Prauliņš cer, ka viņa nominācija "Grammy" balvai iedvesmos pārējos mākslas radītājus

Prauliņš aģentūrai LETA minēja, ka šī nominācija viņam daudz nozīmē un to savā veidā var uzskatīt par brīnumu vai veiksmi loterijā. Tajā pašā laikā viņš uzsver, ka tas ir bijis samērā grūts un laikietilpīgs projekts, jo bijis nepieciešams izstrādāt pareizo koncepciju un atrast piemērotus izpildītājus.

"Varētu jau teikt, ka tā nav nejaušība, jo tas bija labs projekts, kurā iesaistījās profesionāli mūziķi. Tie bija mūziķi, kuri ar dziļu ieinteresētību nodevās mūzikai," klāstīja komponists.

Viņš minēja, ka gan viņam, gan arī citiem pašmāju speciālistiem galva ir pilna dažādām idejām, un pašmāju mūziķi spēj daudz ko izdarīt, taču līdz šim nav apzināts viss pašos esošais potenciāls. "Mums arī bez mūzikas ir nozares, kurās saņemam balvas, un tas ir mūsu ejamais ceļš. Latviešiem nav jābūt tikai kalpiem. Mums ir plaši virzieni, kuros spējam īstenoties, tādēļ gribētu, lai šī nominācija iedvesmo visus radītājus," sacīja Prauliņš.

Komponists aicina arī izmantot tās iespējas, ko dod sadarbība ar citu valstu profesionāļiem. Viņš minēja, ka pēc padomju gadiem, kad daudzas lietas bija aizliegtas, jau vairāk nekā 20 gadus ir brīvība, kas ļauj veidot sadarbību ar dažādām valstīm. Jau sen ir pienācis laiks, kad jāsaprot, ka starptautiski projekti ir jāīsteno, jo katra tauta dod savu pienesumu. Tikpat svarīgi ir saprast, ka Latvijas mīnuss ir nevis mūzikas kvalitāte, bet globāla distribūcijas tīkla trūkums.

Tajā pašā laikā Prauliņš atzīmēja, ka radošiem cilvēkiem, lai pilnīgi varētu veltīt sevi lolotajai idejai, ir nepieciešami tādi apstākļi, lai nav jādomā par naudas neesamību. Kā salīdzinājumu viņš minēja Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) finansējumu un Igaunijas fonda finansējumu, kuram nauda tiek atvēlēta daudzas reizes vairāk nekā Latvijā.

"Politiķi, kuri skaitās mākslas cilvēki, kultūrai atvēl ļoti maz naudas. Mums būs lielākas iespējas tad, kad politiķi sapratīs, ka, piemēram, viņu baudītā filma un mūzika arī ir kultūra. Protams, ka nevar salīdzināt to finansiālo atbalstu, ko sniedz VKKF ar to, ko sniedz starptautiski projekti," vēstīja komponists.

Jau ziņots, ka latviešu komponists par kompozīciju "The Nightingale" nominēts kategorijā "Labākais mūsdienu klasiskās mūzikas skaņdarbs". Šajā nominācijā izvirzīts arī amerikāņu komponists Stīvens Hartki un Stīvens Stakijs, kubiešu izcelsmes komponiste un diriģente Tanija Leona, Einojuhani Rautavaaru no Somijas.

"The Nightingale" ir darbs, ko autors rakstījis, iedvesmojoties no dāņu pasaku meistara Hansa Kristiana Andersena tāda paša nosaukuma pasakas, un stāsta par Ķīnas imperatoru un viņa dārzā mītošo putnu, par kuru viss galms runā kā par nedzirdētu brīnumu, bet pats ķeizars par to pat nav dzirdējis.

Darbs tapis 2010.gadā pēc īpaša pasūtījuma tieši šim sastāvam - Dānijas Nacionālajam vokālajam ansamblim un flautistei Petri - un tika pirmatskaņots 2011.gada 30.martā Dānijas pilsētā Orhusā. Latvijas publikai šis skaņdarbs tika atskaņots šā gada janvārī oriģinālajā sastāvā Lielajā ģildē.

Prauliņa kompozīcija iekļauta Ziemeļvalstu komponistu laikmetīgās kora mūzikas kompaktdiskā "The Nightingale". Prauliņa 27 minūtes garais skaņdarbs 20 balsu korim diskā ietverts līdzās Sunleifa Rasmusena, Petera Brūna, Daniela Berca darbiem. Ierakstā piedalījusies soliste - dāņu blokflautiste Mihala Patri - un Dānijas Nacionālais vokālais ansamblis angļu diriģenta Stīvena Leitona vadībā.

Balvu laureāti tiks paziņoti "Grammy" ceremonijā 10.februārī Losandželosā.

Jau vēstīts, ka Ziemeļvalstu komponistu laikmetīgās kora mūzikas kompaktdisks "The Nightingale" šogad iekļuva prestižo Vācijas "Echo Klassik" laureātu vidū kategorijā "Gada pasaules pirmizrādes ieraksts".

Iepriekš prestižajai "Grammy" balvai bija nominēts arī latviešu komponista Pētera Vaska darbs. Vaska autoralbums Kronosa kvartetam 2003.gadā tika nosaukts kategorijā "Labākais kamermūzikas izpildījums".