Alūksnē pie naktskluba noslepkavotais Gatis bijis jauks un miermīlīgs jaunietis. VIDEO

Alūksniete Gita Kasjauns.lv īsi noteica: „Pie kluba „Ideja” simtiem aculiecinieku priekšā tika nogalināts puisis, kuram neviens nepalīdzēja , kad viņu līdz nāvei sita pieci citi puiši.”

Līdz šim pie Alūksnes naktskluba „Ideja” arī bija piedzīvotas jauniešu radītas nekārtības – gan iedzeršana, gan skandāli un pat dūru vicināšana. Bet tās visas beidzās vairāk vai mazāk mierīgi, bez traģiskām sekām. Notikumi naktsklubā un ap to bija ne vairāk, ne mazāk satraucoši, kā pie citiem šāda veida klubiem Latvijā. Tomēr nu pirmo reizi Alūksni satricinājis letāls iznākums pie kluba „Ideja”.

Valsts policijas hronika ir visnotaļ skopa. Policijas Zemgales reģionālās pārvaldes vecākā inspektore Dace Jukāma ziņo, ka 16.februārī pusdivos naktī saņemta informācija no ārstniecības iestādes, ka vienos naktī Alūksnē uz Latgales ielas netālu no naktskluba „Ideja” atrasts miris vīrietis, 1988. gadā dzimis Mārkalnes pagasta Ezīšavas iedzīvotājs, kuram konstatētas vardarbīgas nāves pazīmes - mirušajam konstatētas vairākas sistas brūces.

Par notikušo policijā uzsākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 116. panta – „Slepkavība”. Aizdomās par sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu aizturēti vairāki jaunieši - 1993. gadā dzimis Smiltenes novada Brantu pagasta iedzīvotājs, 1993. gadā dzimis Jaunlaicenes pagasta iedzīvotājs un 1994. gadā dzimis Alūksnes iedzīvotājs. Visi trīs aizturētie nozieguma izdarīšanas brīdī bijuši alkohola reibumā. Viņu izelpā konstatētais promiļu daudzums - no vienas līdz divām.

Policija tiesai lūgusi piemērot drošības līdzekli - apcietinājumu - 1993.gadā dzimušajam Smiltenes novada Brantu pagasta iedzīvotājam. Viņš arī tika apcietināts. Tomēr pēc aculiecinieku stāstītā, Gati esot situši pieci viņa vienaudži.

„Viņš bija jauks, draudzīgs, izpalīdzīgs un vienmēr smaidīgs”

Gata kādreizējā skolasbiedrene Kasjauns.lv pastāstīja: „Biju klasesbiedrene bojā gājušajam puisim. Viņš bija ļoti jauks, draudzīgs, izpalīdzīgs un vienmēr smaidīgs puisis. Viņš nekad neiesaistījās nekādās vārdu pārmaiņās vai kautiņos. Viņš nebija no izlēcējiem. Ja es tajā brīdī būtu tur, es būtu iejaukusies, nevis noskatījusies kā nogalina labu cilvēku.

Bojā gājušā puiša vārds ir Gatis. Viņam ir brālis un jaunāka māsiņa. Māmiņa, diemžēl, ir aizgājusi mūžībā. Tajā liktenīgajā vakarā Gatis ar draugiem devās izklaidēties uz klubu „Ideja”. 22.00 viņš bija tur un jau pulksten trijos naktī atradās morgā.

Viņu sita pieci puiši. Tajā noskatījās visi kluba apmeklētāji, bet neviens pats viņam nesteidzās palīgā. Ir tikai apbrīnojama cilvēku cietsirdība un vienaldzība. Neatliekamā medicīniskā palīdzība ieradās tikai pēc 30 - 40 minūtēm. Tad jau bijis par vēlu.”

Gata vecākais brālis Uldis sociālajā tīklā draugiem.lv sava nu jau noslepkavotā brāļa vārdā ievietojis emocionālu Atvadu vēstuli, kura adresēta Gata radiniekiem, draugiem, paziņām. Tajā teikts:

„Ticēsiet vai nē, dzimis esmu Kandavā, kur mani pasaulē laida un sagaidīja lieliskākā māmiņa Liesma ar tēti Arni un lielo brālīti Uldi. Kā pilsēta dzīvošanai tika izvēlēta Sabile - maza bet skaista čigānu pilsētiņa, kur pa laikam kādas blēņas arī tika sastrādātas. Šis ir tas laiks kad dzīve ir bezbēdīga - par mani tiek gādāts, tieku pabarots, izklaidēts. Nu ko vēl var vēlēties. Un man pat prātā nenāca ka tas viss reiz beigsies.

Pat neatminos cik man īsti bija gadi, bet tēvs ar māti nolēma šķirties domājot, ka tā būšot labāk mums bērniem, bet viņi pat nenojauta ka man būtu pieticis tik ar to, ka mēs visi esam kopā. Tēvs palikās dzīvot Sabilē, bet mēs pārvācāmies nu jau uz manām mūžības mājām Alūksni. Lai arī sākumā jaunā pilsēta mani baidīja, es sāku to pieņemt kā mājas un iemīlēt. Šeit es guvu jaunus draugus, sāku skolā mācīties un pats galvenais, nu man bija arī māsiņa Kristīne. (..)

Ik pa laikam manā dzīvē notikās kādas pārmaiņas, un kā ļoti būtiska bija - māmiņa satika sev sirdsdraugu Ivo, ar ko izvēlējās pavadīt kopā savu atlikušo dzīvi. Ivo bija arī sava ģimenīte, līdz ar to mana ģimene paplašinājās un nu man bija vēl divas māsas - Karīna un Elīna. Liekas nu ir viss - draugi, ģimene, paziņas.

Pienācis sākt veidot bija savu dzīvi un stāties uz savām kājām. Brālis jau bija prom Rīgā, kur mēģināja veidot savu dzīvi, māsas ar mammu un Ivo dzīvoja jaukā mājiņā, bet es nolēmu mēģināt sākt veidot savu dzīvi, ārzemēs sakrājot naudiņu. Diemžēl viss strauji apgriezās un nācās atgriezties Latvijā jo mūžībā aizgāja māmiņa, un tas tiešām bija sāpīgi. (..)

Es atgriezos uz Alūksni pavisam nesen, lai beidzot dzīvotu sev, dāvājot prieku citiem. Kā es vēlējos savu dzīvoklīti, meiteni un bērniņus kā brālim! Man vēl tik daudz mīlestības bija, ko dot. Es ticēju, un tomēr liktenis man bija piešķīris citu ceļu. Kāpēc, es tiešām jums nevarēšu pateikt, bet neuztraucieties, esmu pie māmiņas un ar jums kopā būšu vienmēr un visur sirdīs, atmiņās, visumā. (..) Un jūs zināt - es jūs mīlēšu mūžam.

Mēs visi reiz vēl tiksimies, tik mans laiks nu pienāca. 16. februāris, vakars, kad mani Dieviņš paņēma savā paspārnē. Biju atpūsties kopā ar draugiem klubā. Un kas to būtu gaidījis - vai tomēr kāda acīs es spēju būt arī naidīgs, es miera un mīlestības iemiesojums. Mirklis, kurā es sakritības pēc biju palicis viens, man uzklupa pāris puiši, ko alkohols, narkotikas bija padarījuši par kanibāliem, kas saplosa mani.

Man sita, bet man jau vairs nesāpēja, jo Dieva roka jau stāvēja izstiepta un es sapratu, laiks man ir mierā iet. Es jautāju Dievam, kāpēc? „Gati, bet tas, ko es tev vēlējos parādīt, būs labāk redzams no augšas. Un neuztraucies, ģimene, radi draugi zinās, ka tu esi ar viņiem kopā. (..)

Es redzēju to vienaldzību, kas bija no malas, mani sitot un neiesaistoties - kluba īpašnieka vienaldzību par manu nomiršanu kluba priekšā un pasākuma turpināšanu, par policijas vienaldzību un ārstu kavēšanos. Bet varbūt jūs jau zinājāt, ka man ir jāaiziet, varbūt. Tomēr ļoti daudziem tas bija pārsteigums un sāp tik traki, nu sāp.”

Slepkavība Alūksnē (LNT „Degpunktā”)