Latviju arvien vairāk piemeklēs aukstuma viļņi un sniega vētras
Tuvākajos gadu desmitos Latviju skars aizvien vairāk ekstremālas dabas parādības, tostarp biežāki aukstuma viļņi un sniega vētras. Tas saistīts ar neierasti straujo ledus kušanu un sarūkošām ledus platībām Arktikā.
To portālam tvnet.lv teica Pasaules Dabas fonda direktors Latvijā Jānis Rozītis, komentējot ASV zinātnieku brīdinājumus. Vides speciālisti atzīst, ka globālā sasilšana jau pavisam drīz var izraisīt būtiskas klimata pārmaiņas arī pie mums.
Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes asociētā profesore Agrita Briede tvnet.lv akcentēja, ka Latvijas laika apstākļiem ir saistība ar Arktikā notiekošo, jo Latvijā arktiskās gaisa masas var ieplūst no septembra līdz maijam, bet tās nav dominējošās. Tomēr viņa uzsvēra, ka klimats ir kompleksa sistēma un nav iespējams tikai pēc Arktikas ledāja kušanas pateikt paredzamās izmaiņas.
Profesore atzīmēja, ka ASV Kornela universitātes pētnieku rezultāti par to, ka sarūkošās ledāju platības var nozīmēt vairāk aukstuma viļņu un sniega vētru Ziemeļu puslodes vidējā platuma grādos, ir viena no teorijām. Briede arī piebilda, ka Latvijā nav institūcijas, kas nodarbotos ar arktisko ledāju pētījumiem, tāpēc nevar pateikt, cik daudz un cik tieši ledāju kušana ietekmēs Latviju.
Savukārt Rozītis tvnet.lv norādīja: „Tuvākos gadu desmitus arvien vairāk izpaudīsies daudz ekstremālākas dabas parādības – krasas temperatūras svārstības, nokrišņu un sausuma periodiskums, pieaugoša vētru atkārtojamība un tā tālāk.
Klimata maiņa ietekmēs dabas daudzveidību, sugu areālus, dažādas tautsaimniecības nozares, sabiedrībai nepieciešamos publiskos pakalpojumus un, protams, mūs katru.
Pašreizējās klimata izmaiņas notiek tādā ātrumā, kā iepriekš vēsturiski nekad tas nav bijis.
Šobrīd uz planētas esam vairāk nekā septiņi miljardi un cilvēku skaits turpina pieaugt.
Lai nodrošinātu savas vajadzības – pārtiku, mobilitāti, mājokli un citu, mēs dzīvojam tā, tai skaitā arī Latvijā, it kā mums būtu vairākas planētas.
Diemžēl no valsts atbildības viedokļa mēs ļoti atpaliekam no šodienas pasaulē esošo jautājumu dienas kārtības - klimatu ietekmējošo faktoru samazināšana, resursu atbildīga izmantošana, zaļās ekonomikas attīstība.
Sajūtas, ka Latvija atrodas uz citas planētas vai šeit mēs vēlētos dzīvot ar daudzu gadu nobīdi vēsturē.”
