Gribu dzīvot Pavasara, nevis Lažas ielā jeb - kā izdomā un piešķir adreses
"Apskaužu tos, kuru dzīvesvietas adrese ir skaista. Gribu dzīvot Pavasara, nevis Kapu vai Lažas ielā," jokojot teica kāda paziņa. Kā zināms, katrā jokā ir daļa patiesības, tāpēc pētīsim, kā piešķir adreses, vai tās var nomainīt un tamlīdzīgi.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2015. gada 8. decembra noteikumu Nr. 698 Adresācijas noteikumi 3. punktu adrese ir noteiktā secībā sakārtotu nosaukumu un numuru – adreses elementu – kopa, kas nodrošina adresācijas objekta atrašanās vietas noteikšanu valstī un ko reģistrē Valsts adrešu reģistra informācijas sistēmā turpmāk – Adrešu reģistrā, konsultē Jānis Karro,Valsts zemes dienesta, Adrešu reģistra daļas vadītājs
Kā notiek adreses piešķiršana
Atbilstoši Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumam un Adresācijas noteikumiem adrešu piešķiršana, maiņa un likvidācija ietilpst pašvaldības vai tās pilnvarotas institūcijas kompetencē. Valsts zemes dienests atbilstoši šo normatīvo aktu prasībām pašvaldību iesniegtos adrešu datus reģistrē Adrešu reģistrā un piesaista adreses kadastra objektiem Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā jeb Kadastrā.
Ikvienai personai ir tiesības vērsties pašvaldībā ar lūgumu mainīt adresi, savukārt pašvaldība izvērtēs vai atbilstoši Adresācijas noteikumiem ir iespējams mainīt adresi. Jaunai adresei jāatbilst Adresācijas noteikumu prasībām.
Adresācijas noteikumu 9. punkts nosaka, ka pašvaldības domei vai pašvaldības kompetentai institūcijai bez personas piekrišanas, izvērtējot konkrēto situāciju, ir tiesības piešķirt adresi, ja adrese adresācijas objektam nav piešķirta, un mainīt, likvidēt vai precizēt adreses pieraksta formu, ja reģistrētā adrese neatbilst šajos noteikumos minētajām prasībām.
Lēmumu par adreses piešķiršanu, maiņu vai apstiprināšanu attiecīgā pašvaldība piecu darbdienu laikā pēc tā parakstīšanas nosūta Zemes dienestam. Dienests informāciju par adresācijas objektu reģistrē adrešu reģistrā piecu darbdienu laikā pēc attiecīgās informācijas saņemšanas. Ja Zemes dienests konstatē, ka iesniegtie dati neatbilst Adresācijas noteikumos minētajām prasībām, tas informāciju par adresācijas objektu adrešu reģistrā nereģistrē un par to paziņo pašvaldībai.
Daži interesanti fakti par adresēm
Atbilstoši Adrešu reģistra datiem visbiežāk lietotie ēku nosaukumi: Ceriņi – 508, Liepas – 446, Dzintari – 414. Garākais ēkas nosaukums ir "Centrālās kanalizācijas notekūdeņu attīrīšanas ietaises" Jaunpilī, kas sastāv no 55 rakstzīmēm un neatbilst jaunajiem Adresācijas noteikumiem.
Īsākie nosaukumi sastāv no trim rakstzīmēm, piemēram, Oši, Oga, Odi, Aka, Ēķi. Valsts Zemes dienesta mājaslapā ( vzd.gov.lv) sadaļā "Pārskati un statistika" ir pieejama informācija par interesantiem faktiem attiecībā uz adresēm, piemēram, ēkas ar nekorektām adresēm, unikāli māju nosaukumi un cita.
Adrešu veidošanas pamatprincipi
Adresācijas noteikumu 8. punkts nosaka šādus adresācijas sistēmas pamatprincipus:
administratīvajā teritorijā adrese nedrīkst atkārtoties;
katram adresācijas objektam (funkcionāli saistītam objektu kopumam) piešķir vienu adresi;
adresācijas objekta nosaukumu veido atbilstoši Valsts valodas likumā noteiktajām prasībām un normatīvajiem aktiem vietvārdu informācijas jomā;
viena adreses elementa garums nepārsniedz 40 rakstzīmes (piemēram, mājas nosaukums nevar būt garāks par 40 rakstzīmēm);
ciema, viensētas, ēkas un apbūvei paredzētas zemes vienības nosaukumā nedrīkst izmantot vārdu savienojumu, kas satur fiziskas personas vārdu un uzvārdu un informāciju par saimnieciskās darbības formu;
adresācijas objektu numuros izmanto naturālus skaitļus, kas pierakstīti ar arābu cipariem.
Nedaudz statistikas
Atbilstoši Adrešu reģistra datiem 2015. gada 31. decembrī bija reģistrēti 1 378 729 adresācijas objekti. 2015. gadā tika reģistrēti 10 735 jauni adresācijas objekti un aktualizētas ziņas par 18 429 adresācijas objektiem.
Informācija par Kadastrā reģistrētajām būvēm uz 2015. gada 31. decembri liecina, ka pavisam bija reģistrētas 1 396 964 būves. No tām dzīvojamās mājas – 360 736. Dzīvojamo māju sadalījumā pēc to galvenā lietošanas veida vislielāko īpatsvaru veido viena dzīvokļa mājas – 306 805 jeb 85 procenti. Otru lielāko grupu veido triju un vairāku dzīvokļu jeb daudzdzīvokļu mājas – 39 517 jeb 11% no dzīvojamām mājām.
Kas jādara, ja nomainīta adrese
Adresācijas noteikumu 32. punkts nosaka, ja adrese mainīta, kā arī ja precizēta pieraksta forma atbilstoši Adresācijas noteikumos minētajām prasībām, dokumenti, kuros lietota iepriekšējā adrese, ir spēkā un dokumentu maiņa nav jāveic, izņemot, ja to paredz speciālais normatīvais akts.
Tādējādi līdz adreses maiņai izdotie dokumenti, piemēram, zemesgrāmatu apliecība, zemes robežu plāni, līgumi un citi dokumenti, kuros ir fiksēta iepriekšējā adrese, joprojām ir spēkā esoši un tie jāmaina tikai tad, ja to vēlas pats dokumenta turētājs. Pēc adreses maiņas jaunā adrese būtu jāpaziņo personām, ar kurām ir līguma saistības un līguma noteikumi paredz paziņošanu par adreses maiņu.
Adreses maiņas gadījumā atkārtota dzīvesvietas deklarēšana lielākajā daļā gadījumu nav nepieciešama, jo tiek nodrošināta informācijas automātiska sinhronizācija starp iestāžu datubāzēm. Tomēr, ja divām vai vairāk individuālajām dzīvojamajām mājām ir bijusi lietota viena adrese un tagad katrai ēkai ir piešķirta atšķirīga adrese, personai ir nepieciešams deklarēt dzīvesvietu no jauna. Portālā latvija.lv dzīvesvietas deklarēšanas pakalpojums ir bez maksas.
Informācija no Adrešu reģistra par aktuālajām adresēm elektroniski tiek nodota Kadastram, Zemesgrāmatai, kā arī visām iestādēm, kurām ir noslēgts sadarbības līgums ar Valsts zemes dienestu. To vidū ir:
Valsts ieņēmumu dienests;
Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (uztur Iedzīvotāju reģistru un informāciju par personu deklarētajām adresēm);
Uzņēmumu reģistrs;
Lauku atbalsta dienests;
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests;
Nodarbinātības valsts aģentūra;
Iekšlietu ministrijas informācijas centrs;
Latvijas Pasts.
Iespēja uzzināt vēsturisko nosaukumu
Ja gadu gaitā ir mainīts ielas vai viensētas nosaukums, to var uzzināt datu publicēšanas un e-pakalpojumu portālā vai mobilajā lietotnē kadastrs.lv. Izmantojot funkciju 'meklēt adresi' Valsts adrešu reģistrā, jāatzīmē izvēlne 'meklēt vēsturiskos objektus' un jāievada vajadzīgais nosaukums. Sistēma atlasīs atbilstošos vēsturiskos nosaukumus un identificēs aktuālo nosaukumu.
Kasjauns.lv/Foto: Evija Trifanova/LETA
