LU basketbola studentu vidū uzrodas leģionāri; komandai jauna vīzija, kā celt savu konkurētspēju
Latvijas-Igaunijas līgas komandā “Latvijas Universitāte” (LU) līdz ar sezonas sākumu pirmo reizi parādījušies vairāki leģionāri. Par to piesaisties iemesliem un mērķiem Jauns.lv pastāstīja LU komandas ģenerāldirektors Kārlis Dārznieks.
Vēl šī gada vasaras vidū pastāvēja bažas, vai LU basketbola komandu turpinās spēlēt Latvijas-Igaunijas līgā un Latvijas Basketbola līgā. Komanda tika saglabāta, par tās sporta direktoru iecēla bijušo Latvijas valstsvienības spēlētāju Žani Peineri, kā arī daudz kas mainījies ap to. Mājas spēles tā tagad aizvada Oskara Kalpaka Rīgas tautas daiļamatu pamatskolā, bet sastāvā sezonas pirmajās spēlēs bija redzami pat trīs leģionāri.
Dod iespēju attīstīties
Iepriekš LU bija zināma ar to, ka deva iespēju attīstīties Latvijas jaunajiem basketbolistiem, paralēli tam studējot augstskolā duālās karjeras ietvaros. Šī programma saglabāta, šajā mācību gadā pie stipendijas tiekot 59 sportistiem, tai skaitā basketbolistiem.
Šī sezona, kurā pagaidām LU spēlē bez uzvarām Latvijas-Igaunijas basketbola līgā, sākta ar veseliem trīs leģionāriem ierindā - amerikāņiem Marlonu Ksavjēru Šortsu un Mikahu Simeoni Džesiju, kā arī armēņu centru Juru Melikjanu. “Ideja par leģionāriem bija tāda, ka viņi mums ir finansiāli izdevīgāki nekā līdzīga līmeņa vietējie spēlētāji. Talantīgākie jaunieši jau ir klubos ar līgumiem, kam viņi arī dod priekšroku,” par viesspēlētāju piesaisti stāsta Kārlis Dārznieks. Zināms, ka līdz ar komandas saglabāšanu būtiski samazinājās tās budžets, kas ir ap 100 tūkstošiem eiro. Daudzas reizes mazāk, nekā citiem Latvijas augstākajā līmenī spēlējošajiem klubiem.
“Uzrunājām ļoti daudz pasaules aģentus. Mūsu galvenais piedāvājums bija spēles laika nodrošināšana konkurētspējīgā čempionātā. Mēs algu leģionāriem nepiedāvājam, taču dodam no savas puses visu pārējo nodrošinājumu progresam un sevis apliecināšanai, kā arī pierādīšanai. Tas ietver sevī arī spēles minūtes,” turpina LU ģenerāldirektors.
Ārzemju basketbolistu selekciju veica jaunais sporta direktors Žanis Peiners kopā ar menedžeri Gunti Jākobsonu. “Jau pirms selekcijas sākuma treneriem kopā ar sporta direktoru bija savs redzējums un priekšstats. Priekšroku dodam tāda paša līmeņa latvietim, bet pastiprinājums tika meklēts pozīcijās, kur ar saviem spēlētājiem ir grūtāk. Piemēram, saspēles vadītāja un centra pozīcijās. Tieši tajās arī izvēlējāmies ārzemju spēlētājus,” izvēles principus skaidro LU.
Bez spēles laika nodrošināšanas Latvijas Universitāte visiem leģionāriem palīdz ar pamatlietām - ēšanu, dzīvošanu un treniņu darba apstākļiem. Visi ārzemju spēlētāji dzīvo vienā dzīvoklī, par viņu izmitināšanu stāsta Dārznieks. No viena gan jau pēc sezonas pirmajām četrām spēlēm LU pieņēmis lēmumu šķirties - komandā vairs nespēlēs Džesijs. Viņa sniegums nav atbildis cerētajam - vidēji 26:09 minūtēs laukumā 5,7 punkti, divas rezultatīvas piespēles un viena atlēkusī bumba zem groziem.
“Ja tas ar šādu sniegumu būtu vietējais spēlētājs, tas būtu viens stāsts, bet viņš kā viesspēlētājs faktiski aizņem latviešu spēlētāja vietu un nebija galvastiesu pārāks par citiem šīs pozīcijas spēlētājiem, kas mums jau ir. Līdz ar to arī pieņēmām lēmumu šķirties,” par apsvērumiem neturpināt sadarbību ar vienu no viesspēlētājiem teica Dārznieks. Viņš neizslēdza, ka komandā varētu kāds nākt viņa vietā. “Pagaidām viņa minūtes aizpildījuši Oto Bergmanis un Artūrs Kazāks. Nevaram izslēgt, ka varētu parādīties kāds jauns spēlētājs - latviešu vai leģionārs. Pie tā šobrīd strādājam.”
Atšķirīgie leģionāru mērķi un armēņu gadījums
“Ilgtermiņā šāda spēlēšana bez atalgojuma noteikti nav šo spēlētāju interesēs,” par šo basketbolistu motivāciju stāsta Dārznieks. Viņš atklāj, ka katram no jau palikušajiem diviem leģionāriem ir savi individuālie mērķi tuvākajai nākotnei.
“Palikušais amerikānis mērķē ielauzties Eiropas basketbola tirgū,” atzīst LU komandas ģenerāldirektors. Marlons Ksavjērs Šortss jau absolvējis NCAA, karjeras laikā pārstāvot divas komandas. Sezonu LU viņš sācis kā tās uzbrukuma līderis, četrās spēlēs vidēji izceļoties ar 15,3 punktiem un septiņām atlēkušajām bumbām. “Tiekot pie iespējas Latvijas-Igaunijas līgā, viņš vēlas apliecināt un pierādīt, ka var iegūt nākamo profesionālo līgumu. Vai tas ir kādā citā šī čempionāta komandā vai citas valsts klubā, ir atkarīgs no paša.”
Krietni interesantāks ir Juras Melikjana stāsts. 2005. gadā dzimušais šī gada U-20 B divīzijas Eiropas čempionātā spēja demonstrēt lieliskus statistikas rādītājus - 17,7 punktus un 13,7 atlēkušās bumbas. Tāpat viņš paspējis jau debitēt Armēnijas izlasē, kur viņš jau iekļauts arī kandidātu sarakstā uz 2029. gada Eiropas čempionāta priekšvalifikācijas spēlēm. Dārznieks atklāj, ka lielu palīdzīgu roku Melikjana atbraukšanā uz Latviju pielikusi Armēnijas Basketbola federācija.
“Mēs solījām viņam kā jaunam spēlētājam pietiekami lielu lomu komandā ar spēles minūtēm konkurētspējīgā čempionātā. Juram bija piedāvājumi spēlēt jau profesionālos klubos, taču situācijā iesaistījās Armēnijas basketbola federācija un tai skaitā nacionālās izlases galvenais treneris. Viņš sazinājās ar mūsu treneri (Martu Ozolinkeviču - aut.). Abi izrunāja situāciju, pēc kā arī tika pieņemts lēmums, ka Juram pat, ja nesolām algu, būs labāk pie mums nekā Spānijas trešajā līgā ar atalgojumu.”
Bez tā, ka Armēnijas Basketbola federācija piedalījusies LU varianta ieteikšanā savas valsts talantīgajam basketbolistam, tā arī piedalās šajā sadarbībā finansiāli. “Tīri attīstības vārdā federācija viņam nodrošina iztiku, kas faktiski ir dienas nauda, kas tiek maksāta algas formā.” Dārznieks gan nezināja, cik liela summa mēnesī armēnim tiek izmaksāta, sakot, ka tā ir viņu iekšējā vienošanās.
Ja amerikānim Šortsam mērķis ir iegūt profesionālu līgumu komandā, kas maksā atalgojumu Eiropā, tad Melikjanam tas ir pavisam cits. “Jura vēlas šīs sezonas laikā noslēgt NIL līgumu un nākamgad pārcelties uz NCAA pirmo divīziju.” Nedaudz aprast ar iespējamo nākotnes vidi viņam palīdz fakts, ka daudz laika jāpavada ar amerikāņu leģionāriem un jāpārvalda angļu valoda, kas kopš ierašanās Latvijā viņam strauji progresējusi. Pirmajās četrās spēlēs Melikjans 22:37 minūtēs izcēlies ar 6,3 punktiem un septiņām bumbām zem groziem.
NCAA līgumi kā bonuss
Pēdējos gados finansiāla rakstura dēļ jaunie basketbolisti mērķē nonākt NCAA. NIL līgumi jeb studējošo sportistu atlīdzība ir strauji pieaugusi. Noteikts, ka katra skola ik gadu drīkst tērēt vismaz 20,5 miljonus ASV dolāru šajās atlīdzībās 2025./2026. gada mācību gadā un šī summa pieaugs līdz pat 32,9 miljoniem desmit gadu laikā.
Šo situāciju cer izmantot Latvijas Universitāte, kas, cenšoties sagatavot spēlētājus šāda līguma iegūšanai, mērķē papildināt arī sava budžeta maciņu. “Tas, ko mēs galvenokārt gribam saviem spēlētājiem nodrošināt, ir kvalitatīvus attīstības apstākļus, treniņu apstākļus un nodrošinājumu kā spēles laiku šajā vecumā.” Dārznieks norāda, ka Latvijas-Igaunijas līgas konkurētspēja globālā mērogā pierādīta ar trīs jauno spēlētāju, kas pagājušajā sezonā vēl spēlēja šeit, NIL līgumu noslēgšanu. Spilgtākie no tiem - Kristers Skrinda un igaunis Stefans Vākss.
“Tas var būt viens no mūsu bonusiem,” turpina LU ģenerāldirektors. “Ja esi talantīgs spēlētājs, nāc spēlēt pie mums! Mēs tev nodrošināsim spēles laiku. Visiem spēlētājiem ir iestrādātas izpirkuma summas. Piemēram, Juras Melikjana gadījumā ir atrunāta komisija jeb kompensācija mums, ja viņš, pateicoties šeit ieguldītajam laikam un attīstībai, noslēdz šo līgumu.” Dārznieks atklāj, ka ideālais scenārijs ir viena spēlētāja noslēgts NIL līgums sezonā, kas kluba budžetā var ienest ceturtdaļu vai piektdaļu finansējuma. “Tādā gadījumā tas ļautu atkal sagatavot šādus spēlētājus.”
Pagaidām LU sezonā cīnās bez uzvarām, vistuvāk tai esot izbraukumā pret “Viimsi” (zaudējums 77:85). Turpinājumā komandai solās sarežģīts kalendārs, taču Dārznieks ir pārliecināts, ka šajā sezonā tiks izcīnītas vairāk uzvaras nekā pērn (trīs).
