2011. gada zaudējumi. Šie cilvēki padarīja Latviju gaišāku
Jau gada sākumā ne viens vien zīmju pētnieks izteicās, ka 2011. gads, iespējams, nesaudzēs radošus un tautā mīlētus cilvēkus. Diemžēl aizejošais gads atmiņā paliks arī ar traģiskām vēstīm.
Mārtiņš Freimanis. Debesu orķestris par vienu talantu bagātāks
Gada sākumā, 27. janvārī, 33 gadu vecumā no mums šķīrās mūziķis, dzejnieks un aktieris Mārtiņš Freimanis. Šī talanta nāve bija šoks visiem, un asaras pār vaigiem ritēja pat tiem, kas Mārtiņa dzīves laikā par viņa daiļradi neinteresējās.
Mārtiņš dzīvoja ātri, sevi nesaudzēdams. Viņš rūpējās un gādāja par citiem, diemžēl pats sevi sadedzinādams. Liktenis viņu nesaudzēja jau bērnībā - vecāki no Mārtiņa atteicās, un puika uzauga pie vecmāmiņas un tantes. Skolā viņš bija vienpatis, par ko skolas biedri viņu nereti iekaustīja. Taču Mārtiņā snauda izcils talants, kas vēlāk izlauzās viņa dziesmās, dzejā un arī aktiermeistarībā.
Atvadās no Mārtiņa Freimaņa 3. februārī pulcējās tūkstošiem cilvēku, bet nu mūziķa pīšļi atdusas viņa dzimtās Aizputes Misiņkalna kapos, kur izveidota skaista piemiņas vieta. Pēc Mārtiņa nāves nodibināts Mārtiņa Freimaņa fonds, kas saziedotos līdzekļus velta jauno mūziķu atbalstam, gādā par bērniem, kuri palikuši bez vecāku aizgādnības, palīdz atrast mājas noklīdušiem dzīvniekiem.
Fonds izdeva arī Mārtiņa otro dzejas grāmatu „Cilvēks parastais un viņa dienasgrāmata”, sarīkoja vērienīgu piemiņas koncertu, izdeva tā ierakstus DVD un nu gatavo otru piemiņas koncertu, kas notiks Mārtiņa nāves gadadienā. Darbību turpina arī grupa „Tumsa”, kas atguvusies pēc zaudējuma un ar jauno solistu Valteru Frīdenbergu strādā pie jaunas koncertprogrammas.
16. maijs bija pēdējā diena „Lukoil Baltija R” padomes priekšsēdētāja vietnieka Haima Kogana mūžā. Viņš mira 72 gadu vecumā.
Haims Kogans atmiņās paliks kā sirsnīgs un cienījams cilvēks, kurš bija ne tikai veiksmīgs uzņēmējs, bet arī patiess Latvijas patriots. Pirms sāka strādāt naftas biznesā, Kogans aktīvi nodarbojās ar sportu -viņš bijis cīkstonis un deviņas reizes izcīnījis Latvijas PSR čempiona titulu klasiskajā cīņā. Vēlāk viņš bijis ASV, Rumānijas un Izraēlas valstsvienības treneris konsultants, trenējis Latvijas un PSRS izlases sportistus.
Kogans bija divas reizes precējies -no pirmās sievas viņam ir dēls, bet deviņdesmito gadu beigās uzņēmējs satika par sevi 35 gadus jaunāko Ievu, kuru pēc 12 gadu kopdzīves 2006. gadā apprecēja.
Liktenis mūža nogalē mēdz būt nesaudzīgs arī pret dižiem prātiem - 12. aprīļa rītā slimnīcā 72 gadu vecumā aizsaulē aizgāja pretvīrusu preparāta remantadīna izgudrotājs zinātnieks Jānis Polis.
Zinātnieks 2009. gadā saņēma Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas zelta medaļu par izciliem izgudrojumiem medicīnas ķīmijā par pretvīrusu preparāta „Remantadīns” izgudrošanu un ieviešanu, taču mūža nogalē dzīvojis trūkumā un vairākkārt nonācis slimnīcā.
Kā vēlāk atklāja izgudrotāja radinieki, Jānis Polis lielu daļu savas dzīves ir apzināti distancējies no pārējās pasaules, tostarp tuviniekiem. Viņš ilgu laiku smagi slimojis un pēc paša izvēles badojies. Iespējams, šādi zinātnieks mēģinājis atindēt savu slimo organismu, taču tas izrādījies liktenīgi.
Pat raženi vīri saķēra seju plaukstās un izplūda asarās, kad lietainajā 16. septembra dienā ziedu klēpji gūlās uz Latvijas hokeja leģendas Kārļa Skrastiņa kapa kopiņas Rīgas I Meža kapos.
7. septembrī pasauli šokēja viena no lielākajām traģēdijām sportā -dodoties uz KHL šīs sezonas atklāšanas spēli Minskā, īsi pēc pacelšanās nogāzās lidmašīna ar Jaroslavļas „Lokomotiv” hokeja komandu. Bojā gāja visi 38 komandas pārstāvji - hokejisti, treneri, tehniskais personāls. Viņu vidū bija arī Latvijas hokeja leģenda, Nacionālās Hokeja līgas Dzelzs vīrs Kārlis Skrastiņš...
Kārlim bija tikai 37 gadi. Viņš tik tikko kā bija noslēdzis līgumu ar Jaroslavļas komandu un no ASV, kur vairākus gadus spēlēja hokeju NHL, pārcēlies uz Krieviju. Skrastiņš vēlējās jau nākamajā gadā spēlēt Rīgas „Dinamo” komandā un dzimtenē audzināt savus bērnus. Tēvu zaudēja abas meitiņas, turklāt Kārļa sieva Zane bija jau trešā mazuļa gaidībās.
No Skrastiņa „Arēnā Rīga” atvadījās desmitiem tūkstoši hokeja fanu, viņš ir guldīts Rīgas I Meža kapos. Viņa sieva Zane ar meitām Karolīnu un Laurēnu atgriezās Denverā ASV, bet Krievijā notika izmeklēšana, cenšoties noskaidrot traģiskās aviokatastrofas cēloņus. Izrādās, aviolainera pilotu pieļautās kļūdas bija liktenīgas...
15. septembrī pēc īsas, bet ļaunas slimības Linezera klīnikā 67 gadu vecumā mira izcilais latviešu aktieris Romualds Ancāns. Viņš guldīts Vārkavas novada Augšmuktu kapsētā.
Kopš 1973. gada viņš bija Dailes teātra aktieris, filmējies ap 50 filmās. „Ja vajadzētu vienā vārdā raksturot Romualdu, es teiktu - viņš bija gaišs. Tas tāpēc, ka atceros, ar kādu mīlestību un jūsmu balsī viņš mēdza stāstīt par savu māmiņu, uzsverot, ka viņa bijusi gaišs cilvēks. Saprotu, ka to gaišumu māte bija ielikusi viņam šūpulī, un tā pietika visai dzīvei,” atvadoties no lieliskā aktiera, bērēs teica režisors Jānis Streičs.
Romualds Ancāns tiešām bija gaišs cilvēks dzīvē, arī viņa atveidotie varoņi vienmēr paliks skatītāju atmiņā. Viņa raksturlomas ir Latvijas kino klasika - strādīgais un sirsnīgais latgaļu traktorists Jāzeps „Limuzīnā Jāņu nakts krāsā”, mākslinieks Vincents filmā „Likteņdzirnas”, akordeonists Izidors „Cilvēka bērnā”, ģenerālis fon der Golcs filmā „Rīgas sargi”, lepnais saimnieks Rūdolfs Rūdups filmā „Rūdolfa mantojums” un daudzas citas.
Kurš gan Skolu jaunatnes dziesmu svētkos nav dziedājis slavenā diriģenta Jāņa Dūmiņa virsvadībā? Diemžēl 15. oktobrī 89 gadu vecumā pārstāja pukstēt šā vīra sirds.
Jānis Dūmiņš bija viens no latviešu izcilākajiem diriģentiem, bijis Latvijas Mūzikas akadēmijas profesors, vairāku starptautisku koru konkursu laureāts. Kopš 1955. gada Dūmiņš piedalījies Vispārīgajos latviešu dziesmu svētkos kā virsdiriģents, bijis daudzu Latvijas skolu jaunatnes dziesmu svētku virsdiriģents, izaudzinājis daudzus jaunos diriģentus. Nu lieliskais diriģents atdusas Baldones kapos.
Augumā staltajā vella kalpā Pēterī reiz bija iemīlējusies ne tikai ugunīgā Anna, bet arī ne viena vien filmas „Vella kalpi” skatītāja. Tagad Pētera lomas atveidotājs baletdejotājs un pedagogs Artūrs Ēķis atdusas Rīgas I Meža kapos.
Leģendārais baletdejotājs un pedagogs Artūrs Ēķis mūžībā aizgāja 78 gadu vecumā, 21. novembrī. Viņš bijis Latvijas Profesionālā baleta asociācijas prezidents un Teātru darbinieku savienības priekšsēdētājs. Sešdesmito gadu vidū Ēķis bija viens no dramatiski spilgtākajiem un tehniski spožākajiem baleta solistiem, kā arī filmējies vairākās kinolomās.
24. novembrī - trīs mēnešus pēc 90. jubilejas, nākot mājās no rīta pastaigas gar jūru, no šīs saules atvadījās leģendārais diriģents Imants Kokars. „Sasmēlies dabas spēku un pilns iespaidiem par radītāja varenību,” atvadu uzrunā Doma baznīcā teica Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags.
Bez Imanta Kokara un viņa dvīņubrāļa Gido nebūtu iedomājama Latvijas koru dzīve. Imants Kokars izveidojis četrus korus, tostarp vienu no tradīcijām bagātākajiem koriem „Ave sol”, kura vadīšanu jau labu laiku kā uzņēmies Maestro dēls Uldis Kokars.
Imants Kokars vairākas reizes vadījis starptautiskas diriģentu meistarklases, daudzas reizes bijis Dziesmu un deju svētku virsdiriģents gan Latvijā, gan pie tautiešiem ārzemēs, vadījis „Latviešu kora dziesmu antoloģijas” sastādīšanas darbus, bijis Latvijas Valsts konservatorijas docents, profesors un rektors. Apbalvots ar II pakāpes Triju Zvaigžņu ordeni un Lielo Mūzikas balvu. Kokaram pieder arī starptautiskās koru sacensībās visvairāk iegūtās augstākās godalgas.
31. janvāra vakarā 96 gadu vecumā mūžībā aizgāja Liepājas universitātes ilggadējais pasniedzējs, pedagoģijas doktors un profesors Jānis Mencis – ar viņa sarakstītajām mācību grāmatām matemātiku apguvušas vairākas paaudzes.
Kā Mencis pats atzinis, viņš vairs nevarējis saskaitīt, cik publikāciju un grāmatu sarakstījis, bet mazāk par simtu noteikti ne. 2004. gadā intervijā laikrakstam „Diena” profesors uzsvēra, ka visu savu garo mūžu turējies pie viena pamatprincipa – nekad nestāstīt ko tādu, kam pats netic: „Nevajag stāstīt citam to, ko pats skaidri nezini. Arī matemātikā dziļākie jautājumi rada šaubas, jo gribas zināt – kāpēc?”
Liepājas universitātē izveidots Jāņa Menča piemiņas fonds, paredzēts uzstādīt piemiņas plāksni pie Liepājas universitātes ēkas, iekārtot profesora Menča auditoriju, izveidot stipendiju fondu, atbalstīt un līdzfinansēt grāmatas, metodiskos materiālus un pedagoģiskos pētījumus matemātikas un didaktikas jautājumos.
Leģendārā diriģente, sieviešu koru kustības radītāja Ausma Derkēvica
Otrajos Ziemassvētkos, 26.decembra vakarā mūžībā aizgāja izcilā latviešu diriģente, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas goda profesore Ausma Derkēvica (1929-2011).
Derkēvica bija pirmā un gandrīz 20 gadus arī vienīgā sieviete, kas kāpusi Dziesmu svētku virsdiriģenta tribīnē un vadījusi kopkori, sākot ar Dziesmu svētku simtgadi 1973.gadā līdz pat XXIV Dziesmu svētkiem 2008.gadā. Derkēvicas gandrīz 60 gadus ilgais diriģentes darba mūžs lielākoties bijis saistīts ar daudzu starptautisko balvu ieguvēju - sieviešu kori "Dzintars" un
Valsts kori "Latvija", ar kuru sadarbībā ar daudziem pasaulslaveniem orķestriem, diriģentiem un solistiem iestudēts vairāk nekā simts lielformas vokāli instrumentālo darbu, kas izpildīti uz dažādu valstu skatuvēm. Ausma Derkēvica bijusi arī vairāku starptautisku konkursu žūriju priekšsēdētāja, kā arī goda patronese. 1994.gadā Derkēvicai piešķirta Lielā mūzikas balva par mūža ieguldījumu latviešu kora mākslā, kopš 1995.gada viņa ir Triju Zvaigžņu ordeņa komandiere, bet 2004.gadā viņai pasniegta
Ministru kabineta balva par mūža ieguldījumu kora mūzikas attīstībā.
