Brīvdienu ceļvedis. Septiņas lietas, kas jāpiedzīvo 24. un 25. novembrī
Ārā nav tie patīkamākie laikapstākļi un tādēļ šajās brīvdienās kultūras un izklaides pasākumu rīkotāji piedāvā labu garastāvoklī baudīt zem jumta – koncertzālēs, klubos un izstāžu zālēs. Bet pēc pāris nedēļām gan vajadzēs doties ārā – būs jāiet čigānos un jāgaida ziemas saulgrieži.
Ivo Fomins „Laternu stundā” aicinās uz Baltā roka nakti, Sanktpēterburgas intelektuālie mūziķi – uz brīnišķīgu koncertu Lielajā Ģildē, Haralds Sīmanis – uz Piņķu un Ķekavas baznīcām, Keitija Melua – uz „Arēnu Rīgu”, bet vēderdejotājas – uz VEF Kultūras pili. Tāpat akadēmiskais koris „Latvija” noslēgs savu 70. gadu jubilejas koncertciklu un ir atvērtas arī vairākas jaunas un intriģējošas izstādes. Izvēle, kā pavadīt šīs brīvdienas, ir plaša.
1. Baltā roka nakts kopā ar Ivo Fominu
Baltā krāsa raisa pozitīvas domas, tā simbolizē laimi un prieku. Šo emociju nekad nevar būt par daudz, tādēļ sestdien, 24.novembrī, koncertbārā „Laternu stundā” (Brīvības ielā 109, Rīgā) notiks vēl nebijis pasākums - Baltā roka nakts.
Uz koncertbāra skatuves kāps Ivo Fomins, kurš izpildīs ne vien klausītāju iemīļotākās dziesmas no paša repertuāra, bet arī tās, kas tapušas, muzicējot kopā ar Tomasu Kleinu un Fēliksu Ķiģeli. Tā kā tuvojas gada nogale un Ziemassvētku gaidīšanas laiks, neizpaliks arī kāda jautra kompozīcija no mūziķa Ziemassvētku dziesmu albuma ar, iespējams, visgarāko nosaukumu Latvijas mūzikas ierakstu vēsturē – „Mamma man pagājušajos Ziemassvētkos uzdāvināja ģitāru un es sākumā nezināju, ko ar to iesākt, bet tad iemācījos pāris labus un gruntīgus hārdroka akordus un tagad jūs varat paklausīties, kas no tā visa sanācis…”, kurā apkopotas pasaulē pazīstamas Ziemassvētku dziesmas latviskotās versijās. Programma būs daudzveidīga un interesanta, jo ātrākas un roķīgākas dziesmas mīsies ar liriskām kompozīcijām.
„Manuprāt, baltā krāsa padara cilvēkus gaišākus. Es ceru, ka arī koncerta apmeklētājiem būs pacilāts noskaņojums un gaišas domas un viņiem patiks dziesmas no vējainās Liepājas, ko dāvāšu no visas sirds,” saka mūziķis.
Biļešu cenas: Ls 5 -10 („Biļešu servisa” tīklā). Ieeja pasākumā no pulksten 20.00. Sīkāk internetā: www.laternustunda.lv.
2. Austrumu deju festivāls VEF Kultūras pilī
Sestdien, 24. novembrī, VEF Kultūras pilī norisināsies Baltijas Austrumu deju festivāla „Piramīda” noslēgums. Noslēguma koncertā, kas sāksies pulksten 19.00 sabrauks Austrumu deju konkursu uzvarētāji no visas Latvijas, Lietuvas un Igaunijas. Viņi koncertā parādīs savus labākos priekšnesumus. Noslēguma koncerta īpašais viesis būs izcilā dejotāja no Ēģiptes - Katya Eshta. Viņa publiku iepriecinās ar savu slaveno un neatkārtojamo austrumu dejas prezentācijas stilu
Pirms tam – no pulksten 16.00 uz Kultūras pils lielās skatuves sāksies tradicionālais „Bazārs” - Baltijas austrumu deju kolektīvu pasākums ar studiju prezentācijām un krāšņiem priekšnesumiem.
Biļešu cenas: Ls 6 – 10 („Biļešu servisa” tīklā). Sīkāk internetā: www.auraj.eu.
3. Britu dziedātāja un komponiste Keitija Melua „Arēnā Rīga”
Sestdien, 24. novembrī, pulksten 19.00 „Secret Symphony” turnejas laikā hallē „Arēna Rīga” uzstāsies britu dziedātāja un komponiste Keitija Melua. 28 gadus vecā Gruzijā dzimusī dziedātāja ir viena no veiksmīgākajām Lielbritānijas mūziķēm pēdējā desmitgadē. Viņas pazīstamāko dziesmu skaitā ir tādas kompozīcijas kā „Nine Million Bicycles“, „The Closest Thing To Crazy“, „I Cried For You“, „Piece By Piece“, „If You Were a Sailboat“ un daudzas citas.
Kad 2002. gada septembrī jaunā dziedātāja parakstīja līgumu ar neatkarīgo ierakstu kompāniju „Dramatico”, neviens nespēja iedomāties, cik strauja būs viņas karjera. Keitijas Melua pirmais albums „Call Off The Search”, kas izdots, kad viņai bija tikai 19 gadu, ātri nokļuva Apvienotās Karalistes albumu topa virsotnē un pakāpeniski iekaroja arī citu Eiropas valstu hitparādes. Veiksmes stāsts turpinājās gan ar nākamo albumu „Piece by Piece”, kurā iekļauta viena no Keitijas populārākajām dziesmām „Nine Million Bicycles”, gan ar tam sekojošo „Pictures”, kura panākumi nešaubīgi ierindoja Keitiju Melua pēdējā laika veiksmīgāko britu mūziķu skaitā. Šobrīd Keitija Melua ir otra bagātākā jaunā Lielbritānijas mūziķe aiz dziedātājas Adeles, dalot šo vietu ar Leonu Lūisu un Šerilu Kolu.
2012. gada martā iznāca Keitijas Melua piektais studijas albums „Secret Symphony” – tā ir izmeklētu dziesmu kolekcija, kas izceļ dziedātājas unikālo, viegli atpazīstamo balsi. Albums tapis sadarbībā ar producentu Maiku Batu, un tā galvenais akcents ir vieglums un vienkāršība. „Gatavojot šo albumu, vēlējos atrast ļoti skaistas dziesmas un vienkārši dziedāt tās no sirds,” stāsta pati Keitija Melua.
Koncertā Rīgā Keitija Melua izpildīs jaunā albuma repertuāru, kā arī savas populārākās dziesmas.
Biļešu cenas: Ls 20 – 40 („Biļešu servis” tīklā). Sīkāk internetā: www.arenariga.com.
Skatieties video: Keitija Melua: „Secret Symphony”
4. Sanktpēterburgas leģendas – „Akvarium” mūziķi un Nina Karlsson - Lielajā Ģildē
Lielajā Ģildē svētdien, 25. novembrī, pulksten 19.00 uz skatuves kāps leģendārās krievu grupas „Akvarium” mūziķu projekts „Welcome to the club” un neatkārtojamā Nina Karlsson. Pirmo reizi uz vienas skatuves uzstāsies divas visoriģinālākās, visintriģējošākās grupas no Sanktpēterburgas, kuras atspoguļo visu interesantāko un dzīvo Krievijas muzikālajā mākslā:
* lielisks ansamblis, kuru izveidoja leģendārās grupas „Akvarium” dalībnieki Igors Timofejevs (ģitāra, saksofons, vokāls) un Oļegs „Šark” Šavkunovs (perkusija, vokāls) un viņu draugi – taustiņinstrumentu,bungu un basģitāras spēles virtuozi – „Welcome to the club”, kas izpilda brīnišķīgas kompozīcijas un dziesmas etno-jazz-world-music stilā un
* visstilīgākā, romantiskākā un erotiskākā Nina Karlsson - dziedātāja, kuru sauc par Krievijas SADE + Janis Joplin + Tanita Tikaram + „Mumij Troļ”.
Abas grupas prezentēs savus jaunos albumus: * „Welcome to the club” jaunais albums „WTTC” („Welcome to the club – 2”) tika ierakstīts „Akvarium” studijā un ieguva gan paša „Akvarium” dibinātāja Borisa Grebenščikova, gan Krievijas un ārzemju autoritatīvāko kritiķu augstu vērtējumu. * Savukārt Nina Karlsson un viņas grupa ar tādu pašu nosaukumu prezentē lielisku albumu „I Deny”, kas tapis „Mumij Troļ” studijā un kuru apbrīnoja pat tie, kas dzirdējuši šo albumu tikai pa „ausu galam”.
Katrā ziņā koncerts Lielajā Ģildē solās būt unikāls gara, kultūras un enerģijas dzīru notikums.
Biļešu cenas: Ls 5 -25 („Biļešu servisa” tīklā). Sīkāk internetā: www.tradehub.info.
Skatieties video: Nina Karlsson: „Balets”
5. Haralds Sīmanis Piņķos un Ķekavā
Emocionāli uzlādēties un godam aizvadīt Baznīcas gada pēdējo svētdienu – Mūžības svētdienu – un nosakņoties jaunajam Baznīcas gadam, kas ar 1. Adventu sāksies nākamsvētdien – 2. decembrī, varam apmeklējot Pierīgas baznīcas.
Dziesminieks Haralds Sīmanis sestdien, 24. novembrī pulksten 18.00 Babītes novadā, Piņķu Jāņa baznīcā, sniegs koncertu, kurā ieeja būs bez maksas. Vienīgi koncerta apmeklētāji tiks lūgti ziedot dievnama uzturēšanai.
Savukārt svētdien, 25. novembrī, Haralds Sīmanis muzicēs dievkalpojumā, kas notiks Ķekavas luterāņu baznīcā. Pēc dievkalpošanas pulksten 11.30 dziesminieks sniegs arī savu koncertu. Haralda Sīmaņa balss savienojumā ar ērģelēm tik tiešām ir neaizmirstama!
Dziesminieks, kura balss diapazons sasniedz gandrīz vai četras oktāvas, daudzi salīdzina ar slaveno grieķi Demisu Rusu. Sākotnēji gan Sīmanīša, kā dziesminieku mīļi dēvē viņa draugi, kaislība bija sports. Viņš ir 1967. gada Latvijas čempions kalnu slēpošanā junioriem. Vēlāk visu aizēno ģitāra un dziesmas.
1976. gadā radīta poēma ērģelēm „Mīlestība nekad nebeidzas” ar Arvīda Ulmes vārdiem. 1978. gadā top dziesmu cikls „Likteņa lietavas”, nākamajā – „Par zāli, sāli un Tevi”. 1980. gadā visa Latvija, aizturot elpu klausās, kā viņš „Mikrofona” aptaujas laureātu koncertā dzied „Melns ezers kalna galā...” Pa to laiku šo neparasto talantu pamana profesionāļi, uzaicinot Haraldu Sīmani vispirms uz Filharmonijas kolektīvu „Tip Top”, bet vēlāk uz grupu “Lāčplēsis”. Sadarbībā ar to 1983. gadā top vēl viens hits – „Man jānoriet”. Tomēr nepārtrauktie koncerti bez atelpas nevar ilgi turpināties, jo Sīmanis dod priekšroku mākslinieciskai brīvībai.
Astoņdesmito gadu vidū viņš it kā pazūd no lielās skatuves, lai strādātu individuāli. Ar saviem radošajiem plāniem viņš nelielās arī deviņdesmitajos gados, bet regulāri apbraukā Latvijas baznīcas ar savu dziesmu koncertiem.
6. Koris „Latvija” Universitātes Lielajā aulā noslēdz savu 70. jubilejas koncertciklu
Valsts akadēmiskais koris „Latvija”, noslēdzot savu 70 gadu jubilejas koncertciklu, sestdien, 24. novembrī, pulksten 19.00 kopā ar viesiem uzstāsies Latvijas Universitātes Lielajā aulā. Koncertā bez kora piedalīsies arī Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, savukārt kā solisti uzstāsies Kristīne Gailīte, Liene Kinča, Intars Busulis un Kaspars Zemītis. Vakaru vadīs mūzikas žurnālists Orests Silabriedis.
Koncerta pirmajā daļā paredzēts amerikāņu komponista Džona Adamsa kompozīcijas „Harmonium” pirmatskaņojums. Pats autors „Harmonium” raksturo kā vienu no pirmajiem skaņdarbiem, kurā dzirdams tieši viņam raksturīgais skanējums. Darba pamatā ir izmantota Džona Donna un Emīlijas Dikinsones dzeja.
Koncerta otrajā daļā izskanēs fragmenti no opusiem, kas korim bijuši īpaši nozīmīgi tā pastāvēšanas gaitā. Būs dzirdamas daļas no Karla Orfa „Carmina Burana” un Johannesa Brāmsa „Vācu rekviēma”. Kora vīru grupa pievērsīsies franču mūzikai, izpildot kareivju un studentu kori no Hektora Berlioza „Fausta pazudināšanas”.
Tāpat koncerta otrajā daļā tiks atskaņotas daļas no „Tūkstošgades simfonijas”, kuras autors ir pazīstamais ķīniešu komponists Taņs Duņs, kā arī klausītāji dzirdēs fragmentu no Leonarda Bernsteina „Mesas”, kuru koris pirmatskaņoja Latvijā Starptautiskajā garīgās mūzikas festivālā 2007.gadā.
Koncerta noslēgumā koris dalīsies ar pēdējo gadu spilgtākajiem iespaidiem, izpildot fināla fragmentu no Gustava Mālera 8. simfonijas, kas pagājušajā gadā tika izdziedāta izcilajā „Concertgebouw” koncertzālē Amsterdamā kopā ar pasaules slaveno diriģentu Marisu Jansonu un Nīderlandes karalisko „Concertgebouw” orķestri.
Biļešu cenas: Ls 5 – 15 („Biļešu paradīzes” tīklā). Sīkāk internetā: www.koris.lv.
* Latvijas Arhitektūras muzejā (Mazā Pils ielā 19, Vecrīgā) līdz 7. decembrim ir skatāma Igaunijas laikmetīgo kultūras plakātu, kuri tapuši pēdējo trīs gadu laikā, izstāde. Lai arī latviešu pašironiskais teiciens „igauņiem viss labāk” jau ieguvis anekdotes līmeni, nevar neatzīt, ka Igaunijas pieredze, kas skar grafiskā dizaina jomu, ir atzīmēšanas vērta. Lai arī igauņi paši uzskata, ka mūsdienu kontekstā nevar īpaši runāt par kādu igauņu plakāta skolu, drīzāk individuāliem autoru rokrakstiem, izstāde tomēr ļauj runāt arī par kopsakarībām, piemēram, laikmetīgām fonta idejām, kas bieži ir plakātu grafiskās domas pamatā. Tieši kultūras plakāti sasnieguši atzīstamu mākslinieciskās izteiksmes līmeni, atspoguļo neatkarīgu, savdabīgu izpratni par plakātu kā kultūras parādību un laikmetīgu grafisko dizainu. Sīkāk internetā: www.archmuseum.lv.
* Galerijā „Bastejs” (Alksnāja ielā 7, Vecrīgā) līdz nākamā gada 12. janvārim ir skatāma gada noslēguma izstāde „Kalendārs”. Izstādes kolekciju veido galerijas „piezīmes” par aizvadītā gada notikumiem - galerija asociatīvi veidojusi savu gada kalendāru, katru no gada 12 mēnešiem ilustrējot ar kāda mākslinieka darbiem. „Basteja” kalendāra gada mēnešu mākslinieki ir Helēna Heinrihsone, Frančeska Kirke, Ivars Heinrihsones, Irēna Lūse, Ritums Ivanovs, Valdis Villerušs, Anita Meldere, Juri Arraks, Kalvis Zālītis, Ieva Kraukle, Pēters Alliks un Jānis Purcens. Sīkāk internetā: www.bastejs.com.
Galerijas „Bastejs” kalendāra izstāde
* Rīgas Kino muzejā (Peitavas ielā 10/12, Vecrīgā) ir skatāma krievu kinorežisoram Andrejam Tarkovskim veltīta izstāde „Spogulis spogulim. Veltījums Andrejam Tarkovskim”. Izstādes ekspozīcija ir pasaulslavenā krievu režisora Tarkovska hrestomātiskā 1975. gada darba „Spogulis” grafiska interpretācija Ukrainā dzimušā dāņu mākslinieka Sergeja Svjatčenko darbos - fotokolāžās. Mākslinieks par savu darbu iedvesmas avotu izmantojis filmu, strādājot līdzīgā strukturālā piegājienā, tādējādi jēdzienam „spogulis” piešķirot vēl vienu - intertekstualitātes - slāni. Darbos redzami gan Tarkovska filmas oriģinālie tēli, gan mākslinieka laikmetīgā interpretācija. Sīkāk internetā: www.kinomuzejs.lv.
