Sprūdžs: privāto zoodārzu saimniekiem jābūt gataviem, ka dzīvnieki var izbēgt

Situācijas analīze pēc notikušā liecina par atsevišķu jautājumu saistībā ar savvaļas dzīvnieku turēšanu normatīvo aktu regulējuma nesakārtotību, informēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāve Kristīne Barševska.

Analizējot situāciju, atklājies, ka šobrīd juridiskai personai, saņemot atļauju zooloģiskā dārza atvēršanai, nav jāsniedz apliecinājums par gatavību reaģēt un īstenot ārkārtas rīcības plānu situācijā, kad izbēg savvaļas plēsīgais dzīvnieks. Tāpat normatīvais regulējums neuzliek par pienākumu savvaļas dzīvnieku īpašniekiem iegādāties nepieciešamo aprīkojumu, lai līdzīgas situācijas gadījumā varētu iemidzināt aizbēgušo zvēru.

"Valsts un pašvaldību institūcijas iesaistās ārkārtas situācijās, kad nepieciešama neatliekama palīdzība, tā tas bija arī šoreiz. Tomēr atbildība par apmeklētāju un arī zoodārza zvēru drošību un veselību ir jāuzņemas privāto zooloģisko dārzu īpašniekiem, esot gataviem šādu ārkārtas situāciju atrisināšanai," akcentēja ministrs.

Ministrs uzsver, ka svarīgi radīt visus apstākļus, lai jau zoodārza veidošanas laikā izbēgšanas situāciju iespējamība tiktu samazināta līdz minimumam, kā arī jau esošajiem zoodārza īpašniekiem noteiktu stingrākas drošības prasības attiecībā uz gatavību risināt ārkārtas situācijas. Prakse apliecina, ka ārkārtas situācijās tieši preventīviem pasākumiem ir liela un paliekoša ietekme.

Lai veiktu konkrētā gadījuma detalizētu analīzi un novērstu šādu gadījumu atkārtošanos nākotnē, Dabas aizsardzības pārvalde sākusi administratīvo lietvedību.

Līgatnes dabas taku sniegtā informācija liecina, ka patlaban tiek nostiprināts lāču voljers un tuvākajā laikā plānots uzstādīt papildus elektrisko ganu, lai nodrošinātu, ka tur mītošie divi lāči nevarētu izkļūt brīvībā. Pēc tā uzstādīšanas Līgatnes dabas takas tiks atkal atvērtas apmeklētājiem.