Karīna par darba interviju: "Tik mulsinošus jautājumus nebiju piedzīvojusi"
Darba intervija cilvēkiem ir sava veida eksāmens – neziņa par to, ko no intervijas gaidīt, kā patiksi potenciālajam darba devējam, vai vispār atbildīsi prasībām. Taču viens no galvenajiem neziņas un šaubu radītājiem – ko man jautās? Lai gan universālas receptes, kā sagatavoties darba intervijai, nav, tomēr vajadzētu apzināties – ko darba devējs drīkst jautāt, un uz ko tu vari izvēlēties neatbildēt.
It kā jau ikvienam ir skaidrs aptuveno jautājumu saraksts, uz kuriem nāksies atbildēt, taču ne vienmēr jautājumi aprobežojas vien ar – „Pastāstiet par sevi”, „Kāda ir Jūsu iepriekšējā darba pieredze?”, „Kā ar valodu prasmēm?”
Karīna portālam Kasjauns.lv stāsta par savu nesen piedzīvoto darba interviju kādā telemārketinga uzņēmumā. 20 gadus vecā meitene savas dzīves laikā bijusi vien uz divām darba intervijām, tāpēc pieredzes, kā jāizskatās standarta darba intervijai, viņai neesot. Tomēr negaidītie un visai mulsinošie jautājumi, ar kādiem meitene burtiski apbērta, nav atstājuši Karīnā pozitīvu iespaidu par potenciālo darba vietu un darba devēju.
No darba devēja ne vēsts, administratore uzmanību nepievērš
„Intervijā ierados nedaudz pirms sarunātā laika, jo kavēšana neradītu pozitīvu pirmo iespaidu par mani kā darba ņēmēju. Pirmais, ar ko saskāros, diez gan nevērīga administratores attieksme – „Ā, esat ieradusies, nu labi, vajadzēs uzgaidīt.” Tā nu sēdēju un gaidīju. Pienāca norunātais laiks, taču no darba devēja ne vēsts, arī administratore uzmanību nepievērš. Tā nu nosēdēju pusstundu pēc sarunātā laika, kad beidzot tiku līdz pašai intervijai. Ienākot telpā, ieraugu četru cilvēku sastāvu, iepazīstamies, un intervija var sākties.”
„Pirmais, ko pajautā, protams, standarts – Pastāsti par sevi, savu darba pieredzi, pozitīvajām, negatīvajām iezīmēm, kāpēc vēlos strādāt konkrētajā uzņēmumā. Kad to visu izdaru, jautājumi seko krievu valodā, tā vienkārši, bez brīdināšanas un jautāšanas, vai vispār to saprotu. Cilvēks lej, kā no lejkannas, un es knapi spēju paspēt atbildēt uz vienu jautājumu, kad jau tieku pārtraukta, un seko nākamais.”
Vai nākotnē domājat par kāzām?
„Pēcāk mani sāk izjautāt nākamais cilvēks. Tagad jautājumi sasnieguši teju vai privātu līmeni – Kāds ir Jūsu lielākais mērķis saistībā ar privāto dzīvi, vai nākotnē domājat par kāzām, vai Jums ir bērni. Nezinu gan, vai šāda tipa jautājumu uzdošana kaut kādā veidā varētu raksturot manas profesionālās prasmes. Pajautā arī par hobijiem, lepni atbildu, ka aizraujos ar dejošanu tautiskajās dejās, tad nu seko detaļas – kurā kolektīvā, cik ilgi un tamlīdzīgi. Kad pastāstu, ka viens no hobijiem ir arī ceļošana, seko jautājumu virkne par pēdējo apmeklēto galamērķi, vaicājot pat izmaksas, ar kādām saskāros, cik maksāju par viesnīcu, un cik iztērēju pārtikā.”
„Var jau būt, ka kādam šāda tipa jautājumi liktos ierasta prakse, bet es uzskatu, ka man nav jāsniedz atbildes uz jautājumiem, kas pilnībā nesaistās ar manām profesionālajām gaitām, pieredzi,” stāsta Karīna.
Darba devējs grib noskaidrot astroloģisko prognozi
Meitene pastāsta arī interesantu atgadījumu no sava drauga pieredzes. Puisim intervijā pajautāts – „Kāds ir Jūsu dzimšanas laiks, respektīvi pulksten cikos Jūs piedzimāt?” Darba devēji jautājuma būtiskumu paskaidrojuši ar to, ka šādi varēšot noskaidrot astroloģisko prognozi par cilvēku, lai saprastu, vai skatoties pēc zvaigznēm, cilvēks vispār der konkrētajam darbam. „Es pat nezinu, cik aprobežotam jābūt darba devējam, lai paļautos uz kaut kādu mistisku astroloģisko prognozi par cilvēku, būtu labāk pajautājuši kontaktus no iepriekšējām darba vietām, lai noskaidrotu atsauksmes par to, kā cilvēks ticis galā ar darba pienākumiem. Piedevām vakance nebija nedz zema, nedz apšaubāmā uzņēmumā. Manam draugam toreiz tā arī neatzvanīja, laikam jau nebija piedzimis tieši tajā brīdī, kad zvaigznes liecinātu – Tu būsi veiksmīgs cilvēks,” smejas Karīna.
Darba likuma pārkāpumus grūti pierādīt
Kā portālam Kasjauns.lv stāsta Valsts darba Inspekcijas (VDI) pārstāvis Aivis Vincevs, darba devējam, uzdodot jautājumus darba intervijā, jāvadās pēc darba likumā noteiktās kārtības. Nedrīkstētu uzdot jautājumus, kas attiecas uz cilvēka personisko dzīvi, piemēram, par ģimeni, reliģisko, politisko pārliecību, nacionālo izcelsmi, grūtniecību. „Darba ņēmējs būtu jāvērtē objektīvi, vairāk balstoties uz profesionālām prasmēm, nevis pēc tā, vai personai ir bērni, vai tā nākotnē gatavojas precēties. Cilvēks var neatbildēt uz šāda tipa jautājumiem, pamatojot savu viedokli ar to, ka tie neattiecas uz profesionālajām spējām,” stāsta Aivis Vincevs.
Noliedzošu atbildi uz jautājumiem par privāto dzīvi darba devējs varot vērtēt pat pozitīvi, pauž Vincevs, skaidrojot, ka darba devējam var rasties priekšstats, ka cilvēkam ir viedoklis un spēja par sevi pastāvēt.
Arī svešvalodas pārbaudīšanas gadījumā, intervētājam vajadzētu iepriekš pabrīdināt potenciālo darbinieku par to, ka saruna pāries kādā no svešvalodām, taču tas nav būtisks pārkāpums, ja darba devējs runā latviski, bet pēkšņi pāriet uz jautājumu uzdošanu kādā no svešvalodām. Svarīgi, lai darba ņēmējs prasību pēc svešvalodu zināšanām būtu redzējis jau darba sludinājumā. Tādejādi viņam vajadzētu būt gatavam, ka valodas prasmes tiks pārbaudītas.
Taču pārkāpumus par to, vai potenciālais darbinieks nav pieņemts darbā tikai tādēļ, ka ir precējies, tam ir bērni, vai cilvēks nav vēlējies izpaust savu dzimšanas laiku, mistisku astroloģisko karšu sastādīšanai, ir grūti pierādīt, jo parasti intervijas netiekot ierakstītas, tās notiek mutiski, tāpēc trūkst tiešu pierādījumu tam, ka būtu pārkāpts Darba likums.
