Ja tviterī raksti, ka priekšnieks ir stulbs, tevi var atlaist no darba

Un ja darbinieks, piemēram, tviterī ieraksta šādu teikumu: „Šodien darbā viena vecene tā nokaitināja, ka sist gribējās,” jāņem vērā, ka darba devējam tas var nepatikt. Tāpat arī spriedelējumi pat to, cik „stulbs darbs stulbu priekšnieku vadībā” darbiniekam ikdienā ir jāveic.

Mūsdienu laikmets dod iespēju sociālos tīklus izmantot vispirms jau kā dusmu izlietni. Laikraksta „Diena” aptaujātie speciālisti norāda - lai arī šādi tvīti un līdzīga satura ieraksti par darbu Latvijā reti var kalpot par iemeslu atlaišanai, daudzi no tiem ir uz robežas starp vārda brīvību un reputācijas kaitējumu darba devējam.

Darba vietu nodrošinājums ar sociālajiem tīkliem atšķiras. Valsts darba inspekcijā (VDI) norāda, ka Darba likums sociālo tīklu lietošanu neregulē. Tas, ko bieži dara darba devēji - iekļauj šādu punktu iekšējos kārtības noteikumos vai normatīvajos dokumentos, kuriem darba ņēmējs piekrīt, parakstot darba līgumu.

„Ar darba līgumu darbinieks uzņemas veikt noteiktu darbu, pakļaujoties noteiktai darba kārtībai un darba devēja rīkojumiem,” „Dienai” skaidro zvērināta advokāte Rada Matjušina. Viņa norāda, ka „darba devējs ir tiesīgs ierobežot darbinieka tiesības lietot sociālos tīklus, ja minētā lietošana nav saistīta ar tiešajiem darba pienākumiem, un, jo vairāk, darba devējs ir tiesīgs uzteikt līgumu, ja darbinieks darba laikā nepilda tiešos pienākumus.”

Situācija ārzemēs liecina, ka darbinieki par uzņēmuma reputācijai nevēlamiem izteikumiem sociālajos tīklos bieži vien tik atlaisti bez vilcināšanās, taču Latvijā apstiprinājumu šādiem gadījumiem nav. Gadījumos, kad darba ņēmējs it kā pēc būtības atlaists par reputācijas graušanu vai neērta viedokļa paušanu, formālais atlaišanas iemesls parasti ir cits.

Darbā nevajag nodarboties ar čivināšanu

„Pēc mūsu pārliecības, darbavietā patiešām jānodarbojas ar darbu, nevis ar saraksti sociālajos tīklos,” „Dienai” norāda „Maxima Latvija” preses sekretārs Ivars Andiņš. Tāpēc vairāki izplatītākie sociālie tīkli, kā arī izklaides portāli darbavietas internetā tiem darbiniekiem, kam tie nav vajadzīgi profesionālai lietošanai, esot bloķēti. Andiņš skaidro, ka „Maxima” nenosaka, ko darbinieks var un ko nevar rakstīt savos sociālo tīklu kontos. Protams, izņemot gadījumus, kad ir ierobežojums izpaust uzņēmuma komercnoslēpumus. Līdzīgi noteikumi darbojas arī uzņēmumā „Rimi”.

Abu uzņēmumu pārstāvji atzīst, ka saskārušies ar gadījumiem, kad kāds bijušais darbinieks, kas atbrīvots no darba par pārkāpumiem, uzraksta negatīvu komentāru.

Taču ar negatīviem komentāriem par tirdzniecības uzņēmumiem dalās ne tikai atlaistie. Nesen kāda meitene bija ietvītojusi par savu darbavietu: „Šobrīd ienīstu savu darbu. Man taču rīt brīvdiena, bet nē, būs jāiet un jāpieņem s*** prece. #CK.”

Nepieredzētu ažiotāžu pērnā gada nogalē izraisīja kādas meitenes ieraksts tviterī, kur viņa izpaudās par gaidāmo banku krahu, kas pamatīgi iedragāja „Swedbank” darbu. Tam, vai ieraksta autore bija kā tieši saistīta ar banku, apliecinājuma gan nav. Swedbank komunikāciju vadītājs Ivars Svilāns skaidro, ka sociālie tīkli ir uzņēmuma iekšējās darbības spogulis.

„Valsts kanceleja rekomendācijās komunikācijai sociālajos medijos pārvaldes darbiniekus aicina būt precīziem, taisnīgiem, objektīviem un profesionāliem jebkādos apstākļos,” saka Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta vadītāja Laine Kučinska un piebilst, ka valsts institūciju darbiniekiem pirms informācijas izplatīšanas „jāpārliecinās, vai tā nav konfidenciāla”. Saskaņā ar Valsts kancelejas datiem 55% institūciju liegta pieeja lielākajam sociālajam tīklam Draugiem.lv un 25% - Facebook.com.

„Papildus paustajai informācijai, darba devēju var ietekmēt arī darbinieka uzvedība sociālajos tīklos. Darbiniekam uzvedoties neētiski, lai arī tas, piemēram, notiek ārpus darbalaika, darba devēja reputācija var ciest, jo ir gan profesijas, gan darba devēji, kuru reputāciju tiešā veidā ietekmē viņu darbinieku reputācija. Tādēļ arī sabiedrības uzvedības normas pārkāpjoši tvīti vai citāda uzvedība sociālajā tīklā var dot pamatu darba devēja iebildumiem, tajā skaitā uzteikumam,” norāda advokāte Matjušina.

Kasjauns.lv/Foto: Shutterstock