Ministrus pašvaldību vadītāju debates neinteresē
Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) 23.kongresa, kas šodien notika Preiļos, pirmajā daļā piedalījās Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (V), Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) un astoņi ministri, bet neviens no viņiem nepalika uz kongresa otro daļu, kurā pašvaldību vadītāji debatēja par aktuālām pašvaldību darba problēmām.
Jelgavas novada domes priekšsēdētājs Ziedonis Caune pat paironizēja, ka eksprezidentam Valdim Zatleram (RP) būtu jādod vēl viena privilēģija - pārņemt LPS kongresa vadību. Zatlera uzrunu un sešu Reformu partijas ministru prezentācijas, kas kopumā aizņēma apmēram stundu laika, Caune nosauca par "vienas partijas atskaites sapulci".
Savukārt LPS Reģionālās attīstības un sadarbības komitejas priekšsēdētājs Gints Kaminskis nāca klajā ar ierosinājumu ministriem dot vārdu nevis kongresa sākumā, bet beigās.
LPS komitejas regulāri tiekas ar attiecīgo nozaru ministriju vadību, bet, kā atzina LPS Tehnisko problēmu komitejas priekšsēdētājs Aivars Okmanis, "protokols tiek parakstīts un aizmirsts".
Pašvaldību vadītājus satrauc vairākas iniciatīvas, ar kurām ir nākusi klajā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) - iecere samazināt deputātu skaitu pašvaldībās, bet vietējos referendumos ļaut lemt par domes atlaišanu. Kā kongresa delegātiem pastāstīja LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis, jau nākamās nedēļas sākumā LPS veiks pašvaldību vadītāju aptauju, lai noskaidrotu viņu viedokli par šiem radikālajiem priekšlikumiem.
Runājot debatēs, LPS Veselības un sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētājs Guntis Libeks pauda viedokli, ka slimnīcu koncentrācija notiek uz nesagatavotas materiāli tehniskās bāzes, respektīvi, reģionālās slimnīcas netiek galā ar slimnieku plūsmu, kas uz tām tiek novirzīta.
Savukārt Tehnisko problēmu komitejas priekšsēdētājs Aivars Okmanis pastāstīja, ka valsts un pašvaldību parāds pasažieru pārvadātājiem tuvojas desmit miljoniem latu. Šis parāda "burbulis", pēc Okmaņa teiktā, var pāraugt streikos vai pārvadātāju firmu masveida bankrotos, kas radīs milzīgas problēmas pasažieriem.
Runājot debatēs, Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa pauda viedokli, ka uzņēmējdarbības kontrole ir kļuvusi nesamērīga. Kā piemēru Bērziņa minēja pārbaudi, kuras laikā tiek mērīts mulčas kārtas biezums parka celiņa malās, jo tam obligāti jābūt desmit centimetrus biezam.
Arī Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš pauda viedokli, ka "esam palikuši traki, kā vēl sevi ierobežot". Viņš pastāstīja, ka Somijā skolēni savus izstrādājumus var brīvi tirgot tuvākajā veikalā, bet jelgavniekiem par tādu atļauju bija mēnešiem jādiskutē ar Izglītības un zinātnes ministriju.
Rāviņš arī uzsvēra, ka cilvēkiem reģionos ir jānodrošina kvalitatīvi ceļi un sabiedriskais transports, pretējā gadījumā viņi brauks projām no Latvijas.
Bērziņa un vairāki citi kongresa delegāti pauda viedokli, ka ir jāatceļ aizliegumi pašvaldībām ņemt kredītus attīstības projektu realizēšanai.
Kongresa noslēgumā Preiļu domes priekšsēdētājs Aldis Adamovičs pateicās LPS komiteju vadītājiem un priekšsēdētājam par godprātīgo darbu pašvaldību un visas valsts labā.
Adamovičs atzina, ka viņā rada izbrīnu Krāslavas novada domes lēmums izstāties no LPS, kā motivāciju minot, ka LPS neņem vērā un pietiekami neaizstāv pierobežas un mazo pašvaldību intereses.
Adamovičs nosauca par pilnīgām blēņām presē pausto pieņēmumu, ka krāslaviešu piemēram varētu sekot un no LPS izstāties vēl 11 pašvaldības.
LETA