Zelta laiki Holivudā Vudija Allena gaumē. Recenzija par filmu "Smalkās aprindas"
«Smalkās aprindas» («Café Society») ir viena no Vudija Allena niansētākajām un cilvēcīgākajām filmām pēdējā desmitgadē.
Režisora Vudija Allena filmām raksturīga pašrefleksija. Gandrīz katras filmas galvenais varonis vairāk vai mazāk ir paša režisora tēls dažādā vecumā un dažādos vieglāk vai smagāk neirotiskos stāvokļos. Nevar noliegt, ka arī «Smalkās aprindas» izmanto līdzīgu paņēmienu, taču savā 47. kinodarbā Allens ļāvies plašākam vērienam, kā arī lielākam dziļumam.
Pazīstams stāsts
Galvenais varonis ir divdesmitgadnieks Bobijs Dorfmans (Džese Eizenbergs) – ebreju puisis no Bronksas. Nolēmis izmēģināt savu laimi Holivudā, Bobijs dodas pie sava ietekmīgā onkuļa Fila Sterna (Stīvs Karels) ar cerību, ka sakari palīdzēs «izsisties» pilsētā, kas ir slavena ar to, ka iznīcina jaunu cilvēku sapņus, īpaši pat necenšoties. Holivudas zvaigžņu aģents, kurš šķietami pazīst visus un nekautrējas ar to pazīmēties, savam radiniekam nesteidzas palīdzēt. Visbeidzot Bobijam piešķir asistenta amatu, bet atbildība par viņu tiek uzvelta Fila otrai asistentei Vonijai (Kristena Stjuarte). Vonijas uzdevums ir iepazīstināt «zaļknābi» ar pilsētu, un Bobijs teju uzreiz viņā iemīlas. Taču, lai arī starp abiem ir nenoliedzamas simpātijas, meitene paziņo, ka viņai ir draugs, un jaunais asistents attopas sarežģītā mīlas trijstūrī.
Tā kā Losandželosā, kā izrādās, ir grūti atrast ne tikai darbu, bet arī abpusēju mīlestību, Bobijs nolemj atgriezties Ņujorkā un sava brāļa Bena (Korijs Stolls) – neprognozējama gangstera – uzdevumā sāk vadīt naktsklubu.
Lieliski aktierdarbi
Vudijs Allens vienmēr spējis savām filmām piesaistīt spožu aktieru ansambli. «Smalkās aprindas» nav izņēmums. Kristena Stjuarte, kas skatītājiem vislabāk pazīstama no «Krēslas» filmu sērijas, Vonijas lomā sniedz pārsteidzoši dabisku un niansētu tēlojumu, izpelnoties kritiķu atzinību, kuri viņu nekautrējas saukt par filmas galveno zvaigzni. Arī Džese Eizenbergs pamanās izvairīties no «neirotiskā Allena varoņa» klišejām un izveidot dzīvē apjukuša, jauna cilvēka dzīvesstāstu, kurā skatītājs var atrast ļoti daudz pazīstama. Stīva Karela vietā Fila lomai sākotnēji bija paredzēts Brūss Viliss, bet Karels, kurš no veiksmīga komiķa pēdējos gados pārvērties par spēcīgu raksturlomu atveidotāju, ar savu uzdevumu tiek galā spīdoši.
Filmas pēdējā cēlienā daudz plašāk rādīta Bobija ģimene, kura no viņa sagaida laulības ar «kārtīgu ebreju meiteni», ja reiz otrs dēls ir sasējies ar noziedzīgo pasauli. Tādējādi Bobija jaunā simpātija – skaistā sabiedrības dāma Bleikas Laivlijas izpildījumā – nepalīdz nomierināt mūžam neapmierinātos vecākus. Galu galā stāsts ir vecs kā pasaule – kā atrast savu ceļu dzīvē, kas tajā ir vissvarīgākais un, beigu beigās, kāda tam visam ir nozīme?
Nostalģiska melanholija
Šī ir pirmā Vudija Allena filma, kura filmēta ar digitālo kameru, turklāt tās operators ir slavenais Vitorio Storaro, starp kura pazīstamākajiem darbiem minams kinošedevrs «Mūsdienu apokalipse». Šī kombinācija rezultējusies grandiozos un krāsu niansēm bagātos kadros, kas sniedz īpašu baudījumu tieši filmas noslēdzošajā daļā. Izsmalcinātie Holivudas dīvu un dendiju kostīmi, greznās naktskluba ainas uzbur skaistu, lai arī izfantazētu versiju par to, kādi tad varēja būt šie «zelta laiki».
Kaut filmas sižets nav kas novatorisks vai pilnīgi negaidīts, Vudijs Allens spēj radīt dziļi cilvēcisku, melanholisku stāstu, nezaudējot savos trāpīgajos dialogos dzirkstošu asprātību. «Smalkās aprindas» ir stāsts par pasauli, kuru vairs nekad neredzēsim un nepiedzīvosim, bet kuru varam iztēloties un izsapņot. Un pa vidu spožumam un reizēm pat farsam līdzīgajiem likteņa pavērsieniem centrā vienmēr paliek cilvēks, kurš vienkārši vēlas dzīvot savu dzīvi tās vislabākajā veidā. Un būt laimīgs.
