Kampars: vēlēšanās ar „Saskaņas centru” var spēkoties tikai „Vienotība”

Es negribu piekrist tiem, kas „Vienotību” salīdzina ar Tautas partiju (TP). Starp abām partijām ir fundamentāla atšķirība, jo TP lēmumi tika pieņemti šaurā lokā, bet „Vienotībā” par tiem tiek demokrātiski diskutēts, reizēm pat pārāk atklāti. Kas attiecas uz kompromisiem ar koalīcijas partneriem, nedomāju, ka tie varētu radīt kādas problēmas nākotnē. Visās valstīs, kur ir koalīcijas valdības, lēmumi tiek pieņemti, ņemot vērā vairākuma intereses.

„Vienotības” uzdevums ir būt valdības stabilizējošam centram, apvienojošam un kompetenci nesošam spēkam. Mums nav iebildumu pret atbalstu demogrāfijai, par ko iestājas nacionālā apvienība „Visu Latvijai” – „Tēvzemei un brīvībai”/LNNK, kam tika atvēlēts papildu finansējums no valsts budžeta. „Vienotība” tikai rosināja demogrāfijas pasākumus izvērtēt dziļāk un vispusīgāk. Bet nevar teikt, ka šī nauda tika „atdota Nacionālajai apvienībai”.

Runājot par Reformu partiju (RP), jāatzīst, ka šīs partijas darbā ir liels sabiedrisko attiecību īpatsvars. RP diskusija ar sabiedrību reizēm notiek ar vienkāršotu lozungu palīdzību. Piemēram, „reforma – tas ir labi vai slikti?” vai „Lemberga atlaišana ir labi vai slikti?”. Manuprāt, šāds melnbalts situācijas vērtējums nav pareizs.

Tas, ka izglītības reforma ir prioritāte, nav RP „jaunievedums”. 2009. gada novembrī tika izveidota darba grupa manā vadībā, kurā strādāja arī Roberts Ķīlis. Mēs toreiz definējām uzdevumus un mērķus augstākās izglītības reformai. Tobrīd nebija nekādas konfrontācijas, eksperti sēdēja pie galda un meklēja labākos risinājumus. Šis politikas dokuments joprojām ir spēkā. Politiķu uzdevums ir ne tikai nākt klajā publiskā laukā ar kādu skaļu paziņojumu, bet arī realizēt pārmaiņas, lai cilvēki redz darbošanās rezultātu.

Līderu maiņa partijā – tas ir objektīvs process. Kristovskim sākotnēji bija liela loma partiju „Pilsoniskā savienība” un „Vienotības” tapšanā. Partiju apvienošanās procesā ļoti liela nozīme bija to līderu pašiniciatīvai un aktivitātei. Dažādu, tostarp arī objektīvu, iemeslu dēļ Kristovskis pēc pagājušajām Saeimas vēlēšanām mazāk aktīvi iesaistījās „Vienotības” darbībā un mūsu valsts iekšējos politiskajos procesos. Kristovskis ir „Vienotības” valdes priekšsēdētājas vietnieks, viņš piedalās valdes sēdēs, tiesa gan retāk.

Arī „Vienotībā” ir sākusies paaudžu maiņa, un tas ir labi. Mēs Latvijā esam pieraduši, ka jauni politiķi ienāk caur jaunām partijām, kuru līderi ir kā „glābēji baltā zirgā”. Tā savā laikā politikā ienāca Andris Šķēle, Einars Repše, Valdis Zatlers. „Vienotība” vēlētos iedibināt tradīciju, ka, līdzīgi kā tas notiek Rietumeiropā, paaudžu maiņa notiek partijas iekšienē. Partija ir tā vieta, kur ir iespēja augt jauniem politiķiem. Partijai ir jānāk pie cilvēkiem ar jaunām idejām un ar jauniem cilvēkiem. Partijas, kas nav spējušas to realizēt, vairs nav uz politiskās skatuves. Mums no viņu kļūdām ir jāmācās.

Einars Repše, Edgars Jaunups un Baiba Fromane, kuri darbojas biedrībā „Latvijas attīstībai”, joprojām ir partijas „Vienotība” biedri. Realitāte ir tāda, ka daudzi „Vienotības” biedri vienlaikus ir iesaistījušies arī dažādu nevalstisko organizāciju darbā, piemēram „Lietussargu grupa” ir pārtapusi par Meierovica biedrību. Biedrība „Latvijas attīstībai”, protams, ir daudz aktīvāka, un tiek pieļauts, ka tā nākotnē varētu pārtapt par partiju. Ja tā notiks, tad arī vērtēsim, vai jaunā politiskā organizācija „Vienotībai” būs konkurente vai sadarbības partnere. Pagaidām „Vienotības” vadība no biedrības „Latvijas attīstībai” nav saņēmusi apspriešanai kādas idejas.

Tas būs „Vienotības” ikgadējais kongress, nākamais kongress pēc partiju „Jaunais laiks”, „Pilsoniskā savienība” un „Sabiedrība citai politikai” apvienošanās. Apvienošanās kongresā pirms gada tika runāts galvenokārt par to, kā izveidot partijas „Vienotība” reģionālo struktūru un pārvaldi, kā vienoties par Ētikas komisiju, Revīzijas komisiju. Šogad kongresa mērķis ir atšķirīgs – definēt un piedāvāt sabiedrībai „Vienotības” kā partijas, tās deleģētā Ministru prezidenta Valda Dombrovska un ministru politisko vīziju, redzējumu situācijā, kad valsts budžeta konsolidācija ir beigusies, makroekonomiskie izaicinājumi un pārbaudījumi ir pārvarēti, bet iedzīvotāji veikto ekonomisko reformu augļus vēl neredz savos maciņos.

No premjera un ministriem partijas kongresā dzirdēsim piedāvājumu turpmākajiem 2–6 gadiem, kurā būs sabiedrībai svarīgie risinājumi sabiedrības nevienlīdzības mazināšanā, infrastruktūras attīstībā, darba vietu veidošanā. Būs arī reāls, taustāms piedāvājums iedzīvotāju ienākumu palielināšanā.

Tas būs galvenais kongresa mērķis, kas tiks izklāstīts kongresa darbības pirmajās divās stundās. Šis jaunais piedāvājums būs saprotams ne tikai ekspertiem, bet arī katram iedzīvotājam. Protams, būs arī partijas vadības vēlēšanas, kas notiks demokrātiski un atbilstoši partijas statūtiem.

Es esmu pārliecināts, kongress pierādīs, ka „Vienotības” saliedētības process ir noticis. Man likās, ka tam būs vajadzīgs ilgāks laiks, jo cilvēki bija strādājuši kopā, pēc tam šķīrušies un atkal nākuši kopā. Politikā personībām mēdz būt atšķirīgi viedokļi. „Vienotības” biedri ir sapratuši, ka arī vienā partijā var būt cilvēki ar visai radikāli atšķirīgiem viedokļiem. Tā ir, un tā paliks. Manuprāt, tas ir pat labi.

Jebkurās lielajās partijās – ASV demokrātos un republikāņos, Vācijas kristīgajos demokrātos – ir flangi ar dažādiem, iespējams, pat radikālākiem uzskatiem. Svarīgākais ir, lai šie flangi spēj savstarpēji sarunāties un diskutēt, atrast kopīgu risinājumu, atsevišķos gadījumos mazākumam piekāpjoties vairākuma viedoklim. Mēs „Vienotībā” iekšienē mēdzam asi diskutēt par daudziem jautājumiem, piemēram, par to, vai pasē būtu jānorāda tautība. Šādas diskusijas ir jāpieņem kā normāls politisks process.

Mums jau „Vienotības” statūtos ierakstīts, ka katra vēlēšanu apgabala reģionālajām nodaļām ir kvota valdē – pa vienam pārstāvim. Piemēram, valdē tiek ievēlēts tas Zemgales pārstāvis, kas iegūst lielāko balsu skaitu nevis no visiem kandidātiem, bet no sava reģiona izvirzītajiem kandidātiem.

Ja runā par partijas priekšsēdētāju un domes priekšsēdētāju, tad tādu nosacījumu statūtos nav. Lai izvirzītu kandidātu partijas priekšsēdētāja amatam, ir jāsavāc 15 partijas biedru paraksti, lai izvirzītu valdes locekļa kandidātu – 10 partijas biedru paraksti. Priekšlikumi jāiesniedz partijas birojā līdz 26.novembra vakaram. Pāris dienas pirms partijas kongresa, sabiedrība tiks informēta par izvirzītajiem kandidātiem.

„Vienotības” pašreizējā valdes priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa ir piekritusi atkārtoti kandidēt uz šo amatu. Bet, ka atbalsts Āboltiņas kandidatūrai varētu nebūt vienots, tas ir tikai normāli. Piemēram, savulaik „Jaunā laika” kongresā par partijas līdera amatu sīksti cīnījās Einars Repše un Krišjānis Kariņš. Izvirzīšanas procedūra ir skaidra un demokrātiska. Kongresā partijas biedri balsos par piemērotāko partijas vadītāja kandidatūru. Kā kongress balsos, tā arī būs.

Manuprāt, jebkurš saprot, ka vienīgais spēks, kas Rīgas domes vēlēšanās var spēkoties ar „Saskaņas centru”, ir „Vienotība”. Mēs jau vairāk nekā pus gadu veicam socioloģiskus pētījumus, uzklausām ekspertus un nopietni strādājam pie programmas, kuru piedāvāsim rīdziniekiem nākamajās vēlēšanās. Jau 12.decembrī mēs sabiedrībai prezentēsim gan savu deputātu kandidātu komandu, gan priekšvēlēšanu programmu Rīgas domes vēlēšanām. Ir izkristalizējušies trīs potenciālie Rīgas mēra amata kandidāti. Tuvākās nedēļas laikā „Vienotības” Rīgas nodaļa paudīs atbalstu vienam no viņiem.

Jau tagad ir skaidrs, ka „Vienotības” saraksta galvgalī būs arī pašreizējais Rīgas domes „Vienotības” frakcijas priekšsēdētājs Olafs Pulks, Pēteris Viņķelis, citi aktīvākie deputāti, kā arī Pasaules Dabas fonda Latvijā valdes loceklis Uģis Rotbergs.

Iespēju kandidēt nākamajās Rīgas domes vēlēšanās apsver arī bijušais kultūras ministrs Ints Dālderis. Viņš kultūras jomā ir neapšaubāms profesionālis. 2014.gadā Rīga būs Eiropas kultūras galvaspilsēta, tāpēc kultūras jomā Rīgas dome nevar būt „bāla, jēla un nekāda”.

No Saeimas deputātiem iespēju kandidēt Rīgas domes vēlēšanās apsver bijušais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Aleksejs Loskutovs. Pēc manām domām, Loskutova ievēlēšana būtu kā „lapsas” ielaišana sasmakušajā Rīgas domes „vistu kūtī”, kur tā varētu ne tikai uzošņāt nelikumības, bet arī kādu korumpantu nokampt.

Ir arī vairāki citi spēcīgi kandidāti, kas varētu startēt „Vienotības” sarakstā Rīgas domes vēlēšanās. Pēc manām domām, pašreizējā aktīvajā valdības darbības posmā būtu visai bezatbildīgi virzīt darbam galvaspilsētas pašvaldībā kādu no ministriem.

Arī citās pašvaldībās „Vienotība” gatavojas piedāvāt vēlētājiem deputātu kandidātus, kuri, lai arī citu partiju virzīti, jau ir apliecinājuši sevi pašvaldību darbā. Piemēram, kandidēt „Vienotības” sarakstā ir piekritis Cēsu novada domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Rozenbergs. Madonas novada domes vēlēšanās „Vienotības” saraksta līderis, visdrīzāk, būs pašreizējais priekšsēdētājs Andrejs Ceļapīters, kurš daudzus gadus bija Tautas partijas biedrs, bet tagad ir paudis vēlmi iestāties „Vienotībā”. Esmu pārliecināts, ka gan Rozenbergam, gan Ceļapīteram, kuriem ir liela autoritāte vietējo iedzīvotāju vidū, ir liels potenciāls ne tikai pašvaldību, bet arī visas valsts līmenī.

Savukārt sarunas par pašreizējā Jūrmalas mēra Gata Trukšņa iespējamo pievienošanos „Vienotībai”, visdrīzāk, beigsies bez rezultāta un aprobežosies tikai ar īslaicīgu ažiotāžu masu medijos. Truksnis nav izpildījis „Vienotības” izvirzīto nosacījumu – norobežoties no saviem padomniekiem Raimonda Munkevica, Jura Hlevicka un Romāna Mežecka, kuru reputācija tiek apšaubīta. Ja mēs būtu redzējuši, ka norobežošanās no padomniekiem notiek, mēs būtu partijā diskutējuši par Trukšņa uzņemšanu „Vienotībā”.

Esam atvēruši „Vienotības” atvērto biroju Kauguros, partijas reģionālā nodaļa ir spēcīga, domāju, ka mums būs spēcīgs deputātu kandidātu saraksts nākamajās Jūrmalas domes vēlēšanās. Mums nevajag cilvēkus, kuriem, kā tas savulaik bija Jūrmalas domes priekšsēdētājai Inesei Aizstrautai, pēc vēlēšanām ir individuāls, no partijas atšķirīgs viedoklis visos jautājumos.

Gribu uzsvērt, ka ceļš uz „Vienotību” ir atvērts arī profesionāliem cilvēkiem, kuri agrāk bija aktīvi citu partiju darbinieki. Interesi par iestāšanos „Vienotībā” izrāda daudzi pašvaldību vadītāji. Bet tas nenozīmē, ka „Vienotība” uzņem visus, kas palikuši bez partijas, nekāda masu iesaukuma nebūs. Mēs aicinām savās rindās cilvēkus, kuriem ir ar mums līdzīga izpratne par politiskām vērtībām. Tas, ka kāds cilvēks ir bijis Tautas partijas rindās, nenozīmē, ka viņš nevar turpināt savu politisko karjeru „Vienotības” rindās, jo arī Artis Pabriks un Aigars Štokenbergs savulaik bija aktīvi Tautas partijas biedri.

Kā saka: lai dejotu tango, ir vajadzīgi divi. „Vienotība” joprojām atbalsta ideju par kopīgu labējo partiju deputātu kandidātu sarakstu nākamajās Rīgas domes vēlēšanās. Diemžēl no Reformu partijas puses šī ideja nav guvusi atbalstu. Nacionālā apvienība vien sev zināmu iemeslu dēļ jau laikus paziņoja, ka vēlēšanās galvaspilsētā startēs ar atsevišķu deputātu kandidātu sarakstu. VL–TB/LNNK interesē galvenokārt nacionālie jautājumi.

Mūsuprāt, tik pat svarīgi rīdziniekiem ir arī ekonomikas un vides jautājumi. „Vienotība” joprojām ir atvērta sadarbībai ar citām labējām partijām Rīgas domes vēlēšanās. Cik man zināms, arī Reformu partijas dome galīgo lēmumu vēl nav pieņēmusi, tas varētu kļūt zināms 15.decembrī.

Pašvaldību vēlēšanās vēlētāji balso par cilvēkiem, kurus pazīst, balso par viņu līdz šim paveiktajiem darbiem, nevis par partiju vai vēlēšanu apvienību priekšvēlēšanu solījumiem. Reģionālās partijas veidojas, jo iedzīvotāji patlaban neuzticas lielajām partijām, uzskata, ka tās nespēj strādāt ilgāk par 2–3 sasaukumiem. Bet ilggadējiem pašvaldību vadītājiem, ja viņi ir labi strādājuši, vietējie iedzīvotāji uzticas, kaut arī šīs amatpersonas, iespējams, ir vairākkārt mainījušas savu partijas piederību. Patlaban izskatās, ka daudziem pašvaldību vadītājiem ir apnicis mainīt partijas, tāpēc viņi labāk izvēlas dibināt savu reģionālo partiju.

Mana dziļākā pārliecība ir, ka uz 2014. gada Saeimas vēlēšanām reģionālās partijas sāks meklēt sadarbības iespējas ar lielajām partijām, lai ar kopīgu sarakstu censtos iekarot parlamentu. Arī „Vienotība” aicinās reģionālās partijas sadarboties uz līdzvērtīgiem principiem. Tas, manuprāt, palīdzētu salāgot reģionālo partiju lokālās intereses ar valsts kopējām interesēm, un tas būtu pareizi ilgtermiņā, kā arī sekmētu valsts politiskās sistēmas nostiprināšanu.