Par "Divdesmitgades politiķa" titulu duelis starp Vīķi-Freibergu un Dombrovski
Atzīmējot Latvijas politikas zinātnes divdesmitgadi, Latvijas Universitātes rīkotajā aptaujā par 16 bijušajiem premjeriem un prezidentiem vadībā izvirzījusies eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga un pašreizējais premjers Valdis Dombrovskis.
LU Sociālo zinātņu fakultātes Politikas zinātnes nodaļas docents Ivars Ījabs aģentūrai BNS norādīja, ka šāds iznākums nav pārsteigums.
"Diezgan prognozējami ‒ līderos ir Vīķe-Freiberga un Dombrovskis, kurš ir ilglaicīgākais premjers, kurš joprojām ir amatā, un cilvēki viņu vērtē pietiekami pozitīvi. Vīķe-Freiberga neapšaubāmi ir spilgtākā no Latvijas prezidentiem pēc neatkarības atjaunošanas," sacīja politologs.
Patlaban līdz 6.decembrim notiek balsojuma otrā kārta, kurā ikviens Latvijas iedzīvotājs internetā Latvijas Universitātes mājas lapā var nobalsot par savu favorītu, un uzvarētāju plānots sveikt 7.decembrī. "Divdesmitgades politiķa" titula ieguvējs saņems balvu, kuras veidolu Ījabs vēl paturēja noslēpumā.
Balsojumam tika piedāvāti visi četri Latvijas prezidenti ‒ Guntis Ulmanis, kurš šajā amatā bija no 1993. līdz 1999.gadam, Vaira Vīķe-Freiberga (1999‒2007), Valdis Zatlers (2007‒2011), kā arī esošais prezidents Andris Bērziņš.
Uz šo titulu kandidēja arī visi Latvijas ministru prezidenti ‒ Ivars Godmanis, Valdis Birkavs, Māris Gailis, Andris Šķēle, Guntars Krasts, Vilis Krištopans, Andris Bērziņš, Einars Repše, Indulis Emsis, Aigars Kalvītis un Valdis Dombrovskis, kā arī bijušais Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.
Pēc līderiem balsojumā augstākās vietas ieņēma ‒ Gorbunovs, Godmanis un Šķēle.
Par kuru no balvas kandidātiem balsotu pats, Ījabs neatklāja.
"Manuprāt, visiem šiem cilvēkiem ir savas spēcīgās puses un vājās puses. Domāju, ka par viņu devumu ilgtermiņā spriedīs cilvēki, kad kāds laiks jau būs pagājis ‒ pēc gadiem 30. Katram ir savs ieguldījums, piemēram, Māris Gailis īstenoja valsts pārvaldes reformas, Šķēle bija pirmais, kas iedibināja kaut ko līdzīgu valstiskas ekonomikas politikai, nodokļu politikai, kuram bija skatījums uz to," pastāstīja Ījabs.
"Guntis Ulmanis faktiski izveidoja prezidentūras institūciju un spēlēja konstruktīvu lomu visā, kas saistījās ar Krievijas armijas izvešanu. Gorbunovs ir vēsturiska persona, jo viņš neatkarības atgūšanas laikā spēlēja ārkārtīgi konstruktīvu lomu. Vīķei-Freibergai kā ļoti nedaudziem Latvijas politiķiem izdevās panākt nopietnu starptautisku reputāciju, kā patlaban nav nevienai no Latvijas pirmajām personām. Negribētu būt tiesneša lomā," klāstīja eksperts.
Pēc politologa vārdiem, nonākot augstā amatā, nevar nedomāt par valsti, un lielākā daļa, "pat ieskaitot Kalvīti", ir pārliecināti, ka viņi pašaizliedzīgi strādājuši tautas labā.
Tieši pirms divdesmit gadiem Latvijas Universitātē tika izveidota Latvijā pirmā politikas zinātnes nodaļa.
"Šajos divdesmit gados ir paveikts liels darbs, lai ar dažādu nozaru pārstāvju pūliņiem izveidotu Latvijā patiesi profesionālu politikas zinātni, kura spētu sniegt labu izglītību visu līmeņu studentiem, kā arī augstvērtīgu, modernu un eiropeisku pētniecības līmeni," norādīja fakultātes pārstāvji.
7.decembrī pasākumā suminās un pieminēs pirmos politikas zinātnes pamatlicējus Latvijā, starp kuriem ir arī Einars Semanis, Žaneta Ozoliņa, Daina Bāra, Ilze Ostrovska, kā arī mūžībā jau aizgājušais Andris Runcis.
Par Latvijas Divdesmitgades politiķi var nobalsot: http://www.lu.lv/aptaujas/politikis/
BNS, Foto: Evija Trifanova/LETA, EPA/LETA