Mediķi satraukti: Latvijā atkal var uzliesmot sen aizmirstas infekciju slimības

Vairākas Eiropas valstis jau pašlaik sit trauksmes zvanu, piemēram, Lielbritānijā jau sākusies masalu epidēmija, kuru Pasaules Veselības organizācija vēlas izskaust līdz 2015. gadam. Arī Latvijā. Bet ja šī infekcija uzplaiksnī gandrīz tepat līdzās Latvijai – Eiropas Savienības dalībvalstī ar lielāko latviešu kopienu ārpus Latvijas, tad mēs nevaram justies pasargāti. Tāpat robežas ir atvērtas un mēs aizvien biežāk ceļojam uz Āzijas valstīm, kur izplatītas dažādas infekcijas, kuras Latvijā jau ir izskaustas, un tas nozīmē, ka šīs slimības var tikt ievazātas arī pie mums. Risku palielina tas, ka aizvien mazāk Latvijas bērnu tiek vakcinēts pret bīstamajām infekcijām.

Vakcinācijas rezultātā katru gadu tiek novērsti tūkstošiem infekcijas slimību un desmitiem nāves gadījumu ar infekcijas slimībām, un kopumā Latvijā saslimstība ar vairākām infekcijas slimībām samazinājusies par 99,5 procentiem, raksta „Neatkarīgā Rīta Avīze”. Ar atsevišķām smagām kaitēm, piemēram, poliomielītu vai stinguma krampjiem, Latvijā vairāku desmitu gadu laikā nav saslimis neviens cilvēks. Taču epidemiologi un mediķi ir satraukti, jo pēdējos gados Latvijā pasliktinās imunizācijas rādītāji, proti, arvien mazāk bērnu tiek vakcinēti, kas var novest pie smagām sekām, un var parādīties pat sen aizmirstas infekcijas slimības.

Lielbritānijā ir sākusies masalu epidēmija, un, kā norāda speciālisti, tas tāpēc, ka pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu beigās daudzi vecāki nevakcinēja savus bērnus, jo bija parādījies kāds pētījums, kurā apgalvoja, ka vakcinācija nelabvēlīgi ietekmē bērnu veselību. Tagad vecāki stāv rindās, lai bērnus vakcinētu.

Masalas ir viena no slimībām, pret kuru vakcinē Latvijā un kuru Pasaules Veselības organizācija līdz 2015. gadam apņēmusies izskaust. Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs „Neatkarīgajai Rīta Avīzei” stāsta, ka pašlaik Latvijā tiek reģistrēti atsevišķi masalu saslimšanas gadījumi, kuri ir ievesti Latvijā. Neviens no saslimušajiem nav bijis vakcinēts.

Nepieciešams panākt kolektīvo imunitāti

Perevoščikovs uzsver, ka sabiedrībā nepieciešams panākt tā saukto kolektīvo imunitāti – kad vismaz 95 procenti valsts iedzīvotāju ir vakcinēti, jo tas cilvēkus pasargā no infekcijas slimībām. „Ja lielākā daļa ir vakcinēti, tad pārējā sabiedrības daļa, kura nevar vakcinēties veselības apsvērumu dēļ, ir pasargāti,” skaidro epidemiologs.

No Slimību profilakses un kontroles centra datiem izriet, ka šie mērķi tiek sasniegti daļēji. Vakcinācijas līmenis samazinājās krīzes laikā, taču tagad ir stabilizējies, lai gan nav pietiekamā līmenī. Pirmajā dzīves gadā pret tuberkulozi vakcinēti 96 procenti bērnu, pret B hepatītu – 90,6 procenti, difteriju, stingumkrampjiem, garo klepu – 92 procenti, pneimokoku infekciju – 86 procenti, bet vējbakām – tikai 75 procenti. Septiņu gadu vecumā, kad bērni tiek atkārtoti vakcinēti pret vairākām slimībām, bērni vakcinēti pietiekamā līmenī. Situācija ar vakcināciju sliktāka ir pusaudžu vidū.

Viena no bīstamām infekciju slimībām ir difterija. Saslimšanu ar difteriju Latvijā izraisa tas, ka tikai 60 procenti iedzīvotāju ir vakcinēti, kaut arī vakcīnu pret difteriju apmaksā valsts arī pieaugušajiem. Kopš 2003. gada Latvijā reģistrēti 16 nāves gadījumi, tajā skaitā četri bērni – trīs, četrus, piecus un septiņus gadus veci. Neviens nav bijis vakcinēts. Speciālisti ir satraukti par to, kas var notikt, jo arvien pieaug nevakcinēto cilvēku skaits. Pēc Slimību profilakses un kontroles centra datiem, pēdējos gados ap 10 – 15 procentu bērnu netiek vakcinēti.

Eksperti atgādina, ka vakcinācijas rezultātā ir izskaustas vairākas slimības – pirmā ir bakas, pret kurām potēt beidza 1978. gadā. Latvijā pilnībā izskausts ir poliomielīts. „Taču šī slimība ir Indijā, Pakistānā un citās valstīs,” atgādina Perevoščikovs. Tāpēc pastāv iespēja, ja bērni netiek vakcinēti, viņi var saslimt ar ievestu poliomielītu.

Bērnu slimnīcas Bērnu slimību klīnikas vadītāja profesore Dace Gardovska „Neatkarīgajai Rīta Avīzei” norādīja, ka pasaulē infekcijas slimības ir galvenais bērnu nāves cēlonis – 68 procenti bērnu mirst tieši ar tām, puse no viņiem – Indijā, Nigērijā, Kongo, Pakistānā un Ķīnā.

Puse no mūsdienu vidusskolas paaudzes nebūtu dzīvi, ja nebūtu vakcinācijas un antibiotiku, jo laikā, kad nebija vakcinācijas, tikai puse bērnu izdzīvoja līdz 15 gadiem, pārējie mira ar infekcijas slimībām, kuras tagad var novērst ar vakcīnu, uzsver Gardovska.