Brīvdienu ceļvedis. Septiņas lietas, kas jāpiedzīvo 16. un 17. martā
Liepājā ar lielkoncertu pilsēta svinēs savu 388. dzimšanas dienu. Arī Leģionāru piemiņas dienā koncerti, un ne tikai – arī teātra pirmizrāde. Latvijas Nacionālajā teātrī par godu 16. martam notiks režisora Mihaila Gruzdova jauniestudējuma – „Piemiņas diena” pirmizrāde.
Rīdzinieki brīvdienās var doties gan uz „Skonto” halli baudīt vērienīgu dzīvnieku šovu vai uz kinoteātrī „K.Suns” iegrimt franču kinopasaulē. Rīgas Kongresu namā uzstāsies izcils baritons Alberts Žilalovs, viņš dziedās par mīlestību. Var arī kārtīgi nosvinēt Svētā Patrika dienu vai doties uz kādu no daudzajām izstādēm, kuras atklātas šajās dienās.
1. Liepājas dzimšanas dienu svin lielkoncertā
Par godu Liepājas 388. dzimšanas dienai sestdien, 16. martā, pulksten 19.00 Liepājas Olimpiskā centra arēnā notiks lielkoncerts „Liepāja svin”. Šogad vēju pilsētas dzimšanas dienu ar vērienīgu lielkoncertu „Liepāja svin” atzīmēs jau trešo gadu pēc kārtas. Pasākumu vadīs kultūras pasākumu režisore Maija Kalniņa kopā ar atraktīvo Liepājas teātra aktieri Viktoru Elleru.
Šogad lielkoncertā liepājniekus un pilsētas viesus ar muzikālu sveicienu priecēs Ivo Fomins, grupa „The Hobos”, „Musiqq” un „Turaidas Roze”. Starplaikos pasākuma apmeklētājiem tiks sniegta iespēja piedalīties konkursos un laimēt sponsoru sagatavotās balvas. Biļešu cena: Ls 5 – 7 („Biļešu paradīzes” tīklā).
Izskanot lielkoncerta pēdējam priekšnesumam, svētku svinības turpināsies Liepājas klubā „Coyote Fly” ar īpašu Liepājas dzimšanas dienai veltītu programmu. Pēc pusnakts klubā uzstāsies grupa „Bermudu Divstūris”, kuras sastāvā darbojas grupas „Musiqq” mūziķi Emīls Balceris un Marats Ogļezņevs.
Liepājas 388. dzimšanas dienas svinību sakarā pilsētā notiek vēl vairāki pasākumi. Piemēram, brīvdienās jūs vēl varat apmeklēt pilsētas jubilejai veltītas vairākas izstādes. Sīkāk ar Liepājas dzimšanas dienas programmu varat iepazīties internetā: www.liepaja.lv.
2. Franču kino nedēļa „K.Sunī”
Rīgas kinoteātrī „K.Suns” (Elizabetes ielā 83/85, Berga bazārā) līdz 21. martam notiek Frankofonā kino festivāls, kurā varam redzēt izcilas un godalgotas franču režisoru filmas, kā arī filmas par pašiem frančiem. Jāuzsver, ka filmas tiek demonstrētas bez maksas. Kasjauns.lv piedāvā apmeklēt vairākas filmas arī šajās brīvdienās:
Sestdien, 16. martā, pulksten 18.00 izrādīs režisora Marka Gastina 2004. gadā uzņemto dokumentālo filmu „Marseļa - grieķu profils”. Filmā franču izcelsmes grieķu režisors Marks Gastins pievērsies Marseļā dzīvojošo grieķu izcelsmes francūžu dubultai identitātei. Viņi ir 19. gadsimta un 20. gadsimta sākuma iebraucēju pēcteči, un ir sadalīti starp divām kultūrām, divām identitātēm, ar piederības sajūtu Francijai un Grieķijai. Savukārt astoņos vakarā varēsiet redzēt režisora Maivena 2009. gadā veidoto filmu „Aktrišu balle”, kas stāsta par režisori, kura veido dokumentālo filmu par dažādām aktrisēm: slavenām, nepazīstamām, aizmirstām, par intelektuālēm, komiķēm … Filmas autore filmē absolūti visu – ar vai bez varoņu piekrišanas. Kādā brīdi režisore pati iesaistās spēlē un ļauj trauslajām, bet aprēķina sievietēm ņemt virsroku.
Savukārt svētdien, 17. martā, pulksten 17:00 varēs redzēt šveiciešu režisora Manuela fon Štīrlera pērn veidoto dokumentālo filmu „Nomadu ziema”. Tās varoņi Karola un Paskāls ved tūkstoš aitu ganāmpulku uz vasaras ganībām, viņus pavada trīs ēzeļi un četri suņi. Tas ir aukstuma un sniega izaicinājums trīs mēnešu garumā. „Nomadu ziema” ir piedzīvojumu filma, kas ataino mūsdienu pasauli, aicina atgriezties pie mūsu saknēm un aizdomāties par šodienas sabiedrību. Pulksten 19.00 varēs redzēt vēl vienu dokumentālo filmu – „Asinsradniecība”, kuru režisore Fabiāna Abramoviča 2008. gadā uzņēmusi Šveicē. Filma aicina dzīvot līdzi četrām ģimenēm, kas mīt mājā ar savdabīgu arhitektūru un nosaukumu – „Les Schtroumpfs”. Trīs gadus režisore ar pietāti filmēja ikdienas mirkļus, atklājot ar kameras starpniecību emocijām bagātās un sarežģītās attiecības, kas valda starp ģimenes locekļiem.
Franču filmu festivāls ilgs līdz nākamās nedēļas ceturtdienai un tā laikā ikvakaru „K.Sunī” varēsiet redzēt arī citas filmas. Piemēram, otrdien, 19. martā, pulksten 18.00 uz kino varat aizvest bērnus, jo tad rādīs Stīvena Spīlberga animācijas filmu „Tintiņa piedzīvojumi. Vienradža noslēpums.”
Ieeja brīva, filmas orģinālvalodā ar tulkojumu latviski. Bezmaksas ielūgumus var saņemt kinoteātrī „K.Suns”. Sīkāk internetā: www.kinogalerija.lv .
Dokumentālā filma „Nomadu ziema” par tūkstoāgalvaino aitu ganāmpulku un tā ganiem 17. martā būs skatāma „K.Sunī”
3. Leģionāru dienas kultūra Rīgā
Sestdien, 16, martā atzīmējam Leģionāru piemiņas dienu, un tajā varam apmeklēt ne tikai piemiņas dievkalpojumus, piedalīties atceres gājienos un nolikt ziedus cīnītāju kapos, bet arī baudīt šai dienai veltītu kultūras programmu. Rīgā jau nu noteikti...
* 16. martā Latvijas Nacionālajā teātrī pulksten 13.00 un 18.30 notiks dramaturga Aleksandra Ščerbaka lugas „Piemiņas dienai”, kuru iestudējis Mihails Gruzdovs, pirmizrāde. Lugas darbība notiek no 15. marta vakara līdz 18. marta rītam, un kaislībās ap 16. martu tiek ierauti trīs dažādas politiskās pārliecības kaimiņi no viena stāva daudzdzīvokļu namā.
Izrāde domāta kā aicinājums padomāt – kam un kāpēc ir izdevīgi katru gadu 16. martā konfrontēt leģionārus un to atbalstītājus pret tiem, kuri ar visu pārliecību svin 9. maiju? Vai Latvijas sabiedrība ko iegūst ik gadu mēģinot noskaidrot, kam taisnība, kuru pārliecība ir pareizāka? Vai šajā jautājumā iespējama viena taisnība? Vai šie datumi tiešām valsts līmenī jāizceļ kā svinamās dienas?
Izrādes režisors Mihails Gruzdovs saka: „Mans tēvs bija tīrs latvietis, bet mamma tīra krieviete, tāpēc par šo sāpīgo jautājumu varu runāt no abām pusēm. Abās pusēs ir politisko režīmu upuri, tautas traģēdija. Staļins ar Hitleru bija Latviju sadalījuši, Molotova – Ribentropa pakts bija parakstīts, bet mēs pārmetam cilvēkiem, kuri bija spiesti šīm politiskajām spēlēm pakļauties. Izsaku līdzjūtību kā vienai tā otrai pusei. Nebija jau pareizās puses. Tas man liekas ļoti būtiski.”
Ar šo lugu Aleksandrs Ščerbaks ir aizskāris tēmu, kurai neviens no latviešu autoriem vēl nav pieskāries, jo runa ir ne tik daudz par Latvijas vēstures lappusēm un 1944. un 1945. gadu, bet šodienu - konkrētu datumu martā, kad sabiedrība tiek provocēta uz neiecietību un totālu vēsturisko apstākļu neizpratni. Latvieši piemin kritušos, kas cīnījās par Latviju, krievi stāv ielas malā un lamā latviešus par fašistu cūkām, un latvieši ik gadu no jauna sajūt pazemojumu un aizvainojumu pret krieviem, attiecīgi atbildot ar tikpat skarbo okupantu jēdzienu.
Lomās: Ivars Puga, Ilze Rūdolfa, Ģirts Jakovļevs, Uldis Dumpis, Uldis Norenbergs, Ivars Kļavinskis, Jānis Vimba, Dmitrijs Petrenko un Alise Polačenko. Biļešu cenas: Ls 10 („Biļešu paradīzes” tīklā). Nākamās izrādes: 21. un 24. martā, 3. un 8. aprīlī. Sīkāk internetā: www.teatris.lv .
* Savukārt folkklubā „Ala” (Smilšu ielā 16, Vecrīgā) Leģionāru piemiņas dienas pasākumi sāksies pulksten astoņos vakarā:
pulksten 20.00 izrādīs dokumentālo filmu „Mums uzvarēt, - vai krist!”, kura stāsta par 16. martu un notikumiem, kas ar to saistīti.
4. Svētā Patrika dienas svinības Dzelzceļa muzejā
Ik gadu 17. martā visas pasaules uzmanības centrā ir Īrija, kurā tiek svinēti vieni no iespaidīgākajiem īru nacionālajiem svētkiem – Svētā Patrika diena. Leģenda vēsta, ka pirms daudziem gadsimtiem tieši bīskaps Patriks tolaik par pagānu salu dēvētajā Īrijā ieviesis kristietību, kā arī padzinis visas čūskas. Vēl kāda leģenda stāstu papildina, apgalvojot, ka tieši ar trejlapu āboliņa palīdzību Īrijas aizbildnis skaidrojis Svēto Trīsvienību, tādēļ gan pats āboliņš, gan arī zaļā krāsa kļuvusi par Svētā Patrika un visas valsts simbolu.
Latvijā Īrijai un Svētajam Patrikam īpašu uzmanību sāks pievērst dienu ātrāk – jau sestdien, 16. martā. Varbūt tāpēc, ka tā ir sestdiena un svinības var padarīt garākas, bet varbūt tāpēc, ka Zaļajā salā ir liela latviešu kolonija un vajag vairāk laika, lai to apzinātu?
Šogad īru tradicionālais viskijs „Jameson” uzsauc vērienīgāko Svētā Patrika dienas ballīti Latvijas iedzīvotājiem, pasākuma programmā piedāvājot kā īru nacionālo mūziku un dejas, kā arī pašmāju māksliniekus vēl neredzētā ampluā
Rīgā Svētā Patrika dienas ballīte sāksies sestdien, 16. martā, pulksten 20.00 Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejā (Uzvaras bulvārī 2a, Pārdaugavā), un to atklās Īrijas vēstnieks Latvijā Eidans Kirvans.
Svētā Patrika dienas svinības nav iedomājamas bez īru tradīciju godināšanas, tādēļ pasākumā piedalīsies īru deju studija „Ceili rue” un īru folkmūzikas grupa „Duan Alta”. Uz skatuves kāps arī pašmāju grupa „Astro’n’out”, savukārt par dejām visa vakara garumā rūpēsies dīdžeji Artis Volfs, Egons Reiters un Toms Grēviņš.
Vairāk informācijas par ielūgumu saņemšanu uz Patrika dienas svinībām meklējiet interneta vietnē: www.jamesonuzsauc.lv .
5. Klasiskās operu ārijas un skatuves dziesmas Kongresu namā
Sestdien, 16. martā, pulksten 19.00 Rīgas Kongresu namā pirmo reizi Latvijā uzstāsies pasaulē pazīstamais baritons, vairāku starptautisku konkursu laureāts Alberts Žalilovs no Sanktpēterburgas (Krievija). Viņš sniegs koncertprogrammu „Ja sirds dzied”, pie klavierēm būs Krievijas goda aktieris, virtuozais pianists Aleksandrs Kagans. Programmā: klasiskās operu ārijas un romances, kā arī populāras tautasdziesmas un skatuves dziesmas.
Alberts Žalilovs ir jaunās vokālistu paaudzes pārstāvis, starptautisku konkursu laureāts, ieguvis atzinību gan Eiropas, gan Krievijas skatītāju vidū. Dziedātājam piemīt unikāla balss (bass - kantante) ar neatkārtojamu nokrāsu, prasmi patiesi nodot visdažādākās emocijas, pateicoties kam visi skaņdarbi skan savādāk, vienlaicīgi saglabājot savu spēku un dziļumu.
26 gadus vecais Alberts Žalilovs ir jauna parādība mūsdienu mūzikā. Viņa repertuārā ir iekļautas slavenās Frenka Sinatras „My Way” un „New York”, Muslima Magomajeva „Melodija”, Žaka Brela šedevri, kā arī personīgie sacerējumi ar Jurija Semjonova mūziku. Alberta Žalilova koncerts, kurš nesen noritēja Igaunijā, bija ar franču un retro motīviem caurvīts, mīmu un teātra efektiem pildīts uzvedums. Domājams, arī Rīgas publikai tas sagādās baudījumu.
Biļešu cenas: Ls 10 – 30 („Biļešu servisa” tīklā). Sīkāk internetā: www.kongresunams.lv .
6. Dzīvā planēta Skonto hallē
Sestdien un svētdien, 16. un 17. martā, Rīgā, „Skonto” hallē (Emīla Melngaiļa ielā 1a) notiks vērienīgs starptautisks dzīvnieku festivāls - izstāde „Dzīvā planēta”, kurā apmeklētājus priecēs divas starptautiskas izstādes ar vairāk nekā 500 kaķiem un 1000 suņiem, kas izcīnīs „Rīgas mēra kausu 2013”. Festivālā būs arī viesi - bērnu īpaši iemīļotie poniji, degunlācītis, Āfrikas pundureži, susuri un festivāla neparastākie viesi - lamas.
Būs arī īpašs putnu dārzs ar kingiem, pāvbaložiem, jakobīniem, bentamām, sultāniem, štrāseriem, lūšbaložiem, sprogspalvas baložiem, zīda vistām, sultāniem, sebraits pundurkohinhiniem, paduāniem un sudraba fazāniem un pingvīnpīlēm, īpaši izcelsies eksotiskie papagaiļi.
Neiztiks arī bez mazo grauzēju kolekcijas - kāmīšiem, žurciņām un smilšu pelēm, jūras cūciņām, Amerikas feretriem, Vīnes zilā truša, kā arī citiem trušiem, tostarp arī pundurtrušiem. Būs arī eksotiskie kukaiņi, jūras un saldūdens akvāriji.
Darbosies „Lauku sēta” ar kazām, aitām, mini cūciņām un mazo bullīti.
Dzīvnieku planētā sabrauks mūsu mazākie draugi ne tikai no visas Latvijas, bet arī Polijas, Krievijas, Somijas, Beļģijas, Vācijas, Lietuvas, Igaunijas un Baltkrievijas.
Kaķu mīļotāji tiks aicināti turēt īkšķus par saviem favorītiem konkursā kaķiem „Best of best”, vērot Burmas un Bengālijas kaķu paraugdemonstrējumu ringus un iepazīties tuvāk ar visretāko kaķu šķirņu pārstāvjiem.
Profesionālu speciālistu semināros varēs iegūt vērtīgus padomus par dzīvnieku kopšanu un uzturēšanu, improvizētā kinozālē noskatīties dažādus joku sižetus par dzīvniekiem.
Jautri pārsteigumi būs sarūpēti cirka mākslinieku šovos, darbosies brīnumkaruselis bērniem.
Biļešu cenas: Ls 3,5 (studentiem, pensionāriem – Ls 2,5, bērniem līdz 18 gadiem – Ls 2). Izstāde 16. un 17. martā būs atvērta no pulksten 10.00 līdz 17.00. Sīkāk internetā: www.halle.lv.
7. Izstāžu ceļvedis: Akmeņi Skrundā, foto bez vecākiem, telpas atmiņa, Sibīrijas pieraksti un pilsētas monologi
* Latvijas Fotogrāfijas muzejā (Mārstaļu ielā 8, Vecrīgā) atklātas divas emocionāli piesātinātas fotoizstādes par cilvēkiem, kuriem otra cilvēka pietrūcis, kad to gribas visvairāk, - bērnībā. Pēc divdesmit gadu pārtraukuma atkal izstādīti mākslinieka Valta Kleina darbi no foto sērijas „Mēs gribam - mēs vēlamies”. Tiem līdzās, pareizāk, stāvu augstāk - Ievas Balodes izstāde „Bez tēva”. Izstādes būs aplūkojamas līdz 31. martam. Sīkāk internetā: www.fotomuzejs.lv .
* Līdz 28. aprīlim „kim?” Laikmetīgās mākslas centrā (Maskavas iela 12/1, Rīgas Centrāltirgus spīķeros) ir apskatāmas divas jaunas izstādes – Ievas Epneres personālizstāde „Telpas atmiņa” un Edgara Gluhova un īru izcelsmes mākslinieka Timotija Fjūrija kopizstāde „Three Cheers to the Feet Under the Curtain”. Ieva Epnere nesen atgriezusies no studijām HISK mākslas institūtā, Beļģijā.
Šis laiks arī kalpojis par iedvesmu mākslinieces personālizstādei. Savā jaunajā izstādē māksliniece „runā” par redzēto un piedzīvoto pēdējo divu gadu laikā. Turpretī Edgars Gluhovs sevi kā mākslinieku pieteicis tieši ārpus Latvijas.
Aizgājušajā gadā absolvējis „Staedelschule” mākslas augstskolu Frankfurtē un šī būs otrā mākslinieka izstāde, kas pieejama apmeklētājiem Latvijā. Sīkāk internetā: www.kim.lv .
* Vecrīgas mākslas galerijā „Daugava” (Alksnāja ielā 10/12) līdz 6. aprīlim ir skatāma jaunās gleznotājas Annas Laicānes darbu izstāde „Mandarīni un saules gaisma”. „Manās ainavās atspoguļojas ceļojumi un ceļš gan Latvijā, gan ārpus tās.
Meklēt skaisto – vienalga, tuvu vai tālu – ir tas, ko katrs cilvēks mēģina darīt, arī es savos darbos,” pa saviem darbiem saka māksliniece. Sīkāk internetā: www.galerijadaugava.lv .
* Latvijas Mākslas akadēmijā (Kalpaka bulvārī 13, Rīgā) līdz 22. martam mazo
izstāžu cikla „Mana telpa” ietvaros aplūkojama stikla mākslas maģistrantes Ievas Gailītes izstāde „Sibīrijas pieraksti”. Māksliniece savu izstādi prezentē, sakot: „Diendienā lūkojamies caur loga rūti, caur stiklu – tā ir mūsu personiskās telpas
robeža. Vai ļaujam caur šo logu lūkoties arī citiem? Vai ļaujam ieskatīties savā dzīvē
un dvēselē? Šis stāsts ir par ģimeni, par likteni, par skaisto un par sāpīgo, un pats
galvenais – par mīlestību… Un šoreiz caur stiklu…” Sīkāk internetā: www.lma.lv .
* Rīgas mākslas galerijā „Antonija” (Brīvības ielā 157) līdz 15. aprīlim ir skatāma Alises Mediņas gleznu izstāde „Pilsētas monologi”. Mākslas zinātnieks, profesors Ojārs Spārītis nesen izdotajā gleznotājas darbu kataloga ievadā raksta šādus vārdus: „ Asīzes Francisks uzminēja, ka putni ir starpnieki cilvēka un Dieva starpā un uz saviem spārniem paceļ cilvēku skatienus un ilgas, lai aiznestu tās augstāk – tur, kur nav vairs vārdu.
Šo misiju veic arī mākslinieks, ar pigmentiem veidojot formas, domās konstruējot idejas, bet jūtas ietverot skanīgās krāsās.” Par jūtām, pārdomām, sapņiem arī šajā izstādē. Gleznu fokusā, bez pašas pilsētas motīviem, sastopama arī jauna sieviete, melanholiski apcerīga, sēžot pie loga, vai kafejnīcā . Gleznās it kā apturēts laiks un skatiens, un mums tiek dots brīdis, lai uzminētu, kas ir viņas pārdomu avots. Sīkāk internetā: www.antonia.lv .
* Skrundas Kultūras namā līdz 7. aprīlim it apskatāma viena no daudzsološākā, jaunā Latvijas fotogrāfa Reiņa Hofmaņa izstāde „Akmeņi”. Fotogrāfs 2011. gada septembrī apmeklēja Strasbūru Francijā un ceļojuma rezultātā tapa izstāde „Akmeņi”, kurā Reinis Hofmanis izceļ vietas Strasbūras pilsētvidē, kas iezīmētas ar milzu akmens kompozīcijām.
Šie it kā vienkāršie objekti, kas radīti pilsētvidē un kalpo par sava veida fortifikācijas elementiem, rosina domāt arī par dzīvi ārpus kadra – kāda būtu Strasbūra bez šiem saviem sargiem. Savukārt aprīlī šī izstāde būs apskatāma Ventspils Teātra namā „Jūras vārti”. Sīkāk internetā: www.reinishofmanis.com .
* Valkas pilsētas kultūras namā līdz 28. martam ir apskatāma vairāku fotogrāfu kopizstāde „Mēs esam līdzās”, kurā var iepazīties ar savvaļas dzīvniekiem. Savvaļas dzīvniekus novērot ir grūti. Ne vienmēr ir iespēja nokļūt vietā, kur tie dzīvo. Daudzi savvaļas dzīvnieki cilvēkam ir bīstami, bet, iemūžināti fotogrāfijās, tie ir apbrīnas vērti. Sīkāk internetā: www.valka.lv .
* Sestdien, 16.martā, pulksten 12.00 Tukuma muzeja Audēju darbnīcā (Tidaholmas ielā 3) tiks atklāta Tautas lietišķās mākslas studijas „Durbe” dalībnieku, kā arī Tukuma muzeja krājuma priekšmetu darbu izstāde „Baltās dienas Audējiem”. Izstāde mudinās padomāt par baltās krāsas daudzveidīgo nozīmi latviešu tautas kultūrā. Tai noskaņu un tēlainību piešķir gan tautasdziesmas, kas folklorā visvairāk daudzina balto krāsu – „balti tēvi; mīļa, balta māmulīte; balta gāja sērdienīte; daudz baltu dieniņu”, gan senie darbarīki un baltās tekstīlijas. Sīkāk internetā: www.tukumamuzejs.lv .
