Kā radās baumas par „Swedbank” krahu?

Naktī uz svētdienu Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā notika plānoti bankomātu uzlabošanas darbi, kas neparedzēti ieilga un tāpēc nokļuva vietējo ziņu slejās. Ja Zviedrijā šo ziņu uzņēma visnotaļ mierīgi un zviedri piecieta, ka svētdienas agrā rītā dažas stundas nestrādāja bankomāti, tad Latvijā to uzskatīja teju vai par nacionālu  traģēdiju.

Drīz vien šī ziņa pa „kluso telefonu” pamatīgi izpušķota atklejoja līdz Latvijai:  Zviedrijā „Swedbank” jau ir bankrotējusi un drīz bankrota vilnis sasniegs arī Latviju. Kamēr vēl tornado nav atvēlies līdz Latvijas krastiem, jāsteidz izņemt naudu no bankomātiem, lai pēcāk nebūtu jāmirst bada nāvē!

Šī „klusā telefona” bauma, par kuras autoriem tika pasludinātas „ļoti labi informētas personas valdībā un finanšu institūcijās” vēja ātrumā ar moderno tehnoloģiju palīdzību – īsziņām un ierakstiem sociālajos tīklos – sasniedza teju vai visus Latvijas iedzīvotājus.

Traģismu tam visam piedeva arī pārstāsti par notikumiem kaimiņvalstīs. Ukrainā „Swedbank” bija pārtraukusi internetbankas darbību. Protams, tika piemirsts pateikt, ka „Swedbnak” jau vasarā paziņoja, ka tā gada nogalē plāno pārtraukt privātpersonu apkalpošanu Ukrainā un Krievijā. Savukārt Igaunijas „Swedbank” preses sekretārs kādā intervijā pagājušās nedēļas vidū bija pastāstījis, ka banka ir izstrādājusi visliktāko scenāriju gadījumam, ja finanšu sektorā iestājas nopietna krīze. Šajā gadījumā tika piemirsts pateikt, ka šādus scenārijus jau gadu desmitiem izstrādā praktiski visas bankas un tie liecina nevis par bankas nedrošību, bet gan spēju darboties.

Visas šīs ziņas – Zviedrijā nestrādā „Swedbank” automāti, Ukrainā slēgti „Swedbank” internetbankas pakalpojumi privātpersonām, Igaunijas „Swedbank” preses sekretārs paziņojis, ka banka izstrādājusi scenāriju x stundai - Latvijā izraisīja runas par to, ka „Swedbanka’ jau praktiski ir bankrotējusi.

Traucētais svētdienas vakara miers

Svētdien dienas pirmajā pusē Latvijas iedzīvotāji sāka saņemt e-pasta vēstules un telefonzvanus no paziņām, radiem un draugiem, kuri stāstīja, ka viņiem „labi informēti avoti” gan valdībā, gan uzņēmēju vidū esot pačukstējuši, ka „Swedbankai” draud katastrofa. Tas izraisīja masveidīgu histēriju un cilvēku skriešanu uz bankomātiem.

Tā vietā, lai cilvēki baudītu svētdienas vakara mieru, viņi skrēja izņemt naudu. Daudzi bankomāti, tuvojoties naktij, jau bija iztukšoti, kas radīja papildus satraukumu, liekot atminēties pirms pāris nedēļām piedzīvoto „Latvijas Krājbankas” krahu.

Kāds Kasjauns.lv lasītājs, kurš svētdienas vakaru mierīgā gaisotnē ar paziņām pavadīja kādā klusā Vecrīgas krodziņā pastāstīja:

„Mājīgajā krodziņā nosēdēju kādas piecas stundas Pa šo laiku gan es, gan mani draugi saņēma milzums daudz zvanu no radiem un draugiem par situāciju „Swedbank”. Ap pulksten sešiem zvanītāji viens pēc otra mūs aicināja visu pamest un skriet uz tuvāko bankomātu izņemt naudu. Pēc pāris stundām jau sāka zvanīt nesapratnē novestie draugi un paziņas, kuri nebija pakļāvušies masu psihozei un prasīja mūsu padomu vai viņiem tik tiešām tagad viss jāpamet un nakts laikā jāskrien meklēt tuvākais bankomāts? Ap desmitiem vakarā jau sāka skanēt cita satura zvani – kāds jau bija paspējis noskatīties Zviedrijas televīzijas ziņas un uzzināt, ka Zviedrijā „Swedbank” strādā normālā režīmā, kāds cits „ļoti zinošo avotu” pārzinoša zvanītāja pārbiedēts cilvēks, bija caur paziņu paziņām bija dabūjis tālruņa numuru un pazvanījis augsti stāvošai „Swedbank” amatpersonai, kura viņam apliecinājusi, ka viss ir kārtībā un panikai nav jāpakļaujas.”

Tomēr panika jau bija izplatījusies. Kasjauns.lv tā arī nespēja atklāt, kas tad ir pirmais oficiāli paziņojis par „Swedbank” viltus nedienām Zviedrijā - baumas nāca tikai no interneta un „labi informētiem paziņām”. Pēdējo pāris dienu laikā interneta vidē ir parādījušies vairāki profili, kuri izplata ziņas par it kā „Swedbank” bankrota draudiem, bet visi šie profili ir anonīmi, neviens no baumu izplatītājiem nav ne žurnālists, ne ekonomists, pat ne cilvēks ar vārdu un uzvārdu.

Galvenais informācijas avots ir kāds „zvanītājs no Zviedrijas”, kurš pazvanījis un teicis, ka Zviedrijā mātes bankā esot problēmas. Daudzi cilvēki saņēmuši īsziņas un cita veida ziņojumus, ka „Swedbank” taisās bankrotēt dēļ problēmām Zviedrijā. Atkal neviens nezina, kur šāda informācija radusies. Paši zviedri noliedz, ka kaut kas tāds viņu zemē būtu dzirdēts.

Valsts policijas priekšnieka vietnieks Guntars Marķitāns diena.lv pastāstīja, ka „cilvēki, kuri saņēmuši īsziņas no nepazīstamiem numuriem, ir griezušies policijā” un norādīja, ka policija noskaidros, vai sūtītāji bijuši anonīmi un saņēmējam nezināmi. Policijas pārstāvis informēja, ka par šādu maldināšanu ir paredzēta kriminālatbildība – brīvības atņemšana līdz diviem gadiem.

Cilvēki šīs īsziņas jeb nepatieso informāciju tālāk zvanu un īsziņu veidā izplatīja draugu, radu un paziņu starpā.

Lūk, pāris no šīm īsziņām:

* „Manai mammai ienāca ziņas no diviem valdībā svarīgiem cilvēkiem, ka, iespējams, „Swedbank” iet uz bubuli. Ziņas nāca no Zviedrijas, tā ka nav pa jokam - drošības labad pārskaiti naudu no „Swedbank” uz citu kontu vai izņem ārā. Padod ziņu tālāk!”

* „Radinieks no Vācijas zvanīja un teica, ka „Swedbank” Vācijā šodien bankrotēja un vairs nestrādā.” Te gan jāteic, ka „Swedbank” nemaz Vācijā nedarbojas.

* „Man mammai draudzene strādā „Swedbank”. Viņa teica, ka rīt it kā „Swedbank” bankrotē, bet rīt ir pēdējā diena, kad varēs naudu izņemt no saviem kontiem.”

Paniku rada arī Jelgavas novada mērs Caune

Pret runām par „Swedbank” it kā nestabilo stāvokli nopietni lika izturēties arī vienas otras amatpersonas izrīcības.

Piemēram, sestdienas vēlā vakarā Jelgavas novada šefs Ziedonis Caune licis padotajiem no „Swedbank” kontiem visu naudu, kuras apmērus viņš neatklāj, pārskaitīt uz Valsts kasi. Caune atzīst, ka sestdien sazinājies ar vairākiem pašvaldību vadītājiem, tostarp Jelgavas mēru Andri Rāviņu, tādējādi piedaloties ažiotāžā par iespējamo „Swedbank” darbības apdraudējumu, raksta Jelgavas portāls zz.lv.

Caune teic, ka ažiotāžu ap „Swedbank” pamanījis jau piektdien. Konkrētus avotus viņš neatklāj, taču neslēpj, ka sestdienas vakarā licis no „Swedbank” kontiem pārskaitīt visu tajos esošo naudu, arī depozītā nolikto, kas krāta nākotnes projektu īstenošanai. Precīzu summu, kas pārskaitīta uz Valsts kasi, viņš neatklāj, bet atzīst, ka šī nauda ir „krietni virs miljona”.

Naudas pārskaitīšanu Caune pamato ar premjera Valda Dombrovska ieteikumu, kas gan bijis jau pirms pāris nedēļām. Ministru prezidents esot sarājis pašvaldību vadītājus par to, ka viņi riskē ar pašvaldību naudu, neturot to Valsts kasē.

Caune arī atzīst, ka sestdienas vakarā sazinājies ar vairākiem pašvaldību vadītājiem, tostarp Jelgavas mēru Andri Rāviņu. „Ar daudziem kolēģiem esmu runājis,” neslēpj novada vadītājs. Tāpat viņš telefoniski sestdien runājis arī ar finanšu ministru Andri Vilku un „Swedbank” vadītāju. Viņi esot mierinājuši, ka ar banku viss kārtībā, taču Caune tam neesot pakļāvies.