Šonedēļ jādzer viskijs, jāmedī papagaiļi un jāsvēta riteņi
Šīsnedēļas lielākie jampadrači sāksies naktī uz otrdienu, kad uz savu ikgadējo sanāksmi Valpurģos sapulcēsies visas pasaules raganas, jodi un citi nešķīsteņi. Savukārt ceturtdien būs Saules diena un varēsim svinēt gaismas uzvaru.
Tāpat šonedēļ ir jādzer viskijs, jo skotu viskija dzimtenē Speisaidā sākas Viskija festivāls, kā arī jāsvēta velosipēdi, pieminot to, ka Ņujorkā savulaik divritenis tika atzīts par dzīvībai bīstamu agregātu, bet vēlāk Ņujorkas pilsētas valde atzina savu kļūdu un velosipēdam deva zaļo gaismu. Savukārt kaut kur Francijas dienvidrietumos ar bultām apšaudīs no porolona darinātus papagaiļa izbāžņus.
Raganu sabats – Valpurģu nakts (30. aprīlis)
Naktī no 30.aprīļa uz 1.maiju daudzviet Eiropā tiek svinēti vieni no lielākajiem pagānu svētkiem - Valpurģu nakts. Leģendas vēsta, ka šajā naktī visi pekles iemītnieki pulcējas kopā, sēžas uz slotām un lido uz kalnu virsotnēm, lai tur nodotos savām velnišķajām orģijām. Mūsdienās šajos svētkos vairāk gan ar dejām un ugunskuriem tiek godināts pavasaris.
Pēdējos gados arī Latvijā mēģināts iedzīvināt Valpurģu nakts tradīcijas. Pagaidām gan tas noticis visai kusli. Pirms pāris gadiem Valpurģu naktī Tērvetes Dabas parks sarīkoja Pasaku meža nakts svētkus, tad kāds muzejs ap Valpurģu nakts laiku sarīko kādu „šausmīgu atrakciju”. Un tas arī viss, kaut gan, ko svinēt ir. Šo nakti jautrā noskaņā pavadīt ir iecienījuši mūsu ziemeļu kaimiņi – igauņu. Jaunie igauņi šajā naktī diez ko neuzvedas un tad vienā otrā Tallinas, Tartu vai citā vietā tik tiešām liekas, ka elles vārti ir vaļā vērušies.
Raganu sabats - Valpurģu nakts - nosaukumu ir ieguvis par godu mūķenei Svētajai Valpurgai. Viņa bija Rietumsaksijas karaļa Ričarda meita, kas dzimusi aptuveni 710. gadā. Kad meitenei bija 11 gadu, viņa tika nodota audzināšanā Vinbornas klosterī. Tur viņa pavadīja vairāk nekā 20 gadus. Šajā laikā Valpurga ieguva labu izglītību un apguva vairākas svešvalodas. Jaunā sieviete teicami pārzināja evaņģēliju, tāpēc Vinbornas klostera abate pieņēma lēmumu, ka jaunā sieviete kopā ar vēl citām mūķenēm jāsūta kā misionāres uz Vāciju. Neilgi pēc tam, kad kuģis ar misionārēm izbraucis jūrā, sākusies spēcīga vētra. Valpurga tūlīt metusies ceļos un nodevusies lūgšanām. Un noticis brīnums - uz jūras gandrīz uzreiz iestājies pilnīgs bezvējš un kuģis laimīgi sasniedzis Vāczemi.
Kādus simt gadus pēc Valpurgas nāves stāsts par neparasto sievieti jau bija daudziem aizmirsies. Taču tad pienāca brīdis, kad par viņu atkal atcerējās. Jaunais klostera bīskaps nolēma atjaunot nolaisto baznīcu un veco klosteri. Remontdarbu laikā strādnieki nejauši sapostīja Valpurgas kapavietu. Un tad neapmierinātais svētās Valpurgas spoks līdz nāvei pārbiedējis bīskapu. Tieši pēc šī notikuma mūķenes pīšļi pārvesti uz Aištati, uz kādu klinšu aizu. Pēc kāda laika no klints sāka tecēt eļļa, kas izrādījās dziedinoša. Valpurga tika kanonizēta svēto kārtā, bet maija pirmā diena kopš tā laika tiek uzskatīta par Svētās Valpurgas dienu.
Tomēr daudzus cilvēkus vairāk interesēja šī stāsta baisā puse un Valpurga pamazām kļuva par visdažādāko spoku stāstu galveno varoni. Un Svētās Valpurgas diena kļuva par visai pretrunīgiem un atšķirīgi interpretējamiem svētkiem- savdabīgu velnišķīguma, pagānisma un svētuma simbiozi.
Velosipēdu svētīšanas diena (1. maijs)
Ja jums ir apnikuši oficiāli politizētie svētki, tad 1. maijā droši varat sēsties virsū velosipēdam un kopā ar tādiem pašiem riteņbraucējiem kā jūs, aizlaist līdz tuvākai upei, ezeram vai strautam ne tikai papriecāties par skaisto brīvdienu, bet arī saujā pasmelt ūdeni un ar to atsvaidzināt sava ciskudriļļa spozmi, jo 1. maijā taču ir Velosipēdu svētīšanas dienā. To gan pagaidām svin tikai aiz okeāna – Ņujorkas pavalstī, bet tas jau nav šķērslis šādu rituālu veikt arī pie mums, vienlaikus atgādinot, ka valstij un pašvaldībām jārūpējas par veloceliņiem, bet policistiem jātvarsta un bargi jāsoda velosipēdu zagļi. Un, protams, svētījot nesen atdzimušo „Ērenpreisu”.
Velosipēdu svētīšanas rituāla pirmsākumi meklējami tālajā 1819. gada maijā, kad Ņujorkas ielās parādījās pirmais no Anglijas atvestais velosipēdus. Vietējā pilsētas vara bija pārbijusies no jaunā transportlīdzekļa un jau 1819. gada vasaras beigās tā izmantošanu aizliedza, jo bija svēti pārliecināta, ka velosipēds ir cilvēka veselībai un dzīvībai bīstama uzparikte.
Tomēr laika gaitā pilsētas rāte pret velosipēdiem palika aizvien labvēlīgāk noskaņota un tagad katra gada 1. maijā Ņujorkā notiek ASV lielākais velosipēdistu brauciens – 68 kilometrus garais „Five Boro Bike Tour”, kurā apmēram 30 000 riteņbraucēju izbrauc pa pilsētas centrālajām ielām un laukumiem. Pēc brauciena notiek grandiozs riteņiem veltīts festivāls. Tāpat 1. maijā Ņujorkas pavalstī sabrauc arī visi antikvāro ciskudriļļu cienītāji, lai piedalītos reto un veco vellapēdu izsolē.
Ja Ņujorka mums ir par tālu, tad 1. maijā, kā jau pie brīvdienas, varam aizlaist tepat līdz Saulkrastiem, kur ne tikai pie jūras varēsim svētī savu riteni, bet arī aplūkot visnotaļ interesanto Velosipēdu muzeju.
Viskija festivāls (3. maijs)
Skotu viskija galvaspilsētā Speisaidā 3. maijā sākas vieni no vērienīgākajiem Skotijas svētkiem – Viskija festivāls „Spirit of Speyside Whisky Festival”. Ne bez iemesla tas notiek Speisaidā, jo šis Skotijas reģions visā pasaulē ir pazīstams ar iesala viskija ražošanu - tikai trīs no desmit labākajiem šī dzēriena veida ražotājiem atrodas ārpus šī reģiona. Speisaidā ir vairāk nekā 100 viskija brūži, un skoti ar šo savu nacionālo dzērienu ļoti lepojas. Vismaz kādu no slavenā Speisaidas viskija šķirnēm jūs būsiet dzirdējuši - „Glenfiddich”, „Glen Grant”vai „Strathisla”…
Festivāla ietvaros visiem interesentiem ir iespēja ielūkoties slavenajās viskija rūpnīcās, kurās ikdienā netiek ielaists neviens cilvēks no ārpuses. Un, protams, viena no šī festivāla iecienītākajām tradīcijām ir viskija degustācija. Šajā laikā viskija ražotnes ikvienam piedāvā degustēt pat īpaši izsmalcinātus un vecus viskijus.
Protams, ka ne jau tikai viskija degustācija notiek šī festivāla laikā, kaut gan vienam otram šajā laikā tā varētu kļūt par galveno un vienīgo nodarbi. „Spirit of Speyside Whisky Festival” laikā notiek arī skotu svārku kiltu modes skates, pavārmākslas šedervu prezentācijas, kuros ir izmantots viskijs, jautri konkursi, viskija mucu darināšana, ballītes un daudz citu atraktīvu pasākumu.
Lai arī pasaulē ir vairākas izslavētas viskija šķirnes (amerikāņu „bourbon”, īru „pure pot still”), tomēr uzskata, ka skotu viskijs pārspēj visus pārējos. Atcerēsimies arī to, ka vārds „viskijs” ir cēlies no ķeltu valodas vārda „uisge”, kas tulkojumā nozīmē „dzīvības ūdens”. Nezin, vai kādam būtu pretenzijas iemalkot kādu spirdzinošā dzīvības ūdens malku? It sevišķi tādēļ, ka to var iegādāties gan lepnajā „mc2”, gan tautas „Maximā”.
Saules diena (3. maijs)
Ceturtdien ir īstais laiks, lai iegādātos šīs sezonas saulesbriļļu modeli vai lai aizietu līdz Vecrīgai un tur Vaļņu ielā izstaigātu unikālo Saules muzeju.
Kopš 1994. gada Starptautiskās Saules enerģijas biedrības Eiropas nodaļa ik gadu 3. maijā rīko Saules dienu, lai pievērstu uzmanību atjaunojamai enerģijai un stāstītu par saules bateriju lietderību. Lai arī zinātnieki ir izlēmuši 3. maijā stāstīt par fizisko un materiālo enerģiju, ko dod Saule, mēs varam to pārvēst garīgā un estētiskā enerģijā un baudījumā.
Piemēram, aizejot uz Saules muzeju, kurā nesen atklāta jauna izstāde, kurā Saule redzama ekslibros un medaļās mūsdienu mākslinieku - ekslibristu un tēlnieku izpildījumā.
Saules muzejs
Papagaiļa iznīdēšanas svētki (6. maijs)
Okupanti cilvēkos var radīt riebumu pat pret visnevainīgākajām radībām un lietām. Tā, piemēram, kad viduslaikos vācu krustneši iekaroja Flandriju un tur nometināja savus kolonistus, viņi Flandrijā ieviesa arī tā laika vācu ģimenēs iemīļotos mīļputniņus – papagaiļus.
Flandrijas pamatiedzīvotājiem, protams, riebumu izraisīja ne tikai okupanti, bet arī jaunās tradīcijas, ko ieviesa iekarotāji, tostarp arī papagaiļu turēšanu. Nabaga putns jau ne pie kā nav vainīgs, bet flandrieši par savu godu uzskatīja ne tikai iekarotāju, bet arī papagaiļu slaktēšanu.
Tā pirms daudziem gadsimtiem radās tradīcija, kura ir dzīva vēl šobaltdien tagadējas Francijas dienvidrietumos - Garonnas reģionā. Tur Kurtrē pilsētiņā maija pirmajā svētdienā sapulcējas viduslaiku tērpos saģērbti strēlnieki, lai sacenstos, kurš pirmais ar loku notrieks septiņus kilogramus papagaili, kurš ir uzsēdināts 45 metrus augsta staba galā. Tiesa gan, mūslaikos nodarbe ir visnotaļ humāna, jo tagad savulaik dzīvais papagailis ir nomainīts pret no porolona veidotu izbāzni. Tomēr uzvarētāja godināšana ir palikusi nemainīga daudzus gadsimtus – viņš tiek vests svētku procesijā cauri visai pilsētiņai, viņam tiek pasniegtas karaliskas vakariņas un viņš arī saņem sudraba balvu.
Elmārs Barkāns/Foto: Ieva Čīka/LETA, Bulls Press, Shutterstock
