Pētījums: kultūras nozarē algas ir ļoti atšķirīga lieluma
Par Latvijas kultūras nozari pirmo reizi 20 gados veikts plašs pētījums, kas atspoguļo radošo personu sociālo nodrošinājumu Latvijā un parāda, ka kultūras nozarē atalgojuma apmērs ir ļoti atšķirīgs, informēja Latvijas Kultūras akadēmijas Kultūras socioloģijas un menedžmenta katedras vadītāja Anda Laķe.
Pētījuma rezultāti ļaus pamatotāk un argumentētāk plānot pasākumus kultūras nozares atbalstam "Radošās Latvijas" stratēģijā un citos stratēģiskajos kultūrpolitikas dokumentos. Tomēr Laķe aģentūrai BNS uzsvēra, ka neviens pētījums līdz galam nevar sniegt atbildes par to, kas jādara politikas veidotājiem. "Var tikai sniegt datus, kas palīdz argumentēt labāko lēmumu izvēli," uzsvēra Laķe.
Pētījums "Radošo personu situācija Latvijā 2012.gadā" atklāj izplatītākos nodarbinātības veidus, atalgojuma līmeni dažādās kultūras nozarēs, sociālā nodrošinājuma situāciju un citas radošo problēmas.
Pētījums liecina, ka starp kultūras apakšnozarēm pastāv lielas atšķirības, un tālejošāki secinājumi un rekomendācijas katrai apakšnozarei būtu iegūstamas pēc padziļinātas izpētes nozares ietvaros. Turpmāk tiks izstrādāti konkrēti priekšlikumi specifisku jautājumu risināšanai gan atsevišķās apakšnozarēs, gan attiecībā uz visām kultūras nozarēm kopā, izpētot esošās likumu normas un iespējas tās pilnveidot, kā arī jaunas likumdošanas iniciatīvas.
Pētījums rāda, ka kultūras darbinieku pieredzi un vērtējumus būtiski ietekmē nozare, kurā viņi darbojas. Ieteikts izstrādāt piemērotus atbalsta mehānismus tām radošajām personām, kuru ienākumi ir neregulāri vai zemi, kas būtiski palielina sociālā nodrošinājuma riskus.
Atzīts, ka Latvijā palielinās "freelance" darba ņēmēju un projektos nodarbināto cilvēku skaits, kuru vidū būtisks ir radošo personu īpatsvars.
Sarunas ar kultūras nozarē strādājošajiem atklāj respondentu neapmierinātību ar radošā darba valsts institūciju novērtējumu, viņi minējuši valsts vienaldzību kā vienu no problēmām, ar kurāms saskaras radošajā darbībā. Vienlaicīgi pastāv pesimistisks skatījums uz, piemēram, pensiju sistēmu, kas vājina ticību valsts atbalsta instrumentiem kopumā.
62% respondentu pauduši viedokli, ka valsts atbalsta saņemšanā vissvarīgākais būtu veselības aprūpes nodrošinājums, daudzi norādījuši arī pensijas, stipendijas un nepieciešamību pēc autoratlīdzības regulējuma.
Pētījums tapa pēc Latvijas Radošo savienību padomes pasūtījuma, un to veica Latvijas Kultūras akadēmijas pētnieku grupa. Pētījumu finansiāli atbalstīja Kultūras ministrija.
Aptaujas respondenti tika izvēlēti septiņās kultūras nozarēs – arhitektūra, dizains, kino, literatūra, mūzika, teātris, vizuālā māksla.
