Brīvdienu ceļvedis. Septiņas lietas, kas jāpiedzīvo 28. un 29. janvārī
Vecrīgā sestdien savu dzimšanas dienu ar plašu vērienu svinēs pasaulslavenais literatūras tēls – izmeklētājs Šerloks Holmss. Rīgas cirkā jauna programma – gan ar nāves ratu un ķīniešu dvīņiem, gan ar baložiem, pērtiķiem un kaķiem.
Vairākas jaukas pirmizrādes visām gaumēm šajās brīvdienās sagādājuši Rīgas teātri, bet siguldiešus ar dziesmām bez vārdiem priecēs Maestro Raimonds Pauls. Savukārt rīdzinieki Lielajā ģildē dāņi sagatavojuši klasiskās mūzikas koncertu par godu Dānijas kļūšanai par Eiropas Savienības prezidējošo valsti. Gan muzejos un galerijās, gan izstāžu zālēs un teātros šajās dienās atklātas vairākas izstādes – sākot no klasiskās un beidzot ar moderno mākslu, ir arī ļoti praktiskas izstādes, kā, piemēram, par augu izmantošanu krāsvielu iegūšanā.
1. Rīgas cirkā jauna programma – „Lielā atrakcija”
Līdz pat 11. martam Rīgas cirkā varēs vērot jaunu starptautiska cirka programmu ar pārsteidzošiem cirka priekšnesumiem no visas pasaules.
Šīs programmas spilgtākais un iespaidīgākais priekšnesums būs ekstremāli pārdrošais gaisa akrobāts uz „Nāves rata” Laszlo Simets no Ungārijas. Viņš ir vienīgais māksliniekiem pasaulē, kurš ar savu numuru „Nāves rats” ir uzdrīkstējies uzstāties dažādās ekstrēmās vietās, tai skaitā uz āra skatuvēm, kas konstruētas uz ēku jumtiem. Viesizrādēs Rīgā uzstāsies arī viņa sieva Olga.
Atgriezusies no viesizrādēm Šveicē, programmā būs redzama arī Latvijas labākā kaķu dresētāja Darja Golobokiha ar numuru, kurā kopā vienlaicīgi manēžā strādā gan kaķi, gan suņi- mazie čivavas. Programmā būs arī redzams viens no skaistākajiem gaisa numuriem lentēs Latvijas cirka mākslinieces Jeļenas Vasiļjevas izpildījumā.
Skatītājus priecēs arī baložu un suņu šovs. Tāpat Rīgas cirkā ieradīsies mākslinieki no Baltkrievijas – šīs sezonas Maskavas Ņikuļina cirka programmas sensācija – Andrejs Tepligins un Nadežda Krasovskaja – ar aizraujošu pērtiķu šovu.
Nelielu eksotiku programmā ienesīs mākslinieki no austrumiem - unikālie dvīņi no Ķīnas galvaspilsētas Imperatora cirka- Gao Ning Chen Kun un Gao Ding Chen Peng.
Par bērnu smiekliem gādās klauni no Latvijas - „Red&Blue” jeb Genādijs Kantarovičs un Jekaterina Mihailova. Māksliniekiem ir liela pieredze, uzstājoties dažādos Skandināvijas lielākajos cirkos. Viņu rādītās reprīzes patiks gan bērniem, gan viņu vecākiem.
Gan sestdien, gan svētdien, 28. un 29. janvārī, jaunās cirka programmas izrādes notiks pulksten 12.00 un 15.00.
Biļešu cenas: Ls 5 -15. Sīkāk internetā: www.cirks.lv.
Ungāru cirka mākslinieks Laszlo Simets
2. Raimonda Paula ,,Dziesmas bez vārdiem” Siguldā
Sestdien, 28.janvārī, pulksten 15.00 un 18.00 Siguldas koncertzālē „Baltais flīģelis” ar jaunu instrumentālo programmu „Dziesmas bez vārdiem” uzstāsies komponists un pianists, Maestro Raimonds Pauls.
Koncertprogammā Maestro muzicēs kopā ar saviem ilggadējiem skatuves partneriem, džeza mūziķiem - kontrabasistu Andri Grunti un sitaminstrumentālistu Māri Briežkalnu. Koncertā piedalīsies arī dziedātājas Kristīne Tkačuka, Ieva Katkovska un Iluta Valtere.
Koncerta programmā skanēs gan zināmas, gan retāk dzirdētas, gan arī nedzirdētas Paula melodijas no teātra izrādēm un kinofilmām. ,,Lietus lāses" no koncertizrādes ,,Tas ir laiks”, melodija no kinofilmas „235 miljoni seju”, ,,Ave sol” ir tikai dažas no melodijām, kuras būs dzirdamas jaunajā programmā.
„Programmā centrālā loma veltīta Maestro klavierspēlei. Raimondam Paulam piemītošais piesātinātais, tikai viņam raksturīgais spēles stils, nevainojamā tehnika un izteiksmes veids valdzina vienmēr ikvienu klausītāju. Raimonds Pauls ir izcils pianists, tādēļ priecājamies, ka „Baltajā flīģelī”, kur atrodas tik lielisks koncertflīģelis, atkal skanēs skaista, paša komponista radītā mūzika,” saka koncertzāles vadītāja Inese Zagorska.
Biļešu cenas: Ls 5 -15. Sīkāk internetā: www.baltaisfligelis.lv .
3. Šerloks Holmss Rīgā svinēs dzimšanas dienu
Pasaulslavenais izmeklētājs Šerloks Holmss sestdien, 28. janvārī, Rīgā svinēs savu 158. dzimšanas dienu. Svētki tiks uzsākti ar „Šerloku Holmsu” gājienu un tiks noslēgti ar „Bāskervilu suņu” vakara konkursu. Visas dienas garumā, dažādās pilsētas vietās notiks dažādas performances, konkursi un svinības.
Pasākuma programma:
* pulksten 13.00 pie Latvijas Mākslas akadēmijas sāk pulcēties „Šerloki Holmsi”, kuri dosies gājienā no Mākslas akadēmijas gar Brīvības pieminekli uz Šerloka Holmsa māju „Beikerstrītā” (Jaunielā);
* pulksten 14.00 svētku oficiālā atklāšana pie Holmsa mājas Beikerstrītā (Jaunielā 24);
* sākot no pulksten 14.00 visas dienas garumā Jauniela pārtaps par Beikerstrītu. Te varēs satikt profesoru Moriartiju ar savu jauno kriminālo plānu, burvīgo Irēnu Adleri – vienīgo sievieti, kas spēja savaldzināt Holmsu, seru Henriju, kas atgriezies Vecajā Pasaulē no Kanādas, un Holmsa labāko draugu – doktoru Vatsonu;
* pulksten14.30 sāksies „Encounter” izmeklēšanas spēle, kas veidota pēc Artūra Konana Doila romāna motīviem. Starts pie Holmsa mājas;
* pulksten15.00 tradicionālās britu pusdienas Doma laukumā – sulainis Berimors piedāvās visiem viesiem auzu pārslu putru angļu stilā;
* no pulksten15.00 līdz 20.00 Vecrīgas kafejnīcas saviem viesiem piedāvās speciālās ēdienkartes un dzērienus Holmsa stilā;
* pulksten 15.30 Doma laukumā notiks angļu šķirņu suņu gājiens, kas attēloti Konana Doila romānos par Šerloku Holmsu;
* pulksten 17.00 misis Hadsone Beikerstrītas kafejnīcu un restorānu viesus cienās ar „five o’clock” tēju;
* pulksten 22.00 Šerloks Holmss aicina visus viesus svētku oficiālajā rezidencē – angļu pabā „Queens” (Kaļķu iela 2), kur notiks ballīte. Holmsa deju maratons turpināsies restorānā „Suite Lounge” (Pils iela 12).
Pasākuma organizatori raksta: „Rīga ir populāra vieta mākslas filmu uzņemšanai, daudzas no jau uzņemtām filmām ir kļuvušas par kulta mākslas darbiem. Pati pazīstamākā no tām ir Krievijas režisora Igora Masleņikova filma „Šerloka Holmsa un daktera Vatsona piedzīvojumi”, kur slavenā detektīva lomu ģeniāli un nepārspējami izpildīja aktieris Vasilijs Ļivanovs. Rīgai bija gods pieņemt Šerloku Holmsu veselus septiņus gadus (no 1979. līdz 1986. gadam), kad mūsu pilsētā tika filmēta populārā televīzijas filma.” Tādēļ arī Šerloka Holmsa dzimšanas diena tiks svinēta seriāla galvenajā uzņemšanas vietā.
Sīkāk internetā: www.holmes.lv.
4. Brīvdienu pirmizrādes – operā, Dailē, „Dirty Deal Teatro”
Rīgas teātra publikai šajās brīvdienās būs ko palauzīt galvu, lai izvēlētos, uz kuru mākslas templi doties:
* Latvijas Nacionālajā operā sestdien, 28. Janvārī, pulksten 19.00 notiks Pētera Čaikovska operas “Mazepa” pirmizrāde. Iestudējums tapis sadarbībā ar Horvātijas Nacionālo teātri Zagrebā.
Operas sižets: Neprātīgas mīlas, varaskāres un politisku spēļu virpuļa centrā - Ukrainas kazaku harizmātiskais vadonis Ivans Mazepa, neticami bagātais augstmanis Kočubejs un viņa skaistā meita Marija. Spītējot mīļotās tēva iebildumiem, Mazepa apprec Mariju. Par šo kaislību būs jāmaksā ar zeltu un asinīm...
Jaunajā iestudējumā lomās skatīsim Edemu Umerovu, Ivanu Ponomarenko (Mazepa), Krišjāni Norveli un Ramazu Čikviladzi (Kočubejs), Juliannu Bavarsku, Airu Rūrāni (Marija) un citus..
Biļešu cenas: Ls 6 – 45. Sīkāk internetā: www.opera.lv .
* Nevalstiskajā teātrī „Dirty Deal Teatro” (Centrāltirgus Spīķeros, Maskavas ielā 12, korp. 2) piektdien un sestdien, 27. un 28. janvārī pulksten 19.00 notiks iestudējuma „Sieviete – Dieviete” pirmizrāde. Šī izrāde ir Kristīnes Vītolas debijas darbs režijā, ko viņa veido ciešā kopdarbā ar aktrisi Laumu Balodi.
„Sieviete – Dieviete” ir liriska doma, un izrāde ir šīs domas tālāka attīstība. Izrādes pamatā ir informatīvās plūsmas radīta kompozīcija, kur netīksminoties, neciešot, neiegrimstot apcerē, bet vienkārši, tomēr neviennozīmīgi tiek runāts par lietām un parādībām, kuras sasaistītas ar cilvēku pasaulē. Izrādē tiek izmantotas performances un kino valodas.
Biļešu cena: Ls 5. Sīkāk internetā: www.dirtydeal.lv.
* Dailes teātrī šajā nedēļas nogalē divi jauniestudējumi:
Piektdien, 27. janvārī, pirmizrādi piedzīvos pasaules skumjākais mīlas stāsts „Romeo un Džuljeta” režisora Dž. Dž. Džilindžera skatuviskajā redzējumā (izrādes arī sestdien un svētdien – 28. janvārī pulksten 18.00 un 29. janvārī pulksten 15.00). Katrai paaudzei ir sava „Romeo un Džuljetas” versija – stāsts, kas dzīvos mūžu mūžos. Dailes teātrī šis būs jau piektais Šekspīra traģēdijas tulkojums. Biļešu cenas: Ls 4 – 20.
Kamerzālē tie, kam laikus palaimējies iegādāties biļetes, 27. janvārī pulksten 19.00 un 29. janvārī pulksten 15.00 varēs redzēt teātra vecākās paaudzes leģendāros aktierus jaunajā iestudējumā „Pirmā grēka līcis”, kura autors ir Ēriks Hānbergs. Lugas sižets: Kaut arī paplukušajā lauku nostūrī daudz cilvēku vairs nav palicis, no veciem ļaudīm jaunais pāris iznāk labu labais. Taču tāpat vien plika dzeršana nedrīkst būt. Katru glāzīti vajag aizrunāt. Katram jāteic savs sakāmais – par dzīvi un vispār. Un tad nu mīļie ciemiņi saka savus sakāmos. Ja netiekat šajās brīvdienās uz šo izrādi, tad biļetes meklējiet uz nākamajām.
Sīkāk internetā: www.dailesteatris.lv.
Dailes teātra izrāde „Pirmā grēka līcis”
Dānijas Karalistes vēstniecība sadarbībā ar Dānijas Kultūras institūtu Rīgā, Lielajā Ģildē, svētdien, 29. janvārī pulksten 18.00 organizē vērienīgu koncertu par godu Dānijas kļūšanai par Eiropas Savienības prezidējošo valsti.
Tajā uzstāsies Dānijas Nacionālais vokālais ansamblis un soliste, blokflautas virtuoze Mikala Petri. Viņi pirmo reizi Latvijā atskaņos komponista Uģa Prauliņa darbu „Lakstīgala”.
„Lakstīgala” ir darbs, ko autors rakstījis, iedvesmojoties no dāņu pasaku meistara Hansa Kristiana Andersena tāda paša nosaukuma pasakas un stāsta par Ķīnas imperatoru un viņa dārzā mītošo putnu, par kuru viss galms runā kā par nedzirdētu brīnumu, bet pats ķeizars par to pat nav dzirdējis.
Komponists Uģis Prauliņš saka: „Stāsts par šo pasaku kontekstā ar Hansa Kristiana Andersena dzīvi ir interesants tāpēc, ka arī viņš savulaik ir bijis iemīlējies lakstīgalā - zviedru soprānā Dženijā Lindā, kura tomēr nevarēja atbildēt viņa jūtām un līdzīgi kā pasakā aprakstītajam ķeizaram, arī Andersenam bija jāļauj savai lakstīgalai būt brīvai.
Strādājot pie partitūras, es ne tikai klausījos un ierakstīju lakstīgalu treļļus savā dārzā, bet muzikālajā partijā blokflautai, kas izpilda lakstīgalas lomu, ierakstīju burtisku tās dziesmas melodijas transkripciju. Tā kā koncertā būs iespēja dzirdēt patiešām īstas lakstīgalas melodiju blokflautas izpildījumā.”
Darbs tapis 2010. gadā pēc īpaša pasūtījuma tieši Dānijas Nacionālajam vokālajam ansamblim un flautistei Mikalai Petri. Tas tika pirmatskaņots 2011. gada 30.martā Dānijas pilsētā Orhusā. Latvijas publikai būs vienreizēja iespēja dzirdēt to atskaņojam oriģinālā sastāvā.
Dānijas Nacionālais vokālais ansamblis ir vadošā dāņu vokālā grupa, kas gan mākslinieciskā, gan idejiskā ziņā līdzinās vienam no pasaulē labākajiem profesionālajiem kolektīviem - Latvijas Radio korim. Pasaulē pazīstamā dāņu blokflautas virtuoze Mikala Petri, kas ar savu sniegumu jau vairāku gadu desmitu garumā pārsteidz klausītājus visā pasaulē, darbā „Lakstīgala” un arī citos skaņdarbos pārsteigs ar šķietami vienkāršā instrumenta – blokflautas – neizmērojamajām iespējām un dažādo skanējumu.
Koncertā līdzās Prauliņa darbam tiks atskaņoti arī Pulenka, Brunna, Šūberta un Rasmusena darbi.
Biļešu cena: Ls 3, 5. Sīkāk internetā: www.dki.lv.
Mikala Petri un „Kremerata Baltica” spēlē Vivladi:
* Izstāžu zāles „Arsenāls” Radošajā darbnīcā (Vecrīgā, Torņa ielā 1) līdz 19. februārim ir skatāma izstāde „Maize. Identitāte?”, kas tapusi kā Latvijas Nacionālā mākslas muzeja un Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas zinātnes nodaļas sadarbības projekts.
Jau desmito gadu Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas zinātnes nodaļas 4. kursa studenti mācību procesa ietvaros veido izstādi atbilstoši izvēlētajai tēmai un interesējošajai problemātikai, izmantojot darbus no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājuma, kā arī pieaicinot laikmetīgās mākslas pārstāvjus. Šogad projekta konceptuālo kodolu veido pārdomas par maizi un identitāti, kas atspoguļojas 20. un 21. gadsimta mākslinieku darbos.
Izstādē eksponēti Edvarda Grūbes, Līvijas Endzelīnas, Borisa Bērziņa, Gustava Šķiltera, mākslinieku grupas „Ma1z3” un Jāņa Dukāta darbi. Izstādes mākslinieks – scenogrāfs Reinis Dzudzilo.
Kāda ir maizes loma cilvēka ikdienā? Kāda ir tās loma mākslā? Jautājumi, kas rodas, ir gan dziļi personiski, gan sabiedriski nozīmīgi – tie ir saistīti ar piederības sajūtu, identitāti, tradīcijām. Identitāte pēdējā laikā kļuvusi par īpaši aktuālu un plaši iztirzātu tematu, savukārt maize jau izsenis sastopama dažādu tautu kultūrās kā nozīmīgs simbols.
* Mākslas muzeja „Rīgas Birža” Lielajā izstāžu zālē (Vecrīgā, Doma laukumā 6) līdz 11. martam ir aplūkojama izstādē ar tēlainu nosaukumu „Vēju ceļi kalnos”, kurā ir eksponēti Japānas mākslas kolekcijas darbi no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājuma.
Meistarība attēlot Visumu caur mirkļa sajūtām un ikdienišķām norisēm, vienlaikus skarot katra cilvēka jūtas, ir raksturīga visai japāņu mākslai. Arī katrā izstādē skatāmajā mākslas darbā ietvertas daudzslāņainās kultūras zīmes un simboli, kas atklāj Japānas kultūras bagātību šķietami prozaisku notikumu attēlojumos. Izstādē apskatāmi vairāk nekā 200 muzeja Japānas mākslas kolekcijas darbi, kas radīti laika posmā no 18. gadsimta līdz 19. un 20. gadsimta mijai.
Ekspozīcijas kodolu veido japāņu krāsainie kokgriezumi, kuru vidū izceļami dažādu ukijoe žanru darbi – ainavas, Kabuki teātra ainas, aktieru un skaistuļu portreti. Krājuma izlasi papildina dekoratīvi lietišķās mākslas paraugi – keramikas un porcelāna kolekcijas priekšmeti.
7. Izstāžu zālēs un galerijās: laikmetīgā māksla Dailes teātrī, krāsas Dabas muzejā
* Dodoties uz Dailes teātri, no mājām tagad jāizbrauc ātrāk, lai pirms izrādes teātra mākslas telpā „Brīvības 75” pagūtu apskatīt tur nule atklāto pirmo lielo izstādi – laikmetīgās mākslas skati „Būt vai nē”. Tajā uz Hamleta eksistenciālo jautājumu, atbilstoši savam izteiksmes līdzekļu arsenālam, atbildi meklē dažādu paaudžu latviešu mākslinieki – Aigars Bikše, Kristians Brekte, Leonards Laganovskis un citi. Izstāde būs apskatāma līdz 21. jūnijam stundu pirms katras Dailes teātra izrādes, kā arī izrāžu laikā.
Sīkāk internetā: www.dailesteatris.lv.
* Latvijas Dabas muzejā līdz 4. martam skatāma izstāde „Daba krāso”, kurā var iegūt plašu informāciju par seno prasmi - dzijas krāsošanu ar augu izcelsmes krāsvielām. Apmeklētāji var apskatīt augos krāsotu dziju paraugus un audumus, tiek rādīta videofilma par krāsošanas gaitu, notiek arī krāsošanas meistarklases. Izstādē centrālā vieta ir atvēlēta Latvijā bieži sastopamiem augiem, kurus var ērti savākt un izmantot dziju krāsošanā. Par tiem ir pieejams informatīvais materiāls, droga sausā veidā, kā arī krāsoti dziju paraugi ar meistaru komentāriem.
Sīkāk internetā: www.dabasmuzejs.gov.lv .
* Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā līdz 4. martam būs aplūkojama Tautas lietišķās mākslas studijas „Rota” darinājumu izstāde „Atspulgi”. Izstādes vide veidota Latvijas lauku sētas stilistikā un ataino gadskārtu svētkus. Savus darbus izrādīs arī „Rotas” draugi – studiju „Vācelīte” un „Māra” dalībnieki .
Sīkāk internetā: www.history-museum.lv.
* Jāņa Akuratera muzejā (Pārdaugavā, Ojāra Vācieša ielā 6a) līdz 18. februārim ir skatāma mākslinieces Gundegas Zikmanes gleznu personālizstāde „Manas puķes”. Gundega Zikmane ir dzimusi 1939. gadā Rīgā, Pārdaugavā. Beigusi Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Aušanas nodaļu, studējusi Maskavā Gorkija Literatūras institūtā, kur beigusi Prozas nodaļu. Gandrīz 30 gadus strādājusi kombinātā „Māksla”, apgleznojusi zīdu un veikusi telpu noformēšanas darbus. Divus gadus bijusi māksliniece Latvijas Policijas akadēmijā.
Sīkāk internetā: www.akurateramuzejs.lv .
