Brīvdienu ceļvedis. Septiņas lietas, kas jāpiedzīvo 20. un 21. jūlijā. FOTO. VIDEO
Šajā nedēļas nogalē bez mūzikas festivāla „Positivus” Salacgrīvā ir vēl daudz citu vērienīgu pasākumu un iespēju baudīt brīvdabas festivālus. Turpinās pilsētu un novadu svētki, sākot no pašas Rietumkurzemes (Pilltene) un beidzot ar pašu Austrumlatgali (Krāslava).
Vieni no vasaras grandiozākajiem pilsētas svētkiem šajā nedēļas nogalē notiek Kuldīgā, kur Ventas rumbas krastos norit dzīres ne pajokam. Neatpaliek arī slātavieši, kuri uz savu saietu plaši atvēruši Vecpiebalgas durvis. Arī Latgalē rīko vairākus svētkus: pilsētas godi ir gan Līvānos, gan Krāslavā, bet Jasmuižā atzīmēs 130. gadadienu kopš uz turieni pārcēlās Pliekšānu Raiņa tēvs ar tobrīd nemierīgo tīni Jančuku, kurš sevi vēl nebija nodēvējis par Raini. Ja ceļā uz Salacgrīvas „Positivus” iestrēgstat sastrēgumā kaut kur ap Saulkrastiem, neskumstiet un dodieties uz Saulkrastu džeza festivālu. Tāpat varat doties uz izstāžu zālēm. Būs ko redzēt – gan karalaika mode un plastikāta gleznas, gan māksla padomju interjerā un Tukuma smukums, gan arī lilijas un Gruzijas lepnums.
1. Dzīres Kuldīgā
Šonedēļ, droši var teikt, notiek viens no vērienīgākajiem, atraktīvākajiem un aizraujošākajiem ikgadējiem pilsētas festivāliem – „Dzīres Kuldīgā”. Tas ir šovs ar bagātīgu programmu – tirdziņu, muzikāliem priekšnesumiem, sportiskām un mākslinieciskām aktivitātēm.
* Sestdien, 20. jūlijā, Rātslaukumā no pusvienpadsmitiem rītā līdz otrajiem gaiļiem būs gan koncerti, kuros uzstāsies „Jūras akmentiņi”, Kašers un Jogita, „Pažarnieku dixi”, Nikolajs Puzikovs, Sabīne Berezina un citi, kā arī dejas. Būs arī plaša programma Rātslaukumā, kas noslēgsies pulksten 19.30 ar līnijdejotāju kluba „Jautrie zābaciņi” uzstāšanos. Būs arī dzīres Katrīnas baznīcā, amatnieku lustes, Lielā mucu parāde, Alekšupītes skrējiens un karnevāls (no pulksten 18.00), Dzīru gājiens un lielā balle kopā ar Robertu Ošiņu un ansambli „Dakstiņi” (pulksten 21.00), brīvdabas kino, kā arī pusnakts svētku uguņošana.
* Svētdien, 21.jūlijā, pulksten 16.00 sāksies Olu kari, bet pulksten 19.00 Rātslaukumā būs kulminācija - Dzīru noslēguma koncerts „Paliec un neaizej”.
Sīkāk internetā: www.kuldiga.lv.
2. Slātaviešu saiešana un Senās pils svētki Vecpiebalgā
Šonedēļ Vecpiebalgā jau otru reizi notiek saiešana slātaviešu garā „Vecpiebalga atver durvis”. Tā kā nenožēlosiet, ja nedēļas nogalē gribēsiet izstaigāt Ķenča un Prātnieka takas, Kārļa Skalbes „Saulrietus” vai kolhoznieces Mariannas Okolokolakas darba un dzīves vietas. Vienlaikus slātaviešu svētkiem Vecpiebalgā pirmo reizi notiks arī Senās pils svētki.
Slātaviešu saiešanas programmā šajās brīvdienās būs:
* sestdien, 20. jūlijā: no pulksten 13.00 - seno amatu pratēju izrādīšanās un tirgus šeptes Brāļu Kaudzīšu muzejmājas pagalmā, ,,Mērnieku laiku” kolorītāko personāžu iemaisīšanās tautiešu pulkā, kā arī citi prieki „Kalna Kaibēnu” pļavās; pulksten 20.00 -slātaviešu saiešanas lielizrādīšana ar dzīvajām bildēm „Tad būs laba lustēšana” Alauksta estrādē (Ingunas Baueres tekstu salikumi, Jāņa Lūsēna muzikālie komponējumi. Režisors - Varis Brasla. Lomās: Ģirts Ķesteris, Uldis Dumpis, Uldis Anže, Ivars Puga, Andris Keišs, Gundars Grasbergs, Kristīne Zadovska, Kristīne Nevarauska, Baiba Sipeniece - Gavare, Valdis Liepiņš, Aigars Vilims, Ilona Muižniece, Dace Everss, Inese Ramute, Kristaps Rasmims, Inese Pudža, Mārtiņš Meiers, Inese Pilābere un drosmīgākie novada pašdarbnieki). Vēlāk sekos tautas sadziedāšanās un zaļumballe. Biļešu cena: Ls 3.
* Svētdien, 21. jūlijā: Vecpiebalgas baznīcā pulksten 13.00 - slātaviešu dievkalpojums (vada mācītājs Intars Jonītis), bet pulksten 14.00 – Jāņa Lūsēna koncertprogramma „Mazu brīdi pirms...” (dzied Kristīne Zadovska, Ingus Pētersons, mūziķu grupa Jāņa Lūsēna vadībā.
Sīkāk internetā: www.vecpiebalga.lv .
Vienlaikus Vecpiebalgas pilsdrupās pirmo reizi notiek Senās pils svētki, kuri ir veidoti kā seno baltu un ķeltu apmetne. Apmetnes veidošanas procesu gan sestdien, gan svētdien no pulksten 11.00 aicināts piedzīvot ikviens interesents, kuram tuva senākā vēsture un dzīvesveids. Apmetnes izveides ideju attīstījuši seno amatu meistaru biedrības „Pūķu zeme” entuziasti, lai rastu iespēju pašiem izbaudīt uz savas ādas dzelzs laikmeta sadzīvi kādu to piekopa gan mūsu senči, gan viena no Eiropas teiksmainākajām ciltīm – ķelti. Sīkāk internetā: www.senaspilssvetki.blogspot.com .
Sestdien, 20. jūlijā, Saulkrastu atpūtas kompleksā „Minhauzena Unda” noslēgsies XVI Saulkrastu džeza festivāls „Saulkrasti Jazz 2013”, kurā uzstājas labākie pašmāju un izcili ārzemju džeza ansambļi un mūziķi. Festivāla īpašā odziņa būs bezmaksas Studentu koncerts sestdienas pusdienlaikā, kad uz skatuves kāps džeza meistarklašu audzēkņi.
Savukārt septiņos vakarā uz „Minhauzena Undas” skatuves notiks festivāla noslēguma koncerts, kurās uzstāsies „Beka Gochiashvili Trio” Gruzija, ASV), „Kestutis Vaiginis Quartet” (Lietuva, ASV) un „Mirage Jazz Orchestra & Ola Onabule” (Latvija, Lielbritānija).
Šeit mazliet jāpiebilst par māksliniekiem, kuri uzstāsies Saulkrastu festivāla noslēgumā:
* „Veca dvēsele jaunā ķermenī” — tā par 1996. gadā Tbilisi (Gruzija) dzimušo džeza klavieru brīnumbērnu izteicies bundzinieks Lenijs Vaits. Nepilnu trīs gadu vecumā Beka Gočiašvili savu tēvu pārsteidza pēc dzirdes uz klavierēm nospēlējot Džoplina regtaimu. Četru gadu vecumā Beka sev atklājis Oskara Pītersena un Keita Džareta daiļradi, no kuriem pēdējais joprojām ir jaunā pianista mīļākais mūziķis. Sešu gadu vecumā tēvs Beku, kurš jau pāris gadus uz klavierēm spēlēja džeza skaņdarbus, aizveda pie Gruzijas prominentākā džeza pasniedzēja Zuraba Ramišvili. Skolotājs tomēr ieteica sākt ar klasisko skolu. Trīs gadus ar lieliskiem panākumiem pievērsies klasisko klavieru apgūšanai, deviņu gadu vecumā Beka uzsāka džeza klavieru studijas pie Ramišvili. Jau gadu vēlāk viņa uzstāšanās bija dzirdama vairākos Tbilisi džeza klubos. Šogad Saulkrastos jaunais džeza klavieru virtuozs uzstāsies ar savas paaudzes jauniem, bet džeza meistarību jau pierādījušiem māksliniekiem.
* Toties ar mūsu pašu Mirāžas džeza orķestri uzstāsies nigēriešu izcelsmes britu soula un džeza dziedātājs, dziesmu autors un producents Ola Onabule. Viņš dzimis Londonā, bet no septiņu gadu vecuma desmit gadus dzīvojis savā senču dzimtenē Nigērijā. 17 gadu vecumā atgriezies Anglijā, lai studētu tieslietas, tomēr šīs studijas nepabeidzis pievērsās mūzikas studijām. Studiju laikā Onabule sāka uzstāties Londonas un apkārtnes klubos un sacerēt savas dziesmas, kā arī pašmācībā apguva ģitārspēli.
Ola Onabule ir nodibinājis pats savu mūzikas izdevniecību „Rugged Ram Records”, kurā arī iznākuši visi 7 mākslinieka ierakstītie albumi. Ola Onabule ir uzstājies vairākos prestižākajos pasaules džeza festivālos. Viņa tembrāli bagātajai balsij ir četru oktāvu diapazons. Mākslinieka mūzikai ir divdesmitā gadsimta sešdesmito un septiņdesmito gadu mijas blūza, soula un funky mūzikas ietekme. Tā ir grūvīga un emocionāla, melodijās un ritmā jūtams arī Āfrikas pieskāriens.
Biļešu cenas: Ls 10 -12 („Biļešu paradīzes” tīklā). Sīkāk internetā: www.saulkrastijazz.lv .
Ola Onabule & The SWR Big Band: „Every Prey”4. Līvānu pilsētas svētki
Nenožēlosiet, ja brīvdienās dosieties arī uz Līvāniem, kur notiek tradicionālie pilsētas svētki, kuru galvenā diena būs sestdiena, 20.jūlijs, un kuru moto ir „Stikla raksti, deju raksti, vidū zelta atslēdziņa”.
Piektdien pilsētā veidos ziedu kompozīcijas akcijas „Dāvinu ziedus savai pilsētai” ietvaros, kuras tā pa īstam skatītāji varēs novērtēt 20. jūlijā. Tāpat sestdien pilsētas stadionā notiks sporta svētki, Tradīciju laukumā – karaoke čempionāts, Domes ielā svētku tirdziņš „Tirgoņu iela Līvānos” un daudz citu pasākumu, protams, arī slavenā Līvānu stikla godināšana.
* Līvānu svētki turpināsies svētdien, 21.jūlijā, kad notiks īpaši dievkalpojumi Līvānu katoļu baznīcā (pulksten 11.30) un Līvānu luterāņu baznīcā (pulksten 13.00). Sīkāk internetā: www.livani.lv.
5. Krāslavas pilsētas svētki
Pilsētas šajā nedēļas nogalē svin arī Krāslavā un sestdien, 20. jūlijā, varam doties arī uz pierobežas novadu Latvijas dienvidaustrumos. Sestdien Krāslavā visnotaļ plaša programma:
* no pulksten 5.00 „Krāslavas kausa” izcīņa makšķerēšanā (pulcēšanās Daugavas labajā krastā, Vidzemes ielā);
* no pulksten 9.00 – Svētku gadatirgus Ostas ielā, amatnieku tirdziņš un Kulinārā mantojuma izstrādājumu degustācija, kā arī „Bērnu pasaule” lielizmēra leļļu vadībā, piepūšamās atrakcijas, mašīnītes, vizināšanās ar poniju un ēzelīti.
* pulksten 11.00 - pilsētas pašdarbības kolektīvu koncerts Pilsētas laukumā;
* pulksten 13.00 - Latvijas karaoke čempionāta posms Krāslavā (Pilsētas laukumā);
* no pulksten 13.00 līdz 17.00 - zirgu un dabas izrāde „Kumeļu rotaļas” Kaplavas pagasta „Klajumos”;
* no pulksten 15.00 līdz 17.00 - satiksmes drošības stends, rallija un drifta paraugdemonstrējumi Pilsētas laukumā un tikšanās ar rallija un drifta zvaigznēm;
* pulksten 19.00 – filmas „Krāslava laiku lokos” pirmizrāde pilī, izstādes Krāslavas Vēstures un mākslas muzejā;
* pulksten 21.00 - pilsētas svētku lielkoncerts Parka estrādē „Raimonda Paula Zelta dziesmas Krāslavai”, kurā piedalīsies Ilona Bagele, Dainis Skutelis, Ingus Pētersons, Liene Šomase, Jānis Paukštello, Harijs Spanovskis, Aiga Krute un orķestris Kristapa Krievkalna vadībā. Noslēgumā – krāšņs Muzikālo strūklaku šovs un zaļumballe, kurā spēlēs „Brāļi Optimisti”.
Sīkāk internetā: www.kraslava.lv .
6. Pliekšānu Jurģi Jasmuižā
Savukārt svētdien, 21. jūlijā, latgalieši un Latgales viesi aicināti uz Preiļu novada Jasmuižu, kur tiks atzīmēta 130. gadadiena, kopš tur ienāca mūsu slavenā dzejnieka Jāņa Raiņa (Pliekšāna) ģimene. Svētdien pulksten 14.00 Jasmuižā sāksies „Pliekšānu Jurģi Jasmuižā”.
Lai atzīmētu Pliekšānu ienākšanu Jasmuižā pirms 130 gadiem Preiļu novada Aizkalnē Jasmuižas brīvdabas estrādē notiks pasākums „Pliekšānu Jurģi Jasmuižā”. Pasākumā plānota plaša kultūras programma un dažādas aktivitātes. Aizkalnes teātra kopa rādīs uzvedumu „Munu jaunu dīnu zeme” (režisore Rasma Zariņa) par jaunā Raiņa dzīvi tēva nomātajā muižā. Tajā piedalīsies deju kopa „Talderi”, Rušonas Tautas nama vidējās paaudzes deju kolektīvs, Aglonas Kultūras centra folkloras kopa „Olūteņš”, Aizkalnes sieviešu vokālais ansamblis, folkloras kopa „Turki”, folkloras kopa „Rūtoj”, un senioru deju kopa „Brūklenājs”.
Pasākuma apmeklētājiem plānotas arī dažādas aktivitātes. Būs iespēja nobalsot par garšīgāko sieru mājas siera sējēju konkursā, darbosies keramikas un sviesta kulšanas darbnīcas, bērni mākslinieka vadībā varēs uzzīmēt un izkrāsot savu zirdziņu, kā arī būs iespēja izvizināties zirga pajūgā. Iegādāties dažādus lauku labumus, suvenīrus un mājsaimniecībā noderīgas lietas varēs amatnieku un mājražotāju tirdziņā. Sīkāk internetā: www.preili.lv.
7. Izstāžu ceļvedis: kara laika mode, Ģelža plastikāta gleznas, Gruzija Latvijā un Tukuma smukums
* Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā (Skārņu ielā 10/20, Vecrīgā) līdz 29. septembrim ir apskatāma pasaulslavenā modes vēsturnieka Aleksandra Vasiļjeva kolekcijas izstāde „No kara uz mieru. 1940.–1950. gadu mode”.
Tajā pārliecināsimies, ka skaistā mode vienmēr ir bijusi civilizācijas atribūts un vēstures spogulis. Visi politiskās, ekonomiskās, kultūras dzīves notikumi, sociālie satricinājumi un kari atstāj savu ietekmi uz attiecīgā laikmeta modi. Izstāde ļaus baudīt nostaļģiju, pasapņot par pirms- , pēc- un kara skarbo, nosacīto, tomēr laimi tā laika mūzikas pavadījumā. Sīkāk internetā: www.lnmm.lv .
* Laikmetīgās mākslas centrā „kim?” (Maskavas ielā 12/1, Rīgas Centrāltirgus Spīķeros) ir skatāma mākslinieces Ievas Kraules personālizstāde „11 no 10”. Ievas Kraules izstāde eksistē dokumentācijas formā – ieceres pamatā ir ideja par vēstures interpretāciju daudzveidību un personīgo atmiņu saplūšanu, radot vienu kolektīvu un pēc iespējas objektīvu atmiņu.
* Mākslas galerijā „Māksla XO” (Elizabetes ielā 14, Rīgā) ir skatāma mākslinieka Kristapa Ģelža personālizstāde „2013”. Mākslinieks savā jaunākajā izstādē turpina izvērst sarežģīto jauno autortehniku jeb „plastikāta gleznas”.
* Rīgas mājīgajā galerijā „Istaba” (Krišjāņa Barona ielā 31) ir skatāma izstāde „Gruzija Latvijā”, kurā apskatāmi divu spilgtu Gruzijas mākslinieku darbi: Tbilisi Mākslas akadēmijas profesora Gia Gugušvili ekspresīvo glezniecību, kas guvusi augstu novērtējumu starptautiskos mākslas simpozijos un izstādēs, papildina unikālie gruzīnu emaljas meistara Iago Dekanozišvili darbi.
Jāuzsver, ka abu mākslinieku kopizstādi var skatīt vēl tikai šonedēļ. Nākamnedēļ „Istabā” paliks vien Gia Gugušvili darbi, kuri tur būs skatāmi līdz 5. septembrim. Tuvāka informācija par māksliniekiem internetā: www.giagugushvili.com un
.
* Dārzos pilnā plaukumā ir liliju ziedēšanas laiks un šajā nedēļas nogalē tās var sastapt arī vairākās izstādēs. Rīgā, Latvijas dabas muzejā notiek izstāde „Cēlās lilijas”, ko organizē liliju audzētāju biedrība „Lilium Balticum”.
Tajā aplūkojamas vairāk nekā 100 dažādas liliju šķirnes. Izstādes laikā apmeklētāji var iegādāties arī liliju sīpolus un katalogus, kā arī saņemt profesionāļu padomus šo ziedu audzēšanā. Sīkāk internetā: www.dabasmuzejs.gov.lv . Liliju ziedu izstāde notiek arī Liepājas Latviešu biedrības namā, kurā visi tiek aicināti „patīkami atpūsties no ikdienas steigas, baudot liliju ziedu burvību”. Sīkāk internetā:
.
* Toties Tukuma Mākslas muzejā (Harmonijas ielā 7) sestdien, 20. jūlijā, pulksten 12.00 tiks atklāta izstāde „Vizualizējot Tukumu”. Gatavojoties nākamnedēļ paredzētajiem pilsētas svētkiem „Uz Tukuma pēc smukuma” izstādē apskatāmas dažādos laikos tapušas vizuālas liecības par Tukumu, cenšoties parādīt katram laikam svarīgākos pilsētas tēla reprezentācijas veidus. Tajā būs apskatāmas līdz 20. gadsimtam tapušu zīmējumu reprodukcijas, 19. gadsimta beigu - 20. gadsimta sākuma pastkartes, kā arī saldumu iepakojumi, nozīmītes, piespraudes, vimpeļi un medaļas līdz pat šim gadsimtam. Improvizētā kinozālē būs skatāma īpaši izstādei veidota filma no Latvijas Valsts Kinofotofonodokumentu arhīva materiāliem „Tukums kinohronikās. 1944. – 1992”.
Elmārs Barkāns/Foto: publicitātes foto, Evija Trifanova/LETA, Ieva Čīka/LETA, Edijs Pālens/LETA, no „ARS NOVA” personīgā arhīva
