Brīvdienu ceļvedis. Septiņas lietas, kas jāpiedzīvo 23. un 24. martā
Gaiziņkalnā notiks ikgadējais Golgātas karnevāls, kas liecina, ka ziema jau saka ardievas, kaut gan laika apstākļi par to nebūt neliecina. Tomēr Lielās dienas svinības jeb pavasara saulgrieži, kurus jau svin visā Latvijā, liek mums domāt, ka pavasaris ir iestājies.
Pavasaris jūtams arī izstāžu zālēs – un ne tikai Rīgā, bet arī citviet Latvijā. Jaunumi arī kinozālēs – šoreiz no Dānijas un Rumānijas, kā arī koncertzālēs – gan Raimonda Paula un „Dzeguzītes” lidojums gaisa balonā, gan dziesminieka Imanta Dakša seškārtīga prezentācija un mūsdienu Velsas roka varoņu uzstāšanās Rīgā.
1. Lielās dienas svinības visā Latvijā – Rīgā, Katlakalnā, Jērcēnos, Krustpilī un citur
Pavasaris jau ir sācies un pienācis laiks svinēt Lielo dienu. Šajās brīvdienās pavasara svētkus piedāvā svinēt visā Latvijā. Lūk, dažas iespējas:
* Sestdien, 23. martā, pulksten 16.00 lustīgs saulgriežu pasākums ar dančiem un rotaļām gaidāms VEF Kultūras pilī (Ropažu ielā 2), kur Rīgas Danču kluba un folkloras kopas „Zvīgzna” vadībā apmeklētāji kopā ar folkloras ansambļiem varēs priecāties un atzīmēt pavasara saulgriežu atnākšanu tautiskā garā. Ieeja bez maksas. Sīkāk internetā: www.kultura.riga.lv.
* Svētdien, 24. martā, no pulksten 12.00 līdz 16.00 Vecrīgā, Līvu laukumā notiks Lielās dienas svinēšana ar šūpoļu pušķošanu, iesvētīšanu un šūpošanos, Lieldienu dziesmām un apdziedāšanos, olu krāsošanu, sišanos, ripināšanu, kā arī rotaļām un sadancošanu. Piedalīsies Rīgas folkloras kopas „Grodi”, „Skandinieki”, „Dandari”, „Iļjinskaja Pjatņica”, „Berendejka”, „Rija”, Rīgas Danču klubs un citi. Sīkāk internetā: www.kultura.riga.lv.
* Strenču novada Jērcēnu muižā (Jērcēnu pagastā) sestdien, 23. martā, pulksten 15.00 ar Lielās dienas svinēšanas tradīcijām iepazīstinās folkloras kopa „Mežābele”. Viņu vadībā tiks veikti dažādi rituāli, iesvētītas un pušķotas šūpoles, notiks apdziedāšanās, iešana senās rotaļās un spēļu spēlēšana. Sīkāk internetā: www.strencunovads.lv.
* Sestdien, 23. martā, pulksten 13.00 Krustpils pilī Lieldienu gaidīšanas noskaņās visi aicināti uz cikla „Gardēžu sestdiena” pasākumu. Tajā galdā tiks celti kārumi, kas svētkiem īpaši pietaupīti. Krustpils pilī gaidāmi raibi un apaļas formas gardumi, kā jau pienākas iz seniem laikiem. Dalības maksa pasākumā: pieaugušajiem: Ls 1, skolēniem: Ls 0.8. Sīkāk internetā: www.jekabpilsmuzejs.lv.
* Kocēnu pagasta Rubenē esošajā atpūtas kompleksā „Mazais Ansis” sestdien, 23. martā, pulksten 11.00 sāksies pavasara Saulgriežu tirdziņš.
2. Lielais Golgāta karnevāls Gaiziņā
Gaiziņkalnā sestdien, 23. martā, notiks ikgadējais Latvijas augstākā kalna tradicionālais karnevālā „Golgāt – traks”. Programmā paredzēta masku parāde un sumināšana, sniega figūru veidošana, stafetes un spēka vingrinājumi, bērnu rotaļu uzdevumi, nobraucieni no kalna ar netradicionāliem braucamrīkiem, nogāzes „Lielā Golgāta” iekarošana ar kvadracikliem, uguņošana un daudz kas cits.
Dienas rītā visi sāks pulcēties jau no pulksten 10.00. Visas dienas pasākumu kustināt palīdzēs atraktīvā jautrības guru Jogita ar saviem draugiem no izklaides pasākumu grupas „Pārsteigumu karuselis”. Mazākajiem pasākuma apmeklētājiem rotaļās iet un dauzīties palīdzēs zaķis, vilks un citi pasaku tēli.
Dienas programmā: masku reģistrācija, parāde un sumināšana; sniega figūru veidošana; vieglas un ne tik vieglas stafetes; spēka vingrinājumi un cīņas gars; bērnu rotaļu uzvedumi; netradicionālie braucamie (braucieni no kalna sāksies pulksten 16.00); pikniks, cienasts un danči; sejas apgleznošana un bērnu prieki.
Pulksten 19.00 sāksies „Lielā Golgāta” motorizētā iekarošana. Šogad kalnā braukšanai reģistrēta tikai kvadraciklu klase. Sacensību dienai tiek veidota 650 metrus gara apļveida trase ar braucienu kalnā un lejup caur kalna gravām un sniega kalniem.
Desmitos vakarā sāksies uguņošana. Skatītājiem: ieejas maksa uz pasākumu Ls 1. Maskām ieeja brīva (tikai sejas maska neskaitās). Sīkāk internetā: www.gaizins.lv .
3. Mūsdienu roka varoņi no Velsas Rīgā – koncertzālē „Palladium”
Rīgas koncertzālē „Palladium” (Marijas ielā 21) svētdien, 24. martā pulksten 20.00 uzstāsies Velsas (Lielbritānija) post-hārdkora pārstāvji „Funeral for a Friend”. Dēvēti par Velsas modernā punk žanra pamatlicējiem un „mūsdienu roka varoņiem”, grupas mūzika tiek raksturota kā punk (panku), smagā metāla un melodiskā hārdkora savienojums.
„Funeral for a Friend” no Bridžendas ir dibināta 2001. gadā. Tā izpilda dažādu žanru apvienojumu, sākot ar smago metālu un skrīmo, beidzot ar melodisko hārdkoru un roku. Grupas muzikālo stilu ir ietekmējušas tādas kulta grupas kā „Deftones”, „Iron Maiden”, „The Misfits” un „The Get Up Kids”.
Starptautiski atzītais mūzikas izdevums „New Music Express” grupas debijas albumu „Casually Dressed & Deep in Conversation” (2003) savulaik raksturoja kā jaunas punk ēras sākumu. Ieguvuši plašu atpazīstamību Apvienotajā Karalistē, „Funeral for a Friend” var lepoties ar vairākiem kritiķu augsti novērtētiem albumiem, kā arī daudziem Top 20 singliem Velsā.
Velsiešu rokmūzikas grandi „Funeral for a Friend” vairāk nekā desmit gadu pastāvēšanas laikā radījuši vētrainu muzikālo panākumu leģendu. „Funeral for a Friend” atšķirībā no kolēģiem, lai arī cik neticami skanētu, allaž koncentrējas uz pozitīvo - uz viennozīmīgi labas, enerģiskas un pacilājošas smagās rokmūzikas radīšanu. Jāteic gan, ka par pozitīvismu grūti iedomāties arī latviskojot grupas nosaukumu no „Funeral for a Friend” uz „Drauga Bēres”. Bet, lai kā tur arī būtu, ir vērts redzēt un dzirdēt, protams, ja esat šāda mūzikas stila fani.
Biļešu cena: Ls 10,2 - 20 („Biļešu servisa” tīklā). Sīkāk internetā: www.palladium.lv.
„Funeral for a Friend”: „Wrench”
4. Dānijas un Rumānijas Filmu dienas „K.Sunī”
Rīgas kinoteātrī „K.Suns” (Elizabetes ielā 83/85) sākušās gan Rumānijas, gan Dānijas Filmu dienas, kuras ilgs līdz 28. martam. Šajās brīvdienās varat noskatīties pāris izcilu dāņu un rumāņu filmu:
* Dāņu Filmu dienu ietvaros sestdien, 23. martā, pulksten 16.00 varat noskatīties mākslas filmu „Lai citi dzīvotu, kādam ir jāmirst”. Tas ir patiess stāsts par dāņu pretošanās kustības grupu Otrā Pasaules kara laikā. Aizkustinošs kādas ģimenes portrets, kas sacēlās pret netaisnību un aicina iestāties par indivīda brīvību. Tas ir stāsts par to, ka arī daži cilvēki spēj mainīt pasauli, taču... arī par to kādam būs jāmaksā.
Savukārt svētdien, 24. martā, pulksten 16.00 rādīs komēdiju „Superclasico”. Tajā stāstīts par Annu, kas dodas uz Buenosairesu, lai realizētu savu sapni un kļūtu par sporta aģenti, taču neplānoti iemīlas Argentīnas izcilākajā futbola zvaigznē, ko pati pārstāv. Tā vietā, lai šķiršanās dokumentus nosūtītu pa pastu, viņas vīrs Kristians uz savu roku nolemj kopā ar abu pusaugu dēlu tos sievai aizvest, klusībā cerot, ka atkal satiekoties, izdosies laulību tomēr glābt...
* Toties Rumāņu Filmu dienu ietvaros sestdien, 23. martā, pulksten 18.30 varēsim skatīt drāmu „Tālāk – klusums”. Tā stāsta par kādu citu rumāņu filmu: 1911. – 1912. gados režisors Grigoris Brezianu uzfilmēja filmu „Rumānijas neatkarība” par 1877. gada Rumānijas neatkarības karu. Savukārt „Tālāk – klusums” stāsta par šīs filmas tapšanu.
Tā ir lielākā filma Rumānijas kinematogrāfijā pēdējos 25 gados un 2008. gadā tā tika nominēta arī Oskara balvai.
Bet svētdien, 24. martā, pulksten 18.30 varēs skatīt drāmu „Mometu dzimta”. Tā ir zemnieku ģimenes sāga starpkaru laikā Rumānijā. Problēmas, precības, nodokļi, atriebība, draudzība, armija, dzīve un daudz kas cits… Viena no labākām Rumānijas filmām, uzņemtā pēc klasiskā romāna motīviem. Jāteic, ka šo filmu padara pievilcīgu tas, ka tā filmēta uz melnbaltas kinolentes.
Biļešu cenas: uz dāņu filmām – Ls 3, uz rumāņu – Ls 2. Dānijas filmu dienas turpināsies arī nākamnedēļ, tā kā sekojiet līdzi reklāmai. Sīkāk internetā: www.kinogalerija.lv.
Dāņu komēdijas „Superclasico” reklāmas rullītis
5. Dziesminieks Imants Daksis prezentēs mūzikas albumu sekstetu
Pēc četru gadu pārtraukuma mūziķis, dzejnieks, kliedzošā folka, akustiskā tehno un šamaniskās popmūzikas dibinātājs Imants Daksis nāks klajā ar sešiem konceptuāliem albumiem, kas tapuši iepriekšējo sešu gadu laikā. Katrā ziņā tas, ka vienlaicīgi tiek rīkota viena autora sešu jaunāko mūzikas albumu atklāšana ir savā ziņā unikāls notikums ne tikai Latvijas, bet pat visas pasaules mūzikas dzīvē.
Sestdien, 23.martā, pulksten 21.00 Rīgas klubā „Nabaklab” (Zigfrīda Annas Meierovica bulvārī 12, Vecrīgā) tiks izdoti seši jauni Imanta Dakša digitāli albumi, kas sākotnēji būs pieejami internetvietnē „Bandcamp” (imantsdaksis.bandcamp.com), kur būs ne tikai iespējams lejupielādēt dziesmas, bet arī izlasīt dziesmu vārdus un Imanta aprakstus par katra albuma saturu un tapšanu.
„Nabaklab” Imants ir paredzējis klausītājus priecēt gan ar vecām un jaunām dziesmām, gan dalīties pēdējo mēnešu laikā piedzīvotās atklāsmēs un redzējumos. Priekšnesums ar moto „Domas nogalina” aicinās ikvienu apmeklētāju atbrīvoties no uzskatu, pieņēmumu un priekšstatu nastas, un iesaistīties dziesmu norisē, nebaidoties svilpot, čukstēt un kliegt līdzi dziesmu pantiem un piedziedājumiem, tādējādi atzīmējot radošās enerģijas uzvaru pār ikdienas stabilitātes uzspiesto zīmogu. Pēc koncerta Imants kā dīdžejs pievienosies Uldim Rudakam, lai kopā viņi kā radio raidījuma „Bīstamie gadi” vadītāji atskaņotu tikai savas mīļākās dziesmas.
Ieeja pasākumā ir par brīvu. Sīkāk internetā: www.nabaklab.lv.
Imants Daksis: „Apziņas mijkrēslī dziļā pamostas bezgalība”
6. Raimonds Pauls un „Dzeguzīte” jaunā koncertprogrammā
Bērnu vokālais ansamblis „Dzeguzīte” kopā ar maestro Raimondu Paulu aicina apmeklēt savu jauno koncertprogrammu „Lidojums ar gaisa balonu” Rīgas kinoteātrī „Splendid Palace” (Elizabetes ielā 61) sestdien, 23. martā, pulksten 16.00.
Uzsākot Jauno gadu, kopā ar Raimondu Paulu „Dzeguzīte” ir sagatavojuši jaunu dziesmu koncertprogrammu „Lidojums ar gaisa balonu”. Šoreiz vairāk tika piestrādāts pie kustībām (horeogrāfe Ieva Rudzīte) un skatuves noformējuma (scenogrāfs Juris Gals). Jaunā programma tika prezentēta pagājušā gada nogalē Latvijas Radio 1. studijā un fantastiskā koncertā Kuldīgā, bet šogad izpildītāji vēlējās jaunās dziesmas parādīt plašākai auditorijai Rīgā, tāpēc 23. martā rīdziniekiem tiks piedāvāta stundu garu koncertprogramma visai ģimenei, kurā varēs klausīties ne tikai labu mūziku, bet skatīt arī spilgtu skatuves noformējumu un atraktīvu horeogrāfiju.
Jāteic, ka bērnu vokālais ansamblis „Dzeguzīte” jau vairāk kā 40 gadus priecē mazus un lielus klausītājus gan Latvijā, gan ārpus tās robežām. Kurš gan nezina tādas populāras dziesmas kā „Anniņa vanniņā”, „Mafija” vai „Kapteinis Reinis”? Šo dziesmu mūzikas autors ir Raimonds Pauls, savukārt vārdus sarakstījis Guntars Račs. Pagājušā gada nogalē, atkal sadarbojoties abām radošajām personībām ir tapis jauns dziesmu cikls – „Lidojums ar gaisa balonu”. Jaunās dziesmas noteikti iepriecinās maestro Raimonda Paula un dzejnieka Guntara Rača daiļrades cienītājus un visus, kuriem patīk „Dzeguzītes” skanīgās balsis un atraktīvā uzstāšanās!
Koncertā tiksimies ar Rausi nebēdnieku, kurš nav līdz galam izcepies, Vārnu ar pieneņpūku uz spārna, Veco burvi ar dabu, kas nesola neko labu, Zebru, kas nav zirgs, uzpūtīgo Pūpēdi, minēsim, kas ir dzeltens kā mēness un pufīgs kā sēnes, kādas ir vēja krāsas, dziedāsim un dejosim ar smaidu pret naidu.
Sīkāk internetā: www.splendidpalace.lv. Biļetes - „Biļešu servisa” tīklā.
Raimonds Pauls un „Dezguzīte” (LTV „Labrīt, Latvija!)
7. Izstāžu ceļvedis: unikālais Celma dizains, mācītājs – gleznotājs, pavasaris Valmierā
* Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā (Skārņu ielā 10/20, Vecīgā) līdz 21. aprīlim sakarā ar mākslinieka-dizainera Valda Celma gaidāmo 70. dzimšanas dienu ir atvērta viņa pirmā personālizstāde „Pieskārieni – unikālais dizains, kinētika, fotomontāžas, plakāts”, kurā eksponēti vairāk nekā 60 darbi, kas radīti laika posmā no 20. gadsimta 60. gadu beigām līdz mūsdienām.
Valda Celma unikālais dizains un plakāts Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā
* Šajā gadā Rīgas Vecās Svētās Ģertrūdes baznīcas ilggadējam mācītājam Romānam Skujam svinēsim apaļu jubileju – 90. dzimšanas dienu. Kā ieskaņu šim nozīmīgajam gadu skaitlim, Rīgas mākslas galerijā „Mākslas banka” (Jaunielā 14, Vecrīgā) ir sarīkota mācītāja gleznu izstāde „Mūžam mainīgā Latvijas daba”.
Mācītājs sācis gleznot jau agrā jaunībā. Talantu un spēju savu redzējumu atklāt uz audekla viņš mantojis no sava tēva, kurš arī bija gleznotājs. Izstāde būs aplūkojama līdz 30. martam. Sīkāk internetā: www.makslasbanka.lv .
* Valmieras Kultūras centrā (Rīgas ielā 10) līdz 28. aprīlim būs skatāma glezniecības darbu izstāde „Pavasara palete”, kas ir košs un dzīvespriecīgs vizuāls notikums, jo pēc ziemas tumšajiem, garajiem vakariem mēs visi vēlamies ātrāk sagaidīt pavasari. Izstādē piedalās sešas Latvijas Mākslas akadēmijas maģistratūras studentes – Ilze Smildziņa, Ilze Laizāne, Baiba Apsīte, Ilona Abiļeva, Anete Kalniņa un Ingrīda Suharevska.
Visām ir bagāta izstāžu dalības pieredze, savs gleznojamo tēmu loks un izkopts gleznošanas stils. Katrai jaunajai māksliniecei ir sava dzīves filozofija un veids, kā tā atklājas glezniecībā, tomēr izstādei Valmieras Kultūras centrā gleznotie darbi ir vienotas pavasarīgas idejas caurstrāvoti.
Pavasara palete Valmierā
* Ik gadu Latgales Kultūrvēstures muzejā (Atbrīvošanas alejā 102, Rezeknē) pavasara gaidīšana sākas ar Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskolas Mākslas skolas audzēkņu labāko darbu izstādi. Arī šogad. Pavasarīgā un krāšņā izstāde apkopo gan iesācēju, gan absolventu darbus, kā arī visu mācību priekšmetu darbus. Izstāde būs skatāma līdz 13. aprīlim. Sīkāk internetā: www.rezekne.lv.
Jauno mākslinieku darbu izstāde Rēzeknē (Latgales Reģionālā televīzija)
* Liepājas muzeja ekspozīcijas „Liepāja okupāciju režīmos” izstāžu zālē (Klāva Ukstiņa ielā 7/9) atklāta 17. starptautiskā gleznotāju un zīmētāju plenēra „Pilsēta un Jūra” darbu izstādi „Liepājas marīna’12”, kas būs aplūkojama līdz 28. aprīlim. Par Liepājas vasaras kultūras dzīves neatņemamu sastāvdaļu ir kļuvis mākslinieku Aivara un Ingas Kleinu organizētais starptautiskais jūras glezniecības plenērs. Pērn tas bija veltīts Liepājas jūrmalas un ostas tēmai. Plenērā piedalījās 30 mākslinieki no Latvijas, Lietuvas, Ukrainas, Francijas un Baltkrievijas. Šajā izstādē redzami visu plenēra dalībnieku gleznas un zīmējumi.
Elmārs Barkāns/Foto: publicitātes foto, Bulls Press, Evija Trifanova/LETA
