Grūtups: ebreju prasība atdot īpašumus ir atsevišķu cilvēku alkatība un nekaunība
Ebreju kopienas prasība atdot ebreju reliģiskajām un sabiedriskajām organizācijām savulaik piederējušos īpašumus ir "atsevišķu cilvēku alkatība un nekaunība," uzskata vairāku ar denacionalizāciju saistītu likumprojektu autors, advokāts Andris Grūtups.
"Mums Latvijā bija viens no radikālākajiem denacionalizācijas likumiem, un varu teikt droši, ka 90% ebreju īpašumu tika atdoti, neraugoties uz to, ka šie cilvēki un viņu mantinieki jau sen no Latvijas bija aizbraukuši. (..) Ja mums nebūtu tāda likuma, ebreji vispār neko nedabūtu," sacīja pazīstamais advokāts.
Jautāts tieši par organizācijām piederējušajiem īpašumiem, viņš skaidroja, ka savulaik tika izdots speciāls likums par reliģisko organizāciju īpašumu atdošanu, kas neparedzēja nekādus ierobežojumus, vienīgi bija noteikts konkrēts termiņš. "Toreiz varēja visu izdarīt, bet, protams, kā jau jebkurā reformu likumā, bija termiņi, jo nevar jau bezgalīgi vilcināt šo procesu. Tāpēc tagad atsaukšanās uz to, ka viņiem vajag sinagogas vai kaut ko tādu, ir pilnīgi garām," uzskata Grūtups. "Kas viņiem toreiz traucēja? Toreiz nevajadzēja. Tagad, kad ir kaut kas savests kārtībā un ieguldīts, tad uzreiz vajag."
Savukārt attiecībā uz īpašumu atdošanu sabiedriskajām organizācijām deviņdesmitajos gados tika izdoti atsevišķi likumi, piemēram, par īpašumu atdošanu studentu korporācijām utt. "Mēs baidījāmies, ka gadījumā, ja tiks pieņemts plaša vēriena likums par sabiedriskajām organizācijām, kas ir pastāvējušas līdz 1940.gadam, tad visādas "žuļiku" kompānijas dibinās it kā vecas organizācijas un pretendēs uz īpašumiem, kā rezultātā faktiski notiks nacionālās bagātības izlaupīšana."
Jautāts, kādus riskus saredz pēdējās nedēļās plaši apspriestajā denacionalizācijas pārskatīšanā, Grūtups atbildēja, ka ebreju kopienas pretenziju var raksturot dažos vārdos: "Tā ir atsevišķu cilvēku alkatība un nekaunība."
"Nevienā pasaules valstī nav tā, ka reforma ieilgst 20 gadus. (..) Otrkārt, mums jau 150 gadus ir spēkā likums, ka gadījumā, ja mantinieku nav, tad īpašums aiziet valstij. Kāpēc mums jāatkāpjas no 150 gadu senām tradīcijām un jātaisa izņēmums ebrejiem? Vienīgais, kas Latvijā var būt izņēmums, ir latviešu nācija, jo šī ir latviešu nācijas valsts," uzskata advokāts.
Grūtups apstiprināja, ka ir vienisprātis ar tieslietu ministra Gaida Bērziņa (VL-TB/LNNK) publiski pausto viedokli ebreju īpašumu jautājumā.
Lūgts izskaidrot vienkāršiem vārdiem pēdējās dienās tik bieži piesauktās restitūcijas būtību, advokāts sacīja, ka "tautas valodā" tā ir īpašuma atdošana. "Viena kopiena pretendē uz īpašumiem, kuriem mantinieku nav. (..) Bet mums Baltijas teritorijā tāda tradīcija un tādi likumi nekad nav bijuši," sacīja Grūtups.
Kā ziņots, tieslietu ministrs Bērziņš vakar paziņoja par atkāpšanos no amata, jo viņam un premjeram esot pārāk atšķirīgi viedokļi par ebreju īpašumu kompensācijas jautājumu, tomēr tas nenozīmējot, ka no valdības aizies arī visa apvienība VL-TB/LNNK.
