Brīvdienu ceļvedis. Septiņas lietas, kas jāpiedzīvo 12. un 13. janvārī
Kultūra
2013. gada 11. janvāris, 11:03

Brīvdienu ceļvedis. Septiņas lietas, kas jāpiedzīvo 12. un 13. janvārī

Jauns.lv

Šajās brīvdienās svētkus var svinēt gan teātra, gan klasiskās mūzikas cienītāji. Rīgas Spīķeros „Dirty Deal Teatro” „Kartupeļēdāju” pirmizrāde, bet Valmierā – bērnu klasika – „Vējš vītolos”. Jāņa Akuratera muzejā uz Maģisko teātri ieeja būs tikai jukušajiem.

Vairāki izcili klasiskās mūzikas koncerti – Rīgā latviešu simfoniskās mūzikas gada lielkoncerts, Valmierā Ziemas mūzikas festivāls, bet Daugavpilī kori pulcēsies uz garīgās mūzikas festivālu „Sudraba zvani”. Rīgas izstāžu zālēs un muzejos arī vairākas izstādes – sākot no foto un gleznām un beidzot ar dzīviem baložiem.

1. Akuratera muzejā ieeja tikai jukušajiem

Atzīmējot dzejnieka Jāņa Akuratera 137. dzimšanas dienu, kas iekrīt svētdien, 13. janvārī, viņa memoriālais muzejs (Ojāra Vācieša ielā 6a, Torņakalnā) atkal sešos seansos sniegs iespēju vēlreiz baudīt izstādi/akciju „Maģiskais teātris – ieeja tikai jukušajiem. Akuraters vai Hese?”.

Pagājušā gada oktobrī un novembrī šī izstāde/akcija jau norisinājās Jāņa Akuratera muzejā un nu tā atkal priecēs Rīgas publiku. Akciju veidojuši un tajā piedalās: Viktors Jansons – scenārijs, režija, komentārs; Juris Kulakovs – mūzika; Inguna Audere (Latvija) un Maikls Rodžers (ASV) – stikla mākslas objekti; „Some 1” – telpas dizains.

Izstādes/akcijas seansi: 13. janvārī - pulksten 16.00; 16. janvārī - pulksten 18.00; 17. janvārī - pulksten 14.00; 23. janvārī - pulksten 18.00; 26. janvārī - pulksten 16.00 un 31. janvārī - pulksten 14.00.

Šī izstāde/akcija būvēta kā savdabīga interaktīva spēle performances stilā. Radošā grupa mēģina atklāt Jāni Akurateru, viņa personības pamatkodu, sākumdzeju, par pamatni izvēloties Hermaņa Heses romāna/esejas „Stepes vilks” matricu un uz abiem autoriem paskatoties it kā caur stikla prizmu. Izstādes/akcijas kompozīciju veido „Stepes vilka” komentāru un Akuratera dzejas teksta lasījumu montāža, speciāli komponēti dziedājumi, stikla mākslas objekti un telpas dizains.

„Var teikt, ka Jānis Akuraters un Harijs Hallers („Stepes vilka” galvenais varonis) ir kā divi spoguļi, kas nolikti viens pret otru,” akcijas būtību skaidro scenārija autors, režisors un realizētājs Viktors Jansons. Hese raksta: „Patiesībā visiem cilvēkiem būtu jābūt cits citam par spoguli, būtu tā jāatbild un jāatbilst cits citam.”

Biļešu cenas: Ls 3 – 3,5 (skolēniem, studentiem, pensionāriem – Ls 1 – 2). Pieteikšanās un biļešu rezervēšana uz seansiem pa tālruni 26703293 vai e-pastu: akuraters@memorialiemuzeji.lv. Sīkāk internetā: www.memorialiemuzeji.lv.

2. Kartupeļēdāji Rīgas Centrāltigus Spīķeru teātrī

Teātrī „Dirty Deal Teatro” (Maskavas ielā 12 – korpuss 2, Rīgas Centrāltirgus Spīķeros) sadarbības projektā kopā ar Latvijas Nacionālo teātri tapis jauniestudējums – izrāde „Kartupeļēdāji”, kas tapusi pēc Agneses Rutkēvičas lugas „Ūdenspistole” motīviem. To varat noskatīties svētdien, 13. februārī, pulksten 19.00.

Lugas sižets: Pie savas 75 gadus vecās mātes Ņinas mājās atgriezies dēls Valdis. Ņemot talkā no Īrijas līdzpaņemto trimmeri, klēpjdatoru un sapņus par jaunu dzīvi, viņš vēlas dzimtajos laukos būvēt eko ciematu. Dēla spārnotos plānus un to tūlītēju realizēšanu iztraucē tur valdošā kārtība, viņa paša pagātnes rēgi, kā arī viņa mātes mīlestība uz kādu jaunekli – 25 gadus veco kaimiņu puisi Andi.

Reiz slavenais gleznotājs Vincents van Gogs par savu gleznu „Kartupeļu ēdāji” teica: „Es centos gleznot tā, lai ikviens varētu saprast, ka šie ļautiņi, kas tur spuldzes gaismā tiesā savus kartupeļus, ar šīm pašām rokām arī rakuši zemi.”

Kādā Latvijas ciemā gandrīz tādā pašā virtuvē, gandrīz tādas pašas spuldzes gaismā, pie gandrīz tāda paša galda sēž gandrīz tādi paši cilvēki – kartupeļu ēdāji. Izrāde stāsta par cilvēkiem un paaudzēm, kuri bijušo un esošo sistēmu ēnā nespēj pielāgoties un rast savu identitāti. Viņi dzīvo pašu rokām nemākulīgi radītajā absurdajā realitātē. Arī no civilizētās pasaules atgriezies sprīdītis nespēj šo nestabilo kārtību mainīt. Galu galā ar paša dzītā alkohola pudeli rokās mūsu varonis stāv lauka vidū, brīnišķi skaistās Latvijas ainavas ieskauts. Un ļaujot ikdienas klusajām dabām notikt, viņš sev jautā: „Kur stādīt un kur ēst savus kartupeļus? Un vai vispār ir vērts tos stādīt?”

Radošā komanda: dramaturģe: Agnese Rutkēviča; režisore; scenogrāfe un kostīmu māksliniece: Kristīne Vītola; spēlē aktieri: Gunta Virkava, Artuss Kaimiņš, Artis Drozdovs, Uldis Norenbergs, Kristians Kareļins, Lauma Balode, Armands Berģis un Madara Rutkēviča.

Biļešu censas: Ls 6 („Biļešu paradīzes” tīklā). Nākamās izrādes: 20. un 22. februārī pulksten 19.00. Sīkāk internetā: www.dirtydeal.lv.

„Kartupeļēdāju” mēģinājums

3. Vējš vītolos Valmierā

Savukārt Valmieras teātra Lielās zāles skatuve šajās dienās pārtapusi par mūžamežu, kur satiekas Kurmis un Ūdens žurka, lai kopīgi dotos iepazīt pasauli un pāraudzinātu mūžīgo dēkaini Krupi. Feliksa Deiča režijā tur tapis iestudējums pašiem mazākajiem skatītājiem. Valmieras teātrī pirmizrādi piedzīvojis skotu rakstnieka Keneta Greiema darbs „Vējš vītolos”. To varēsim noskatīties svētdien, 12. janvārī, pulksten 13.00.

Pasakā par zvēriņiem divos spēlēs Aigars Apinis, Imants Strads, Rihards Jakovels, Kārlis Neimanis, Ilze Pukinska, Ģirts Rāviņš, Aigars Vilims, Oskars Morozovs, Ilze Lieckalniņa un Ivars Vanags. Izrādē skanošo dziesmu tekstu autore ir Evita Sniedze, komponists - Emīls Zilberts.

Jāatgādina, ka „Vējš vītolos” ir tāda pati bērnu literatūras pērle kā grāmata par Vinniju Pūku. Šī stāsta varoņi ir draugi Ūdensžurks un Kurmis, kuri kopā ar prātīgo Āpsi mēģina pāraudzināt avantūristu un sapņotāju Krupi, bet arī paši nespēj turēties pretī viņa šarmam un aizrautībai.

„Vējš vītolos” ir tapis no gulētiešanas pasakām, ko Kenets Greiems izdomāja savam dēlam Elisteram. Rakstnieks ilgu laiku bija spiests strādāt bankā, lai arī ilgojās pēc laukos pavadītās bērnības, dzīvošanās pie ūdeņiem, plašumiem un klejojumiem. Pie pirmās izdevības Greiems pameta darbu bankā un kopā ar ģimeni pārcēlās uz dzīvi ārpilsētas muižā. Stāsti par Žurka un Kurmja brīvo dzīvi pie upes, laivu braucieniem un klejojumiem mežā bija paša rakstnieka sapņu piepildījums. Savukārt viens no grāmatas galvenajiem varoņiem – Krupis no Krupjapils, kas nepārtraukti ir pārņemts ar kādu nodarbi, lai pēc brīža to pamestu jauna jājamzirdziņa dēļ, esot Greiema dēla Elistera portrets.

Biļešu cena: Ls 4 („Biļešu paradīzes” tīklā). Sīkāk internetā: www.vdt.lv .

Valmierā pirmizrāde bērniem – „Vējš vītolos”  (LTV „Panorāma”)

4. Latviešu simfoniskās mūzikas lielkoncerts

Sestdien, 12. janvārī, pulksten 19.00 Lielajā ģildē notiks latviešu simfoniskās mūzikas lielkoncerts. Gada lielākajā simfoniskās mūzikas notikumā Latvijā piedalīsies Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris (LNSO), Latvijas Nacionālās operas orķestris, Liepājas Simfoniskais orķestris un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas simfoniskais orķestris, kā arī solisti: basbaritons Egīls Siliņš, soprāns Liene Kinča, obojists Normunds Šnē un klarnetists Ints Dālderis.

Koncerta programma lielā mērā būs godinājums Jāzepam Vītolam, kuru 2013. gadā atcerēsimies 150. dzimšanas dienā. Koncerta programmā būs arī jaundarbs - Valta Pūces „Obojas koncerts”.

Ikgadējā latviešu simfoniskās mūzikas lielkoncertā pirmoreiz piedalīsies Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas simfoniskais orķestris, kurš Mārtiņa Ozoliņa vadībā atskaņos vienu no Jāzepa Vītola spožākajiem simfoniskajiem opusiem – „Dramatiskā uvertīra”. Savukārt jaunā diriģēšanas talanta Valda Butāna vadībā LNSO piedāvās jaundarbu - Valta Pūces „Obojas koncertu”, kurā solists būs Normunds Šnē.

Liepājnieki nolēmuši parādīt vienu no savas īpašās Liepājas koncertu sērijas dārgumiem - Ērika Ešenvalda koncertu „Arktikas nakts vīzijas”, kurā solo spēlēs klarnetists Ints Dālderis. Ar šo ļoti skaisto un zibsnīgi tēlaino Ešenvalda opusu tematiski labi sasauksies Jāzepa Vītola „Ziemeļblāzma” - kantāte, kas veltīta Augusta Dombrovska savulaik iekoptajai Vecmīlgrāvja „kultūras bākai”, ko 2013. gada pavasarī gaidām atdzimstam jaunā spožumā. Kantātes atskaņojumā piedalīsies LNSO, Nacionālās operas koris un orķestris, kā arī pasaulē atzītais basbaritons Egils Siliņš. Savukārt allaž gaidītās Vītola audzēkņa Pētera Barisona kantātes „Brīnumzeme” interpretācijā iepriekš nosauktajiem mūziķiem pievienosies Latvijas Nacionālās operas jaunā zvaigzne Liene Kinča. Abas kantātes klausīsimies Nacionālās operas kormeistara Aigara Meri lasījumā.

Biļešu cenas: Ls 5 -20 („Biļešu paradīzes” tīklā). Sīkāk internetā: www.latvijaskoncerti.lv.

Latviešu simfoniskās mūzikas lielkoncerts 2013

5. Starptautiskais Ziemas mūzikas festivāls Valmierā

Valmierā šoziem jau 22. reizi notiek starptautiskais Ziemas mūzikas festivāls, kura noslēguma koncertus varēsiet dzirdēt šīs nedēļas nogalē – gan sestdien, 12. janvārī, gan svētdien, 13. janvāri. Kādu no koncertiem ir vērts apmeklēt, jo skanēs mūzika visām gaumēm – gan nopietna klasiskā, gan džezs, gan senā mūzika...

Sestdien, 12. janvārī, pulksten 14.00 Valmieras 5. vidusskolas zālē skanēs vairāki koncerti: * pulksten 14.00 uzstāsies Valmieras Mūzikas skolas, Limbažu Mūzikas skolas, Gaujienas Mūzikas un mākslas skolas, Strenču Mūzikas skolas un Jāņa Norviļa Madonas Mūzikas skolas audzēkņi; * pulksten 16.00 būs koncerts, kurā piedalīsies Valmieras Mūzikas skolas, Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas un Tartu (Igaunija) 1. mūzikas skolas saksofonu ansamblis, bet * pulksten 19.00 muzicēs Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolas trio, Aleksandrs Kalējs (klavieres), senās mūzikas ansamblis „Lirum”, Jautrīte Putniņa, Helēna Laukmane, Biruta Vaivode, Anita Balčuna, Inga Ozoliņa un Jurģis Andersons. Koncertu apmeklējums bez maksas.

Tāpat sestdien, 12. janvārī, pulksten 22.00 varat doties uz Valmieras Kultūras centra koncertzāli, kur notiks Džeza mūzikas koncerts, kurā piedalīsies Valmieras Kultūras centra bigbends „Valmieras puikas”, Natālija Meļņikoviča (akordeons), Tartu (Igaunija) 1. mūzikas skolas saksofonu ansamblis, Rīgas Doma kora skolas džeza nodaļas, Rīgas Doma kora skolas džeza nodaļas un Latvijas Mūzikas akadēmijas džeza katedras mūziķi. Biļetes Valmieras Kultūras centra kasē.

Festivāls noslēgsies svētdien, 13.janvārī, pulksten 16.00 ar koncertu Valmieras Kultūras centra koncertzālē. Tajā piedalīsies „AKE TRIO” (Arvīds Zvagulis (vijole), Kārlis Klotiņš (čells) un Edgars Raginskis (klavieres)), „Trio NYX” (Anete Toča (flauta), Tatjana Ostrovska (vijole) un Ieva Sarja (klavieres)), Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolas pūšaminstrumentu kvintets, senās mūzikas ansamblis „Lirum” un Vidzemes kamerorķestris (diriģents Andris Veismanis). Koncerts būs bez maksas.

Sīkāk internetā: www.visit.valmiera.lv .

Valmieras 22. starptautiskajā Ziemas mūzikas festivālā uzstāsies arī senās mūzikas ansamblis „Lirum”

6. Sudraba zvani Daugavpilī

Līdz svētdienai, 13. janvārim, Daugavpilī norisinās X Starptautiskais garīgās mūzikas festivāls „Sudraba zvani”, kura dalībnieki ir 70 kori no Latvijas, Baltkrievijas, Krievijas, Ķīnas, Serbijas, Ukrainas, Lietuvas un Bulgārijas, kuros dzied vairāk nekā 2000 dziedātāju. Četras dienas ilgais festivāls, ko rīko Daugavpils domes Kultūras pārvalde, norisinās reizi divos gados un ir viens no lielākajiem koru un ansambļu mūzikas notikumiem Austrumeiropā.

Festivāla norises laikā var klausīties garīgās mūzikas koncertus pilsētas zālēs un dievnamos, Vienības nama koncertzālē – atklāšanas un noslēguma koncertu, koru un vokālo ansambļu konkursu. Spraigo konkursa gaitu vērtēs starptautiska profesionāla žūrija, kuras priekšsēdētājs ir Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas profesors, Romans Vanags.

Sestdien, no pulksten 10.00 līdz 20.00 Vienības nama koncertzālē notiks jauniešu un pieaugušo koru konkurss. Vairāk kā 40 kolektīvi visu dienu sacentīsies vokālajā mākslā par Daugavpils pilsētas domes balvām.

Konkursa sacensības turpināsies svētdien, 13.janvārī. No pulksten 10.00 rītā Vienības nama koncertzālē dziedāšanas māksla turpinās sacensties bērnu koru kolektīvi no Daugavpils, Rīgas, Rēzeknes, Kijevas, Viļņas, Minskas, Šauļiem, Sanktpēterburgas, Oršiem un citam pilsētām. Savukārt pulksten 15.00 Vienības nama koncertzālē notiks kulminācija – festivāla noslēguma pasākums un labāko kolektīvu apbalvošana.

Ieeja koncertos bez maksas. Sīkāk internetā: www.kultura.daugavpils.lv .

7. Rīgas izstāžu ceļvedis: indivīds Mākslas bankā, lietuviešu māksla Mākslas akadēmijā, Kovaļova stils, baloži un…

* Līdz 26. janvārim Rīgas galerijā „Mākslas banka” (Jaunielā 14, Vecrīgā) ir apskatāma Žannas Stacevičas gleznu un fotogrāfiju izstāde „INDIVIDUUM”. Tajā skatāmi mākslinieces darbi, kas tapuši pēdējo pāris gadu laikā. Izstādes caurviju tēma ir cilvēka individualitātes meklējumi, kā arī dzīvnieks cilvēkā un dzīvnieki, kuros atklājas cilvēciskas īpašības. Žanna Staceviča ir māksliniece, kura šobrīd dzīvo un strādā Šveicē. Savulaik absolvējusi Daugavpils Mākslas koledžas Apģērbu dizaina fakultāti un Latvijas Mākslas akadēmijas Tekstila nodaļu. Sīkāk internetā: www.makslasbanka.lv.

* Latvijas Mākslas akadēmijā ir atklāta Lietuvas jauno mākslinieku izstādi „Kauņa – Rīga”, kurā skatāmi Viļņas Mākslas akadēmijas Kauņas fakultātes studentu darbi. Viļņas Mākslas akadēmijas Kauņas fakultātes absolventus raksturo mūsdienīga domāšana un laikmetīga pieeja mākslai.

Fakultāte ir viens no nozīmīgākajiem kultūras norišu centriem Kauņā, kura paspārnē dienasgaismu ierauga jauno arhitektu, dizaineru, grafikas, keramikas, stikla mākslas un tekstilmākslas studentu, gleznotāju un starpdisciplīnu jomā strādājošo mākslinieku idejas. Kauņas fakultātē dzimst nākotnes tradīcijas un kultūras vērtības. Izstāde būs skatāma līdz 2. februārim. Sīkāk internetā: www.lma.lv .

* Arhitektu namā līdz 31. janvārim ir skatāma fotoizstāde būvinženiera Henrija Vigo Lāča piemiņai. Henrijs Vigo Lācis (1929. - 2012.) sava mūža laikā ir strādājis kā būvinženieris, projektējot neskaitāmas nozīmīgas ēkas Latvijā. Izstādē būs skatāmi arhitektūras objekti fotogrāfijās, lai godinātu inženieri, vienlaikus norādot uz ciešo saikni starp abām profesijām. 40 lielformāta arhitektūras objektu fotogrāfijās, no kurām 10 ir stereo fotogrāfijas, skatītājs varēs iepazīties ar daudziem objektiem, pie kuriem strādājis Henrijs Lācis kā galvenais inženieris vai arī kā viens no inženieru komandas. Sīkāk internetā: www.buvinzenierusavieniba.lv.

Arhitekta Henrija Vigo Lāča piemiņas izstāde 3D formātā

* Lielveikalā „Galeria Riga” (Dzirnavu ielā 67) ir atklāta izstāde baltkrievu izcelsmes mākslinieka Sergejaa Kovaļova - „ Koval Style” izveidotāja – izstāde. Mākslinieka darbi pirmajā acu uzmetienā, šķiet, darināti metālā.

Taču tas ir maldinošs efekts. Visas gleznas ir darinātas uz audekla īpatnējā, gleznotāja izstrādātā autortehnikā. Cilvēki, kuri glezno paši, bieži galerijā nostāv stundu, pūlēdamies „atkost” mākslinieka paņēmienus.

* Latvijas Dabas muzejā (Krišjāņa Barona ielā 4) līdz 20. janvārim ir apskatāma Genādija Gončarova baložu kolekcija izstādē „Baložu simfonija 2013”. Pasaulē kopumā ir zināmi vairāk nekā 800 šo putnu veidi, no kuriem daži pieder mums pašiem – Latvijai ir četras nacionālās baložu šķirnes.

Tās visas būs iespējams aplūkot un salīdzināt izstādē. Tāpat, būs apskatāmas vairāk nekā 40 dažādas sporta un dekoratīvo baložu šķirnes. Apmeklētāji varēs klausīties, salīdzināt un atpazīt dažādu putnu balsis. Muzeja speciālisti sestdienās un svētdienās pulksten 12.00, 14.00 un 16.00 vadīs nodarbības „Viegls kā putns”, kas paredzētas bērniem un citiem interesentiem. Tāpat darbosies baložu pasts un apmeklētājiem būs iespēja nofotografēties kopā ar vienu no izstādes putniem. Sīkāk internetā: www.dabasmuzejs.gov.lv.


Elmārs Barkāns/Foto: Evija Trifanova/LETA, publicitātes foto