Latvijas Mākslinieku savienība lūdz Kultūras ministrijas palīdzību ekonomisko jautājumu risināšanā

LMS prezidents Igors Dobičins akcentē, ka LMS aktuāla ir intelektuālās palīdzības sniegšana juridiskajos, lietvedības un uzņēmējdarbības jautājumos, lai turpmāk pareizi tiktu nostiprināta pārvaldes struktūra, kas nodrošina regulāru finanšu plūsmas analīzi, tai skaitā nodrošinātu finanšu kontroli.

Tāpat lūgta palīdzība, lai juridiski izveidotu LMS muzeja atklāto kolekciju kā Latvijas akreditētu muzeju.

Kā aģentūru LETA informēja Kultūras ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Annija Senakola, LMS ir biedrība - nevalstiska organizācija, tāpēc Kultūras ministrija var sniegt metodisko palīdzību un konsultācijas konkrētu jautājumu risināšanā, taču nevar iesaistīties biedrības saimnieciskajā darbībā.

Kultūras ministrija uzsver, ka svarīgi ir nodrošināt, lai LMS mākslas darbu kolekcija, ņemot vērā tās nacionālo nozīmību, netiek pakļauta riskam. Būtu jāveic viss iespējamais, lai mākslas darbu krājums tiktu pasargāts, pienācīgi uzturēts un maksimāli pieejams sabiedrībai. Ministrijas pārstāvji šomēnes iecerējuši tiksies ar LMS valdi, lai uzklausītu un izanalizētu savienības redzējumu un piedāvātos priekšlikumus, un meklētu labāko risinājumu, lai riskam netiktu pakļauta LMS mākslas darbu kolekcija.

LMS muzejs ir privāts muzejs, to dibina un par tā uzturēšanu atbild īpašnieks. Muzeju likums paredz privātajiem muzejiem brīvprātīgu iespēju akreditēties, tas ir, iegūt valsts atzīta muzeja statusu un akreditēta muzeja krājuma iekļaušanu Nacionālajā muzeju krājumā.

Privātā muzeja īpašnieks, kas šajā gadījumā ir LMS, lemj pats, vai vēlas akreditēt savu muzeju. LMS kopš sava muzeja izveidošanas 2002.gadā nav iesniegusi pieteikumu muzeja akreditācijai, minēja Senakola.

Muzeju likumā ir noteikti muzeju darbības kritēriji, kas muzejam ir jāīsteno, lai to varētu akreditēt. Muzeja akreditācija nav tikai formāls dokumentu noformēšanas akts, bet gan apliecinājums tam, ka institūcija, kas sevi sauc par muzeju, nodrošina visas Muzeju likumā noteiktās muzeja pamatfunkcijas un veic tās profesionālā līmenī. Tikai šāds muzejs tiek uzskatīs par akreditējamu jeb valsts atzītu muzeju. Muzeja atbilstību akreditācijas kritērijiem izvērtē komisija Ministru kabineta noteiktā muzeju akreditācijas kārtībā un lēmumu par muzeja akreditēšanu vai atteikumu akreditēt pieņem Kultūras ministrija.

Kā akreditētam muzejam, kura krājums ir Nacionālā muzeju krājuma sastāvdaļa, privātajam muzejam paveras iespējas pretendēt uz valsts finansiālu atbalstu dažādu programmu un projektu īstenošanai. Taču jāņem vērā, ka akreditēta muzeja statuss privātajam muzejam negarantē regulāru valsts finansējuma piešķiršanu, skaidroja Kultūras ministrijas pārstāve.

Kultūras ministrija valsts finansējumu pašvaldību, autonomajiem un privātajiem muzejiem piešķir konkursa kārtībā, ja finansējums ir paredzēts ministrijas budžetā. Piemēram, 2012.gadā notika konkurss, kurā 50 674 lati tika sadalīti 32 projektiem, ko iesniedza akreditētie pašvaldību, autonomie un privātie muzeji. LMS iesniegums šim konkursam netika izskatīts, jo LMS muzejs nav akreditēts.

Savukārt 2011.gadā šāds konkurss nenotika, jo ministrijas budžetā tam nebija līdzekļu, bet 2010.gadā tika izsludināts konkurss "Par valsts finansējumu Nacionālā muzeju krājuma uzturēšanai pašvaldību, autonomajos un privātajos muzejos un privātajās kolekcijās", kurā LMS pieteikumu neiesniedza.

Senakola norādīja, ka akreditēta muzeja statuss veicina profesionālāku muzeja darbību un muzeja krājuma pārvaldību, kas ir ieguvums gan LMS muzejam, gan sabiedrībai kopumā, taču vienlaicīgi akreditēta muzeja statuss nozīmē arī lielāku atbildību un pienākumus pašam muzejam.

Jau ziņots, ka maija sākumā Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa pēc kompānijas SIA "OSBY" pieteikuma ierosināja LMS maksātnespējas lietu. Dobičins maksātnespējas ierosinājumu saistīja ar vēlmi tīši gremdēt organizāciju.

15.maijā Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa noraidīja prasību atzīt LMS par maksātnespējīgu.

Viens no LMS mērķiem ir uzturēt LMS galeriju un telpas, kurās atrodas LMS muzeja krājums, kas aptver vairāk nekā 16 000 mākslas darbu - 2702 gleznas, 350 plakātus, 8430 grafikas, akvareļus, pasteļglezniecības darbus un scenogrāfijas metus, 1435 dekoratīvi lietišķās mākslas darbus (tekstils, āda, koks, stikls, metāls), ap 1100 tēlniecības un ap 1500 keramikas darbu.

Gandrīz 5000 no LMS krājuma darbiem ir piešķirts Nacionālā muzeja krājuma statuss, kas šai kolekcijas daļai garantē valsts aizsardzību.

LETA/Foto: Agnese Gulbe/LETA