Juristi apspriež vienota standarta ieviešanu komunikācijā ar medijiem

Šāds viedoklis ceturtdien, 21.martā, tika pausts konferencē "Tiesu procesa efektivizācija". Tiesnešu ētikas komisijas priekšsēdētāja vietniece un Rīgas apgabaltiesas tiesnese Dzintra Balta norādīja, ka Ētikas komisija konkrētus gadījumus attiecībā uz sniegto informāciju medijiem vēl nav analizējusi. Tāpat viņa akcentēja, ka atsevišķos gadījumos tiesneša izteikumi rada šaubas par tiesneša neobjektivitāti - ja tādi parādās publiskajā telpā.

Tomēr tiesnese atzīmēja, ka pašreizējais ierobežojums, kas noteikts likumā, nenozīmē, ka tiesnešiem ar medijiem vispār nav jārunā, - tā ir individuāla izvēle, tomēr ir grūti ievērot samērojamību starp to, kas ir izpaužams, bet kas nav. Vienlaikus Balta uzsvēra, ka tiesneši dažkārt baidās sniegt viedokli, jo mediji, iespējams, paši nav objektīvi.

Viņa rezumēja, ka, visticamāk, tiesnešiem ir vajadzīga sava sabiedrisko attiecību koncepcija, par ko ir diskusijas Latvijas Tiesnešu biedrībā.

Savukārt ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers atsaucās uz konstitucionālo tiesību eksperta Egila Levita referātu par mediju atbildības veidiem, atzīmējot, ka viens no svarīgākajiem ir tieši medija ētiskā atbildība, jo šī standarta ievērošana nosaka medija autoritātes pakāpi.

Kalnmeiers izteicās, ka arī Latvijā vajadzētu izveidot institūciju, kas vērtētu masu mediju informācijas atbildību un ētikas pārkāpumus, kā tas ir, piemēram, Zviedrijā. Arī citi klātesošie konferencē atbalstīja šādu pozīciju, tomēr norādīja, ka uz šādu diskusiju obligāti būtu jāaicina mediju pārstāvji.

Zvērināts advokāts Lauris Liepa raudzījās uz mediju un advokātu mijiedarbību tiesas procesa laikā, minot, ka Advokatūras likumā ir noteikts advokāta kā klienta juridiskās palīdzības sniedzēja definējums, nevis komunikācijas veicēja funkcijas.

Tomēr viņš piebilda, ka gadījumā, ja advokāta klientam tiek kaitēts no citas procesā iesaistītās puses, tad advokāta pienākums ir sniegt informāciju. Liepa tāpat izteicās, ka normatīvajos aktos tomēr nevar atrast pilnīgu atbildi uz jautājumu, vai advokāti var komentēt klienta lietu.

Tikmēr jurisprudences maģistrante Veronika Leja konferences laikā runāja par ārvalstu pieredzi un pētījumiem attiecībā uz mediju publicitātes efektu uz tiesas nolēmumiem, akcentējot, ka Latvijā par šo jautājumu pētījumu nemaz nav bijis.

Leja skaidroja, ka pirmstiesas publicitāte spēj atstāt ietekmi uz procesā iesaistītās personas - sevišķi tiesneša - atmiņu. Tāpat tai ir ietekme uz attieksmi pret pierādījumiem, kā arī uz attieksmi pret procesa dalībniekiem kopumā. Šeit viņa akcentēja informāciju par iepriekšējo sodāmību apsūdzētajam un citiem aspektiem.

Zvērināts advokāts Agris Bitāns secināja, ka uz jautājumu, vai advokāts ir tiesīgs vai viņam ir pienākums komunicēt ar medijiem, viņš sniegtu atbildi, ka tas ir pienākums.

Kā ziņots, konference tika rīkota, atzīmējot Advokatūras dienu. Konferences laikā tika apskatīti aktuāli jautājumi, kas saistīti ar tiesu procesu efektivizāciju. To organizēja Zvērinātu advokātu padomes Privāto tiesību sekcija, Latvijas Krimināllietu advokātu biedrība un Latvijas Universitāte.

LETA