"Rīgas kinostudija": Tiesas lēmums joprojām nav atrisinājis filmu autortiesību jautājumu
Augstākās tiesas (AT) lēmums neatzīt valsts mantiskās autortiesības uz "Rīgas kinostudijā" tapušajām 973 padomju filmām pēc būtības joprojām nav atrisinājis filmu autortiesību jautājumu, šādu viedokli pauda "Rīgas kinostudijas" pārstāvis zvērināts advokāts Armands Liberts.
Viņš sacīja, ka, iespējams, gan "Rīgas kinostudijai", gan Latvijas Televīzijai un radio kādā strīdus gadījumā vajadzēs pašām apcerēt jautājumu, kāpēc AT lēmums, kas pausts aprakstošajā daļā, nav pareizs, bet "tas ir nākotnes jautājums".
Viņš norādīja, ka ar Augstākās tiesas (AT) lēmumu nospriests tikai viens - noraidīt valsts un trešo personu kasācijas sūdzību un atstāt negrozītu Rīgas apgabaltiesas spriedumu.
Ar AT spriedumu nav noteikts nekas papildus, ne, piemēram, atzīts, ka kinematogrāfistiem ir kādas tiesības, ne, ka kinostudijai tādu nav. "Šajā gadījumā tikai aprakstošajā daļā ir tiesas viedoklis par to, kuram un kā tās tiesības ir pārgājušas vai zaudētas. [..] Bezmaz vai sanāk tā, ka ar šo spriedumu gan kinostudija, gan Latvijas Televīzija, gan Latvijas Radio ir zaudējuši visas autortiesības, kā tas, protams, nav," atzīmēja Liberts.
Viņš norādīja, ka "Rīgas kinostudija" nekad neko nav apstrīdējusi. "Katram kinematogrāfistam ir autortiesības uz savu darbu, tas nozīmē, ja kāds no kinematogrāfistiem uzskata, ka viņa darbs ir izmantots nelikumīgi vai viņam nav samaksāta autoratlīdzība, viņš var vērsties tiesā un piedzīt šo autoratlīdzību, ja var pierādīt, ka viņam tā pienākas," pauda Liberts.
Vienlaikus "Rīgas kinostudijas" pārstāvis piebilda, ka, ja valsts vēlas filmas digitalizēt, turklāt tērēt tam naudu, nebūtu pareizi to darīt no vietējiem pozitīviem, kas krāsas jau zaudējuši, bet gan darīt to ar zinātniskiem pamatiem no negatīviem. "Rīgas kinostudija" uzskata, ka valstij, kinematogrāfiem un kinostudijai ir jāapvieno spēki, nevis jāstrīdas, sacīja Liberts.
Jau ziņots, ka AT nosprieda neatzīt valsts mantiskās autortiesības uz "Rīgas kinostudijā" tapušajām 973 padomju filmām. AT atstāja negrozītu Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru prasība tika noraidīta, jo, lai gan AT nepiekrita atsevišķiem apgabaltiesas secinājumiem, tomēr šajā spriedumā ietvertais lietas iznākums ir pareizs, proti, prasību apmierināšana nav iespējama. Tas, ka arī "Rīgas kinostudija" nepieder autortiesības uz padomju laikā radītajām filmām, izriet jau no AT sprieduma. Proti, tiesības uz filmām nepieder nevienai juridiskajai personai.
Kultūras ministrija (KM) ir gandarīta par Augstākās tiesas (AT) lēmumu, ar kuru noteikts, ka 973 padomju laikā uzņemto filmu mantiskās autortiesības pieder fiziskām personām, kuru radošās darbības rezultātā filmas tapušas.
Tāpat ziņots, ka Rīgas apgabaltiesa 2014.gada aprīlī pilnībā noraidīja KM prasību. Apgabaltiesas spriedums bija pretējs pirmās instances spriedumam, kas prasību apmierināja. Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 2013.gadā atzina KM autortiesības uz minētajām filmām, ievērojot darba autoru - darba radītāju - mantiskās un personīgās tiesības, savukārt "Rīgas kinostudija" spriedumu pārsūdzēja.
Tiesa toreiz arī atzina KM tiesības publicēt, atveidot un izplatīt filmas visos iespējamos veidos, ievērojot darba autoru - darba radītāju - mantiskās un personīgās tiesības, kā arī tika atzītas valsts tiesības saņemt atlīdzību, ja kādu no filmām izmanto citas personas, un atzītas tiesības uz neaizskaramību uz filmām, arvien ievērojot darba autoru tiesības.
Papildus pirmās instances tiesa atzina KM tiesības uz filmu oriģinālu vai to kopiju izplatīšanu - retranslēt pa kabeļiem, padarīt pieejamu pa vadiem, nomāt, īrēt un publiski patapināt, ievērojot darba autoru personiskās un mantiskās tiesības. Tika atzīts, ka "Rīgas kinostudija", prettiesiski uzdodoties par filmu autortiesību īpašnieku un noslēdzot līgumu ar "Voxell Aps", ir aizskārusi Latvijas valsts blakustiesības uz filmām. Tiesa aizliedza "Rīgas kinostudijai" publicēt, atveidot un izplatīt šīs filmas.
Tiesa toreiz atzina arī filmu autoriem neatsavināmās personiskās un mantiskās tiesības uz viņu radītajiem darbiem, tiesības atļaut vai aizliegt darbu izmantošanu, kā arī saņemt atlīdzību par šo filmu izmantošanu, nomas, iekasētās nesējas atlīdzības.
Kā ziņots, KM 2008.gadā vērsās tiesā ar prasību, kā arī lūdza piemērot pagaidu noregulējumu - aizliegumu "Rīgas kinostudija" un Dānijā reģistrētam uzņēmumam "Voxell Aps" izplatīt kopumā 973 filmas. Vidzemes priekšpilsētas tiesa noraidīja lūgumu par pagaidu noregulējuma noteikšanu, un šo lēmumu nemainīja arī Rīgas apgabaltiesa, kurā tas tika apstrīdēts.
Ministrija prasībā tiesu lūgusi atzīt "Rīgas kinostudijas" līgumu ar "Voxell Aps" par spēkā neesošu un aizliegt veikt turpmākas darbības ar laika posmā no 1964.gada 1.jūnija līdz 1993.gada 14.maijam Rīgas kinostudijā uzņemtajām kinofilmām un televīzijas filmām.
"Rīgas kinostudijas" bijušā valdes priekšsēdētāja Venta Horsta un "Voxell Aps" direktora Torbena Ellerta 2007.gada 1.oktobrī noslēgtais līgums paredzēja nodot Dānijas sabiedrībai tiesības izplatīt filmas ētera televīzijā, kabeļtelevīzijā, satelīttelevīzijā, kinoteātros un mājas video formātā.
Savukārt 2007.gada 31.oktobrī KM nosūtīja vēstuli ģenerālprokuroram ar lūgumu izvērtēt "Rīgas kinostudijas" noslēgto darījumu par Latvijas kinofilmu un televīzijas filmu tiesību nodošanu. KM lūdza izvērtēt, vai "Rīgas kinostudijas" veiktajās darbībās, noslēdzot darījumu par sev nepiederošām tiesībām, nav saskatāmi Krimināllikuma pārkāpumi. 2009.gadā Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūra nolēma izbeigt kriminālprocesu pret "Rīgas kinostudiju", atzīstot, ka tās darbībā nav saskatāmi nekādi noziedzīgi nodarījumi attiecībā uz padomju laikā uzņemto filmu autortiesībām.
