„Osedžas zeme” pārsteidz Nacionālā teātra skatītājus

Režisora Valtera Sīļa debija uz Nacionālā teātra Lielās zāles skatuves ar intensīvo amerikāņu ģimenes drāmu „Osedžas zeme” tika saņemta ar sajūsmu. Trīs cēlienus garā luga ar 13 personāžiem ir netipiski apjomīga mūsdienu dramaturģijai, bet izpelnījusies pasaules slavu. Arī Nacionālā teātra iestudējumam jau tagad var paredzēt ilgu mūžu. Izrādes zvaigzne nenoliedzami ir Lolita Cauka kā manierīgā, ciniskā, nežēlīgā, ar vēzi slimā, no zālēm atkarīgā Vestonu ģimenes galva Violeta. Lai gan uz skatuves parādās tikai ar īsu monologu lugas sākumā, Uldis Dumpis ir lielisks kā viņas vīrs, izbijis dzejnieks, profesors un alkoholiķis Beverlijs. „Osedžas zeme” ir Nacionālā teātra aktrišu uznāciens – Vestonu raksturā ļoti atšķirīgo meitu Barbaras, Īvijas un Kārenas lomās tikpat atšķirīgās aktrises Zane Jančevska, Daiga Gaismiņa un Daiga Kažociņa, bet jaunā aktrise Madara Botmane pārliecinoši iemieso tīnisko dumpinieciskumu kā Barbaras meita Džeina.

Lugai ir lielisks tulkojums, un šī ir tā reize, kad rupjības aktieru mutēs neizklausās kā karsti kartupeļi. Sīlis jāuzteic arī par māku apdzīvot skatuvi, piepildot divstāvīgo dekorāciju ar darbību gan priekšplānā, gan fonā. Komplimentus satrauktajam, bet smaidīgajam jaunajam režisoram jau starpbrīdī izteica arī viņa bijušais pasniedzējs, Kultūras akadēmijas ilggadējais profesors, literatūrzinātnieks Gunārs Bībers. Publikā bija redzama gan politiskā elite sākot ar Zatleru pāri un Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, gan teātra jomas kolēģi – Dž. Dž. Džilindžers, Dita Lūriņa, Mārtiņš Egliens un daudzi citi.

Amerikāņu dramaturga Treisija Letsa drāma ar melnās komēdijas iezīmēm „Osedžas zeme” ir viena no retajām mūsdienu lugām, kas runā par ģimeni kā vienu no dzīves pamatvērtībām – lai cik greizas brīžiem būtu attiecības starp tuviem radiniekiem, lai cik ass neizvērstos paaudžu konflikts un lai cik triviāls būtu iemesls, kas visiem liek sapulcēties dzimtas mājās, visi pie Vestonu ģimenes piederošie apzinās, ka viņu spēks ir viņu kopīgā pagātne. Luga Letss uzrakstījis pēc paša ģimenes traģēdijas, kas viņu vajājusi visu mūžu – viņa vectēvs 60 gadu vecumā noslīcinās ezerā, bet vecmāmiņu pēc vīra pašnāvības pazudina alkohols un narkotikas. Savukārt izrādes režisors Valters Sīlis precizē, ka izrāde vairāk ir par lēmumiem, kas palīdz ģimeni saglabāt, un tādiem, kas to grauj. „Nav viegli  atbildēt, kuri no šie lēmumiem ir pareizie. Varbūt daudz svarīgāk ir nevis akli zināt, kas ir labs un kas nē, bet par to šaubīties, lai varētu pārliecināties, ko es daru pieraduma vai kādu pieņēmumu dēļ un ko es daru tādēļ, ka nekā savādāk es uz šīs pasaules nevarētu izdzīvot,” saka režisors.

2007.gadā „Osedžas zeme” guva  necerētus panākumus  autora Treisija Letsa dzīvesvietā  Čikāgā, un jau 2007.gada beigās  triumfēja Brodvejā. Kopš tā laika „Osedžas zeme”  ir iestudēta 32 pasaules valstīs. „Jā, es esmu skatījies  materiālus par citiem „Osedžas zemes” iestudējumiem, īpaši interesants man bija Annas Šapiro uzvedums Brodvejā. Bet es neskatījos, lai iespaidotos, drīzāk man kļuva skaidrākas atsevišķas vietas, kā viņi oriģinālzemē to uztver. Nav tā, ka esmu paņēmis no katra labāko, šī ir absolūti mana versija” – atzīst Valters Sīlis. Šis ir Valtera Sīļa ceturtais iestudējums Latvijas Nacionālajā teātrī, pirms tam ir trīs izrādes Aktieru zālē - M. Vanagas „Veļupes krastā” (2010),Deivida Oberna „Pierādījums”,  (2010), Valtera Sīļa „Par mammām” (2009). Šī ir jaunā režisora debija uz NT Lielās skatuves.

Lugas autors Treisijs Letss ir dzimis 1965. gada 4. jūlijā, Tulsā, Oklahomas štatā. 20 gadu vecumā pārcēlies uz Čikāgu, ilgus gadus bijis Čikāgas vadošā Stepenvolfa teātra (Stepes Vilka teātris) aktieris un dramaturgs. Kad 2007. gadā viņš uzrakstīja lugu “Augusts: Osedžas zeme”, kas balstās uz viņa ģimenes tumšajām lappusēm, viņu pēkšņi salīdzināja ar Jūdžinu O’Nīlu un Edvardu Olbiju, ievērojamajiem amerikāņu dramaturgiem, jo viņam nu piederēja ne tikai Pulicera un Tonija balva dramaturģijā, bet arī 21. gadsimta labākās amerikāņu lugas autora gods. Viņš pats uzskata, ka iedvesmojies no Tenesija Viljamsa lugām, kā arī Viljama Folknera un Džima Tompsona romāniem.

Lomās: Lolita Cauka, Daiga Gaismiņa, Zane Jančevska, Daiga Kažociņa, Lāsma Kugrēna, Uldis Anže, Uldis Dumpis, Juris Hiršs, Juris Lisners, Mārcis Maņjakovs, Jānis Skanis, Madara Botmane un Anete Saulīte.