Normunds Laizāns un Baiba Šmite-Roķe atklāj savu attiecību aizkulises

Šmites-Roķes un Laizāna mīlestība uzplauka pirms nepilniem četriem gadiem, pirms vēl Baiba tika iecelta par VID ģenerāldirektori. Ja iepriekš pāris saviesīgos pasākumos ieturēja jūtamu distanci no žurnālistiem, tad šoreiz abi bija draudzīgi un runātīgi. Patiešām patīkami sarunu biedri, kas necenšas radīt par sevi neaizskaramu un nepieejamu augstākstāvošu aprindu ļaužu iespaidu.

Saruna ar Baibu iesākas, kad Normunds drīz pēc ienākšanas pirmizrādes norises vietā attopas, ka automašīnā ir aizmirsis savu mobilo tālruni. “Es aiziešu pēc telefona,” viņš painformē dzīvesbiedri. “Tu mani te atstāsi vienu?” viņa mazliet tramīgi brīnās. “Tu gribi nākt līdzi?” aktieris viņai mīļi uzsmaida, gluži kā mierinot. “Nu nē,” atbild Baiba un paliek telpā, malkojot dzērienu.

Ja drīkstam jūs uzrunāt, vai pastāstīsiet – mēdzat vienmēr noskatīties izrādes un TV seriālus, kur kādā no lomām spēlē jūsu dzīvesbiedrs Normunds Laizāns?

Baiba: Jā, protams. Un seriālus parasti cenšamies noskatīties kopā. Visus.

Izskatās, ka šajā, režisora Andreja Ēķa jaunajā seriālā, jūsu dzīvesbiedrs atkal būs savā klasiskajā ampluā – nelietis, bagātnieks un oligarhs... Tipisks tēls, kādam jūs savā darbā “dzenaties pakaļ”...

Baiba: Jā. Jā! Šo es neiedomājos! Šis seriāls ir ar pārsteigumiem.

Laikam zināt vairāk nekā mēs, pārējie, kas seriālu vēl tikai skatīsies.

Baiba: Tikai faktu, ka būs pārsteigumi.

Pienāk Normunds Laizāns.

Normunds: Atkal par darbu, ja?

Baiba: Jā. Vispār dzeltenās preses stilā būtu rakstīt, ka Normunds Laizāns speciāli mani atstāja žurnālistu kompānijā, pametot zem riteņiem. (Smejas.) Normunds vispār ir tāds, kurš parasti neko neaizmirst...

Normunds: Izņemot telefonu mašīnā.

Baiba: Un atslēgas kinoteātrī...

Normunds: Atslēgas neaizmirsu, tās izkrita!

Un netikāt mājās?!

Normunds: Tas bija jautri, jā! Aizbraucu mājās...

Baiba: Jāuzsver, ka tas bija pēdējais seanss kino!

Normunds: Piebraucu pie mājas un nevaru ne vārtus attaisīt, ne iekšā tikt.

Baiba: Sētā jau varēji iebraukt, jo mašīnā taču ir pults!

Normunds: Nu labi. (Smejas.) Sāku domāt, kur tad palikušas atslēgas, aizbraucu uz kinoteātri, taču tur jau viss ciet, jo bija taču pēdējais seanss! Aizbraucām uz Jūrmalu pēc otrām atslēgām, bet otrā dienā ar trīcošu sirdi aizgāju uz kinoteātri. Darbiniece saka: “Nāciet, nāciet!” Un ko es tur ieraugu – milzu skapi ar pazaudētajām mantām!

Pilns ar zeķēm, somām, un tādā garā?!

Normunds: Jā, nu patiešām viss kaut kas! Man pavaicāja, kurā dienā un kādā laikā esmu atslēgas nozaudējis, un tad sāka rādīt konkrētākus virzienus, kur skatīties.

Baiba: Kas tā bija par filmu, ko toreiz skatījāmies?

Normunds: Filmu neatceros; tas jau tomēr bija pirms pāris gadiem.

Vai ilgi nācās meklēt pazudušo mantu glabātavā, līdz savas atslēgas atradāt?

Normunds: Nē, tas notika diezgan operatīvi. Jo mantas tur nav sakrautas kaut kādā čupā, bet gan smuki saliktas pa plauktiņiem – atslēgas atsevišķi, maki atsevišķi, telefoni arī atsevišķi – tur bija tāda apdomīgi ieviesta kārtība. Jā, tas bija viens traks piedzīvojums!

Pie Normunda pienāk kāda žurnāliste, aicinot aktieri atnākt pie fotosienas uz nelielu video interviju par jauno seriālu.

Normunds: Labi, es iešu pastrādāt!

Esam pamanījuši, ka abi bieži apmeklējat Dailes teātri.

Baiba: Latvijas Nacionālajā teātrī no uzmanības varu izvairīties, ejot pa dienesta ieeju. (Smaida.)

Bet Dailes teātrī iepriekš Normunds Laizāns nebija tik biežs un regulārs viesis kā tagad, esot kopā ar jums, Baiba. Varētu būt, ka tas tomēr ir jūsu ietekmē – paradumu maiņa, jaunie galamērķi?

Baiba: Jā, uz Dailes teātri tiešām ejam diezgan bieži. Bet par paradumu maiņu gan jāvaicā pašam Normundam. Mēs esam pieauguši cilvēki, un es nedomāju, ka mēs, kopā esot, mēģinām mainīt viens otru. Kāds viņš bija, tāds ir, un, kāda es biju, tāda aizvien esmu.

Bet vispār Normunds, ejot uz pasākumiem, vienmēr grib izvairīties un noslēpties. Tas ir viņa dabā.

Bet šovakar viņš šķiet neticami atvērts.

Baiba: Domāju, ka tāds viņš ir jaunā seriāla dēļ. Tādas filmas neiznāk bieži.

Kas, jūsuprāt, šajā seriālā ir tik īpašs un unikāls? Tiem, kas nav redzējuši, varbūt varat pastāstīt?

Baiba: Es domāju tieši par formātu. Tas ir atšķirīgs. Nereti pati filmēšanās ir ļoti izklaidīga – visi izdomā, ka, re, šodien iekrīt brīvs laiks, un tad visi tiek saaicināti uz stundu kaut ko iefilmēt. Bet te bija tāda ļoti intensīva filmēšana. Tas ir līdzīgi kā seriālā "Nelūgtie viesi". Tajā nozīmē, ka tiek nofilmēts seriāls, kas nav paredzēts ar turpinājumiem daudzu sezonu garumā.

Reklāmas rullīšos bija redzamas tikai kaisles ainas, kurās Normunds Laizāns ir redzams ciešā sakļāvienā ar Madaru Botmani.

Baiba: Tos es arī redzēju. Šovakar noskatīsimies pirmo sēriju. Tur tiešām ir ļoti daudz kas. Īsts kriminālseriāls!

Šo sakot, jums acis tā iemirdzējās! Varbūt kādreiz bērnībā sapņojāt kļūt par izmeklētāju, kad izaugsiet?

Baiba: Nē, nē, nē! Man nepatīk nekas, kas ir saistīts ar formastērpiem, uzplečiem vai ieročiem. Esmu absolūta pacifiste. Man nepatīk šīs skarbās lietas! Lai gan... Šerloks Holmss bija man mīļākā grāmata, kad biju bērnībā nesen iemācījusies lasīt. Bet tas laikam vairāk domāšanas un dedukcijas dēļ. Tas tiešām mani fascinēja.

Amats Valsts ieņēmumu dienestā tiešām ir kas tāls no formām un uzplečiem.

Baiba: Jā, tas ir tāls! Tāpēc jau policija dalās nost...

Jo jūs tos viņu formastērpus nevarat izturēt?!

Baiba smejas: Nē, tas lēmums par atdalīšanu bija pieņemts jau pirms manis.

Tomēr VID ģenerāldirektores amats prasa tiešām tērauda iekšas un dzelzs nervus.

Baiba: Tas ir priekšstats, kuru es gribu lauzt.

Rodas iespaids, ka augstais amats jūs nav padarījis cietu, nepieejamu. Pat pretēji – esat saglabājusi negaidītu atvērtību un sirsnību...

Baiba: Paldies, ka tādu mani redzat un saklausāt. Es patiešām arī apsolīju pati sev, ka nemainīšos.

No intervijas un fotografēšanās atgriežas Normunds.

Baiba: Un es arī neesmu mainījusies.

Normunds: Tu neesi mainījusies. Mainījies ir tavs dzīvesveids.

Baiba: Dzīves ritms.

Normunds: Labi, nosauc to tā.

Baiba: Es ļoti daudz strādāju, un dažiem labiem tas dikti, dikti nepatīk.

Normunds: Diez kurš gan tas varētu būt, kam tas tik ļoti nepatīk?

Baiba: Es nezinu...

Starp citu, Normunds jūsu klātbūtnē ir ļoti atvēries.

Baiba: Piekrītu, viņš ir zaudējis sev tipisko skarbumu.

Patiešām!

Normunds: Un tagad ejam ieņemt labākās vietas, lai skatītos seriālu!

Paldies par atsaucību. Un pieskatiet atslēgas, lai vēsture neatkārtojas!