Narkomānu un prostitūtu guļamvagons - Pierīgas novadi

Kādēļ ir svarīgi narkomāniem dalīt šļirces, prostitūtām – prezervatīvus, un kādēļ dienas vidū Pierīgas novadi ir tukši no narkotiku varā nonākušajiem, „Rīgas Apriņķa Avīzei” stāsta HIV/AIDS atbalsta centra „DIA+LOGS” vadītāja Ruta Kaupe un HIV profilakses un sociālo programmu vadītāja Agita Sēja.

Jaunu HIV pacientu skaita ziņā Latvija ir otrajā vietā Eiropas Savienībā (ES) pēc Igaunijas, saslimstības rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju mūsu valstī divkārt pārsniedz vidējo ES līmeni.

Statistikas rādītāji liecina, ka gadsimta sākumā saslimšanu ar HIV/AIDS vairoja ne tikai narkotiku atkarīgo lietotas kopīgas šļirces, bet arī dziļā neinformētība par HIV izplatību. Tagad, 12 gadus pēc HIV virsotnes sasniegšanas Latvijā, cilvēka imūndeficīta vīruss visbiežāk izplatās arī heteroseksuālā vidē.

„Sabiedrība par to ir maz informēta, jūtas ļoti droši, turpinot sevi mierināt ar domu, ka HIV ir narkomānu, prostitūtu un geju slimība, bet uz mani, normālo, tas neattiecas. Sekas šādam naivumam jau ir jūtamas – HIV arvien vairāk ieiet arī „normālajā” sabiedrībā,” „Rīgas Apriņķa Avīzei” norāda Kaupe. Rīgas – Ventspils koridors, tā viņa iesaukusi tumšāk iezīmētu novadu joslu statistikas kartē, kur HIV izplatība ir vislielākā. Vairāki Pierīgas novadi iekrāsoti tumšās krāsās.

HIV izplatības ziņā Rīgas apkārtne iepaliek tikai pašai Rīgai, kā arī Ventspilij un Jūrmalai. Piemēram, Olaines novadā ir liela HIV infekcijas intensitāte – katrs 320. iedzīvotājs ir inficēts ar HIV.

Kopumā Latvijā 1. februārī oficiālajā statistikā iekļauti 5552 HIV inficētie, no kuriem 1212 ir AIDS stadijā.

Narkomāni dienas vidū no Pierīgas migrē uz galvaspilsētu

Pierīga ar savām lielajām cilvēku masām un vieglo Rīgas pieejamību ir pateicīga vide atkarībās nonākušajiem. Centra „DIA+LOGS” šļirču apmaiņas punktā vēršas daudz narkotiku lietotāju no Pierīgas novadiem. Tāpat kā citi galvaspilsētas apkaimes iedzīvotāji, arī narkotiku atkarīgie nakšņo Pierīgā, bet strādā Rīgā, raksta „Rīgas Apriņķa Avīze”. Narkomāni tā arī saka – jāiet uz darbu, lai gan dodas zagt naudu kārtējai devai. Tāpēc Pierīgas novados narkotiku lietotājus dienas vidū sastapt grūti, viņi ir Rīgas centrā – „strādājot” tirgū, dzelzceļa stacijā, autoostā, lielveikalos, sabiedriskajā transportā. Savos novados viņi durtos acīs, tāpēc darbojas Rīgā, kur ir viegli iejukt pūlī.

„DIA+LOGS”  darbinieki labi pazīst arī Maskavas ielas komercseksā iesaistītās sievietes Salaspils un Stopiņu novadu teritorijā vai uz Rīgas apvedceļa Ķekavas novadā strādājošās. Tie ir divi Pierīgas „karstie” publiski pieejamie punkti, kas sabiedrībai duras kā dadži acīs. Prostitūcija ir kā viena putna otrs spārns līdzās narkomānijai. Tā ir nelegāla, tāpēc nodarbināto cilvēku skaits nav aprēķināms. Skaidras statistikas par to, cik daudz ielas sieviešu ir inficētas ar HIV, nav, pētījumi rāda – vismaz katra piektā.

Agitas Sējas lauku mājas ir netālu no „naktstauriņu” iecienītas vietas pie Ķekavas. Brīvprātīgais Ķekavas ielu darbinieks prostitūtām kādu laiku bija dalījis prezervatīvus sudrabotos iepakojumos. Agitai, agrā pavasarī pa meža celiņu dodoties uz mājām, zeme vizējusi kā no jauna apsnigusi – mežs nosēts ar iepakojumiem un izlietotajiem prezervatīviem. Sēja prāto, ka komercseksam iedalītajās vietās varētu nolikt konteinerus.

„Sabiedrībai patiesībā vajadzētu priecāties, ka ir šādas sievietes – sabiedrības negāciju savācējas. Ja nebūtu prostitūtu, pie kā izlādēties, būtu vairāk vardarbības.” Prostitūciju legalizējot, sievietes varētu iziet ārpus lielceļu malām un sniegt savus pakalpojumus pieklājīgos apstākļos, spriež „DIA+LOGA” darbiniece.

Pierīgas prostitūtu apburtais loks

Nokūstot sniegam, prezervatīvu iepakojumu vidū Pierīgas mežmalās ir arī neskaitāmas šļirces. Arī ar to savākšanu nodarbojas „DIA+LOGA” darbinieki. Tā ir sava veida statistika par narkomānēm ielas sieviešu vidū. „Par sieviešu skaitu un veselības stāvokli, kuras strādā dzīvokļos, klubos, masāžas salonos, – vispār neviens neko nezina. Un nemaz nerunājot par Pierīgas pirtīm,” norāda Sēja.

Mobilā brigāde savos izbraukumos vienmēr sastapusi inficētās. HIV pa gaisu nelido, tāpēc atbildība gulstas uz prostitūtu klientu pleciem, piebilst speciāliste. Kaupe papildina: „Arī viņiem trūkst informācijas par to, cik viegli var inficēties. Prostitūtu klienti ir tēvi, vīri, brāļi – parasti sabiedrības locekļi. Kamēr tas neskar tieši mani vai manus radiniekus, šis temats šķiet tik tāls – kāds man sakars ar prostitūciju? Protams, valstī ir daudz problēmu, taču – ja mums nebūs veselības...”

„DIA+LOGA” vadītāja teic – līdz brīdim, kamēr prostitūcija netiks legalizēta, kontroli veikt nebūs iespējams. „Jo dziļāk iedzīsim pagrīdē, jo mazāk iespēju pārbaudīt inficētību ar HIV. Ja komercseksa pakalpojumi būtu legāli, informācijas būtu vairāk, inficēšanos varētu saturēt grožos.”

Apburtajā lokā nokļuvušas daudzas prostitūtas – viņas uz ielas nespēj iziet bez narkotikām. Lai tās iegūtu, viņas spiestas nopelnīt, sevi pārdodot. „Sievietes nemitīgi dzīvo šajā aplī, kuru ārkārtīgi grūti pārtraukt. Bieži tiek piekautas, pases nozaudē vai tās viņām atņem, meža vidū viņas izmet no mašīnām. Bērnu aprūpes tiesības ir atņemtas. Traģiskajiem dzīvesstāstiem bieži nav gala. Lai sāktu ārstēties, vajadzīga pase. Lai iegūtu pasi, vajag naudu. Atjaunošanai nepieciešamos 20 latus viņas nekādi nespēj sakasīt, jo, lai gan nopelna daudz, visu atdod jumtam un narkotikām. Lai atgūtu bērnus, jāsāk ar dzīvokļa noīrēšanu, bet daudzām tas ir nesasniedzams sapnis. Kādu no prostitūtām uz „trases” notrieca auto. Viņu ļoti smagā stāvoklī aizveda uz slimnīcu, dabūja grupu. Tas pielika punktu prostitūtas dzīvei, bet bērnus viņa neatguva, jo viņa kā invalīde vairs nespēj par viņiem rūpēties,” ielas sieviešu dzīves drūmo priekškaru nedaudz paver Sēja.