Igaunija un Lietuva no šā tehnoloģijas brīnuma atteikušās, taču Latvija grasās ieviest digitālo radio

Decembrī Rīgā sāks testēt radio ciparu apraidi un apsvērt iespējas, vai mums nākotnē vajadzētu atteikties no analogā radio signāla? Tāpat kā pagājušā gadsimta sākumā mums vajadzēja mainīt radioaparātus, lai no vidējiem un garajiem viļņiem pārietu uz FM skalu, arī turpmāk vajadzēs pārbūvēt vecos radioaparātus vai iegādāties jaunus. Vai mums tas ir vajadzīgs?

Radioklausītāju ieguvums būs tāds, ka turpmāk varēsim klausīties simtiem radiostaciju. Bet tas varētu nozīmēt to, ka savas pozīcijas tirgū zaudēs vietējās radiostacijas. Domas par digitālā radio nepieciešamību dalās. Piemēram, mūsu kaimiņvalstis – Lietuva un Igaunija no digitālā radio atteikušās. Tagad Latvijas valsts televīzijas un radio centrs (LVTRC) un Latvijas Radio (LR) tomēr nolēmis veikt digitālā radio testu.

Vienkārši sakot: digitālais radio piedāvās praktiski neierobežotu radiostaciju skaitu - frekvencē, kurā tagad dzirdam vienu radiostaciju, varēs „iebāzt” 18 stacijas.

„Tas saistīts arī ar milzīgiem tirgus riskiem”

Latvijas Raidorganizāciju asociācijas izpilddirektore Gunta Līdaka sarunā ar portālu Kasjauns.lv izteica pamatotas šaubas, vai Latvijai būtu nepieciešams digitālais radio.

„Manuprāt, digitālā radio ieviešana Latvijā būtu ļoti nepamatota. Jau tagad mums ir diezgan liels frekvenču spektrs, kas Rīgā, ja skatāmies no tirgus viedokļa, jau neiztur slodzi. Man šis digitālā radio tests izskatās pēc tā, ka kādam vienkārši vajag ienākt Rīgas frekvencēs un tādēļ esam gatavi šī mērķa labad ziedot kaut kādas lielākas lietas, pakārtot Latvijas mediju attīstību kaut kādām sīkākām lietām.

Kad radio tirgus būs vaļā, valsts akciju sabiedrībā „Elektroniskie sakari” jebkurš sev varēs pieprasīt radio frekvenci. Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) rīkos konkursu un piešķirs radiofrekvenci. Jautājums – vai mūsu tirgum tas ir vajadzīgs? Neviens nepadomā par to, ka šī tehnoloģija jau ir novecojusi. To sāka ieviest Norvēģijā pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados, bet viņiem ir pavisam cita situācija. Norvēģijā ir ļoti kalnains apvidus, un tur ne visur varēja ievilkt interneta kabeļus. Lai viņi varētu nodrošināt radioapraidi, tur vajadzēja ieviest digitālo  radio. Bet tagad situācija ir mainījusies un mums ir ļoti, ļoti attīstīts internets.

Igaunijā un Lietuvā ciparu radio jau iztestēja un viņi no tā atteicās. Kāpēc mēs to neņemam vērā? Kāpēc šī testēšana notiek tik haotiski un steidzīgi, kāpēc LVRTC un LR to bīda bez oficiālas politikas saskaņošanas ar Satiksmes un Kultūras ministrijām? Mēs pret digitālā radio ieviešanu iebilstam, jo tas saistīts arī ar milzīgiem tirgus riskiem.

Saprotu, ka ir iepirktas kaut kādas iekārtas, ar kurām šo testu veikt. LVRTC saka, ka to veiks par saviem līdzekļiem. Bet mēs ļoti labi zinām, ka nekas nenotiek par „saviem līdzekļiem”. Ja pašlaik radio komercstacijas LVRTC maksā par apraidi, tad šī testēšana, visdrīzāk, notiks uz komerciālo radio rēķina. Tā vietā, lai samazinātu apraides tarifus, mēs darām pavisam citu lietu.

Ne tikai Lietuva un Igaunija ir atteikušās no digitālā radio, bet arī Īrija. Mazajām valstīm, kāda esam arī mēs, no šīs tehnoloģijas ir jāatsakās, lai savu tirgu aizsargātu no lielajiem, globālajiem spēlētājiem. Palielinot frekvenču skaitu, mūsu tirgū varētu ienākt arī svešas ideoloģijas,” saka Līdaka.

Latvijas Raidorganizāciju asociācija, neizpratnē par digitālā radio ieviešanas nepieciešamību, NEPLP aicinājusi skaidrot, kāda ir tās pozīcija nepieciešamībā ieviest zemes ciparu radio apraidi Latvijā, apzinoties riskus, kādus tā varētu radīt Latvijas radio tirgum un cik efektīva tā varētu būt nodokļu maksātāju līdzekļu izlietojuma aspektā.

Latvijas Radio aizstāv digitālā radio ieviešanu

Viens no digitālā radio ieviešanas aizstāvjiem ir sabiedriskais medijs – Latvijas Radio. LR preses sekretāre Ilze Zvaigzne Kasjauns.lv par to, kā LR vērtē to, ka mūsu kaimiņvalstis atteikušās no digitālā radio, bilda:

„Lietuva un Igaunija no digitālās apraides ir atteikušās uz šo brīdi, pēc apraides testēšanas savās teritorijās. Tas nenozīmē, ka šīs valstis vispār negrasās nākotnē izmantot digitālo apraidi, bet gan šobrīd nav pieņēmušas atbilstošus lēmumus, lai pārietu uz ciparu apraidi tuvākajā laikā.”

Kasjauns.lv LR vadībai uzdeva arī citus jautājumus:

- Šis jautājums ir pilnībā atkarīgs no tā, kam digitālās apraides ieviešanas gadījumā tiks uzticēta kanālu paketēšana. Ja tiks pieņemts atbilstošs regulējums un vietējās raidorganizācijas aktīvi iesaistīsies jautājuma sakārtošanā, digitālajā apraidē vietējās raidorganizācijas saglabās dominējošo lomu.

- Pirmkārt, digitālās apraides formātu vieglāk testēt ir Rīgā, jo šeit ir tehniskais aprīkojums un inženieri, kas to dara. Otrkārt, Rīgā un Pierīgā sasniedzamo klausītāju skaits ir aptuveni tik pat liels, cik visā pārējā Latvijā kopā. Treškārt, Latvijas Radio ir interese par testēšanas rezultātiem visā Latvijā, bet šobrīd visu tehnisko pusi un ar to saistītās izmaksas nodrošina LVRTC, līdz ar to Latvijas Radio nenosaka, kādā teritorijā notiks digitālās apraides testēšana.

- Klausītājiem vienīgās izmaksas ir iegādājoties radioaparātu vai mūzikas atskaņošanas iekārtu, kas uztver digitālo (DAB+) signālu. Lielai daļai mūsdienu uztvērējos jau ir iebūvēta attiecīga tehnoloģija. Radio gadījumā nav nepieciešami dekoderi kā tas bija TV gadījumā.

- Digitālā radio testēšana tiks veikta ar LVRTC rīcībā esošo aprīkojumu.

- LVRTC ir šīs idejas iniciators un virzītājs. Latvijas Radio ir interese piedalīties testēšanā, lai iegūtu datus par iespējām nākotnē nodrošināt apraidi DAB+ formātā, un noskaidrot, vai šis būtu labākais formāts sabiedriskā medija vajadzībām.

- Ieviešot digitālo radio apraidi, klausītājam nav jāmaksā par signāla uztveršanu, tāpat kā šobrīd nav jāmaksā par FM apraidi. Nodrošinot visu apraidi internetā, patērētājam vienmēr jāmaksā par izmantoto datu plūsmu – attiecīgi, jo vairāk satura klausītājs patērē, jo lielāku datu apjomu izmanto, vairāk jāmaksā interneta nodrošinātājam. Sabiedriskā radio misija ir nodrošināt informāciju ikvienam, neatkarīgi no tā vai cilvēks var atļauties iegādāties interneta apjomu, vai nē. Jāņem vērā arī faktors, ka internets, pat laba pārklājuma gadījumā var nebūt pieejams visur, bet digitālās apraides tīkls ieviešanas gadījumā tomēr nosegs gandrīz 100% valsts teritorijas.   

Par valsts mediju politikas atbildīgā Kultūras ministrija par digitālo radio uzzina tikai no preses

Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas vadītājs Roberts Putnis pagaidām ir visnotaļ skeptisks par digitālā radio ieviešanu, viņam trūkst informācijas, lai spētu spriest par digitālā radio plusiem un mīnusiem.

 „Kultūras ministrija nav tikusi informēta par NEPLP apsvērumiem digitālā radio ieviešanā un ir lūgusi NEPLP izskaidrot savu stratēģisko redzējumu šajā jautājumā.

Kultūras ministrija ir pamatojusi savu lūgumu NEPLP skaidrot savu lēmumu tieši ar apsvērumiem, kas izriet no iespējamās radio apraides digitalizācijas negatīvās ietekmes uz Latvijas radio tirgus dalībniekiem,” portālu Kasjauns.lv informēja Putnis.

Tāpat Kultūras ministrija, ka NEPLP ministriju arī nav sniegusi izvērtējumu, kādas tehniskas izmaiņas paredzamas, digitālā radio ieviešanas gadījumā. Vienvārdsakot, valsts galvenais mediju politikas īstenotājs ir pilnīgā neziņā par peripetijām digitālā radio ieviešanas sakarā un gaida skaidrojumus no atbildīgām institūcijām. Kultūras ministrija atklāj: „Ministrija par NEPLP lēmumu veikt digitālo radio apraides tehnoloģiju testēšanu uzzināja no medijiem, nekāda koordinācija vai šī soļa apspriešana ar ministriju kā par mediju politiku atbildīgo institūciju nav notikusi”.

Uzsāks ciparu radio apraides testēšanu