ZRP valdes locekle Kukule iecerējusi reformēt Latvijas ostas

Saskaņā ar raidījuma vēstīto reformas mērķis ir izveidot Latvijas lielajām ostām vienotu valsts pārvaldi. Cik lielu pastāvību saglabātu ostu valdes, vēl nav nolemts, bet tām savi lēmumi būs jāsaskaņo ar Rīgu. Tas novērsīšot necaurspīdīgu lēmumu pieņemšanu un mazināšot neveselīgo konkurenci, skaidroja "Nekā personīga".

Kukule klāstīja, ka Latvijas ostu darbību regulējošie likumi ir pieņemti pirms daudziem gadiem un tagad tie būtu jāpārskata.

"Nekā personīga" norādīja, ka pirms desmit gadiem ostu reformu centās veikt Einara Repšes ("Jaunais laiks") valdība, bet cieta neveiksmi. Patlaban politiskā situācija reformām ir labvēlīga. Valdībā nav ne Aivara Lemberga Zaļo un zemnieku savienības (ZZS), ne Ulda Seska Liepājas partijas, ne arī kādas no Rīgā pie varas esošajām partijām. Kā papildus argumentus ostu sistēmas pārbūvei Kukule piesauca Ventspils domes opozīcijas deputātu sūdzības par Lemberga vadīto ostu un Amerikas tirdzniecības palātas iebildumus par Rīgas brīvostas darbu.

"Ir, protams, neformāli saņemtas kaut kādas ziņas vai iebildes gan par loģistikas problēmām, gan par to, kādēļ atsevišķos terminālos kravas stāv ilgāk, nekā tas būtu izdevīgi kravu pārvadātājiem, jo viņiem par katru dienu ir jāmaksā," raidījumam skaidroja Kukule.

Saniknots par Kukules plāniem ir Rīgas ostas valdes priekšsēdētājs un pilsētas vicemērs Andris Ameriks. Viņš pauda viedokli, ka Kukulei trūkst zināšanu ostu jautājumos.

"Es gribētu teikt, ka ZRP trūkst informācijas par to, kā vispār funkcionē ostas Latvijā. Tāpat no ostas neviens ar helikopteriem nelido. Tāpat viss notiek caur pilsētu, ir infrastruktūra līdzīgi kā tas ir arī citās ostās, gan Liepājā, gan Ventspilī. Līdz ar to es vienkārši aicinātu jebkuru jaunu ideju nopietni pārdomāt. Varbūt arī deleģēt attiecīgajiem ministriem savus pārstāvjus visās tajās ostās – Liepājā, Ventspilī un Rīgā, lai viņi kādu brīdi pastrādā, lai viņi redz, kā tas reāli dzīvē ir, kādas ir grūtības un kādas ir problēmas un pēc tam, kad jau tas ir redzams un saprotams, tad arī nākt ar kādiem priekšlikumiem," klāstīja Ameriks.

Kukule savukārt Amerikam nepiekrīta, jo ar ostu likumiem viņa esot iepazinusies, strādājot par juridisko padomnieci Vairai Vīķei Freibergai. Savukārt pāris mēnešu laikā pie ārlietu ministra Edgara Rinkēviča apguvusi ārlietu jomu un saredz tai saikni ar Rīgas ostu.

"Nekā personīga" vēstīja, ka ostu reformu īstenošana prasa laiku. Ja ZRP tās akceptēs, vēl būs jāiegulda enerģija, lai pārliecinātu "Vienotību". Kukule nolēmusi negaidīt līdz brīdim, kad ostas reformēs. Lai labāk izprastu ostu darbu no iekšienes, viņa varētu kļūt par Rīgas brīvostas valdes locekli. Iespēja nokļūt ostā Kukulei pavērusies, jo savas vietas zaudē ZZS virzīti cilvēki. Visticamāk, Kukules deleģēšana ostā tiks uzticēta vides ministram Edmundam Sprūdžam, minēja raidījums.

"Es saku, es pašlaik vēl negribu uz to jautājumu atbildēt ar jā vai nē. Mēs esam skatījuši vairākas kandidatūras," teica Sprūdžs.

Kukule ostas reformas pamatoja ar nepieciešamību izskaust korupciju un ieviest visiem vienlīdzīgus noteikumus. Raidījums gan uzsvēra - ja Kukule nokļūs ostas valdē, šie principi viņai būs jāievēro arī pašai. Viņas dzīvesbiedra Guntara Kukula darījumu partneris Gundars Kokarevičs pārvalda uzņēmumu "Veolia vides serviss", kas brīvostā savāc atkritumus. Ostā savulaik ilgstoši strādājuši arī citi Kukula līdzgaitnieki - Juris Šabašovs un Vladimirs Komogorcevs. Ja radīsies interešu konflikts, Kukule no iecerētā amata esot gatava atkāpties.

Mērenāks par iecerēto reformu ir bezpartejiskais ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts. Viņš vēl nav pārliecināts, vai būtu jāmaina ostu pārvaldes struktūra. Pavļuts pauda viedokli, ka pirmais darbs ir uzlabot ostu pārvalžu kandidātu profesionalitāti un veicināt lielāku atklātību.

"Brīvostas tiek pārvaldītas necaurspīdīgi, attiecīgi nesaprotami, ir ļoti maz informācijas," viņš teica.

Latvijā ir desmit ostas  – trīs lielās un septiņas mazās.