Kam turpmāk piederēs simtiem latviešu filmu?
Pirms gaidāmās privatizācijas Rīgas Kinostudija cenšas izbeigt Kultūras ministrijas uzsākto tiesvedību par padomju laikā uzņemto latviešu filmu autortiesībām. Talkā saukts pat Saeimas deputāts.
Vidzemes priekšpilsētas tiesā 18. jūnijā plānots skatīt Kultūras ministrijas prasību pret AS „Rīgas kinostudija” par autortiesību un blakustiesību atzīšanu uz vairākiem simtiem padomju laikā Latvijā uzņemto filmu. Ministriju pārstāv advokāts Lauris Leja, un viņam janvāra sākumā piezvanīja deputāts Imants Parādnieks – aicinot atnākt 13. janvārī uz Nacionālās apvienības frakcijas pārrunu telpu.
Apspriedes mērķis, piedaloties arī citām ieinteresētajām personām, bija vienkāršs – vai, balstoties uz kinostudijas piedāvātajiem noteikumiem, ministrija var atsaukt prasību tiesā. Vienlaikus tas nozīmē ministrijas un faktiski valsts atteikšanos no autortiesībām uz simtiem latviešu filmu.
Imants Parādnieks Kasjauns.lv teic, ka pie viņa vērsies kinostudijas valdes priekšsēdētājs Vents Horsts, un deputāts te nekā slikta neredz: „Es iepazinos ar Rīgas kinostudijas priekšlikumiem, tie ir ļoti labi un atbilstoši valsts interesēm.”
Piemēram, piedāvāts, ka valsts šīs filmas bez maksas varētu rādīt skolās, labdarības un valstiskos pasākumos, tās par velti būtu skatāmas valsts bibliotēku datortīklā. Arī Latvijas Televīzijai būtu piešķirtas bezmaksas rādīšanas tiesības, tikai bez reklāmas pauzēm. „Mana nostāja ir, ka labāk ir visiem gūt maksimālu labumu, nevis tiesāties nez cik gadus,” uzskata Parādnieks.
Tomēr ir gaidāma Rīgas kinostudijas pilnīga privatizācija, kas nozīmē, ka tad viss mūsu kinofonds pārietu viena privāta uzņēmuma īpašumā. Pašlaik valstij kinostudijā pieder 24,9% daļu. Parādnieks gan uzskata, ka arī tad, ja filmu autortiesības paliek valsts īpašumā, Kultūras ministrijai vajadzēs kādu struktūru, kas nodarbotos ar kinodarbu iznomāšanu un atjaunošanu. Agrāk valstij kinostudijā piederēja 33%, bet daļa samazināta, jo Eiropas fondu atbalstu var iegūt uzņēmumi, kuros valsts īpašums ir zem 75%.
Lai arī kultūras ministre Žaneta Jaunzeme–Grende ir Parādnieka partijas biedre, viņam nav izdevies gūt atbalstu – ministrija turpinās tiesu darbus. Tiesvedība filmu lietā rit kopš 2008. gada. Lai arī tagad kinostudijas pārstāvji un lobiji ierunājušies par valsts labumu, 2007. gadā par to daudz nedomāja. Toreiz kinostudijas valdes priekšsēdētājs Vents Horsts un Dānijas firmas „Voxell Aps” direktors Torbens Ellerts noslēdza līgumu, paredzot nodot Dānijas sabiedrībai tiesības izplatīt latviešu filmas televīzijās, kinoteātros un mājas video formātā. Runa ir par no 1964. gada 1. jūnija līdz 1993. gada 14. maijam Rīgas kinostudijā uzņemtajām filmām. Kultūras ministrija ir lūgusi tiesu atzīt minēto līgumu par spēkā neesošu.
