Brīvdienu ceļvedis. Septiņas lietas, kas jāpiedzīvo 12. un 13. oktobrī. FOTO. VIDEO

Savukārt Rīgā baudījumu gūs mūzikas cienītāji: būs gan Fēliksa Ķiģeļa lielkoncerts, gan festivāla „Skaņu mežs” koncertvakars. Daudz pārsteigumu arī izstāžu zālēs.

Rīgas koncertzālē „Palladium” (Marijas ielā 21) sestdien, 12. oktobrī, pulksten 19.00 notiks rokmūziķa Fēliksa Ķiģeļa lielkoncerts „20 gadi uz skatuves”, kas būs krāšņs un piesātināts muzikāls piedzīvojums ikvienam īstas latviešu mūzikas cienītājam. Divarpus stundu garā koncertšovā Fēlikss ar pavadošo grupu izpildīs savas visu laiku labākās un slavenākās dziesmas - „Vējā”, „Lietus sašuj”, „Bezmiegs”, „Ceļš uz mājām”, „Sapņu pils” un daudzas citas. Īpašie lielkoncerta viesi būs grupas „Tumsa”, „Opus pro”, „Double feced eels”, Ivo Fomins, Gvido Linga un Elviss Grodums.

Jāatgādina, ka Fēlikss Ķiģelis savas agrīnās muzikanta gaitas aizsāka, spēlējot vijoli Liepājas bērnu mūzikas skolā. Jau, būdams bērns, viņš loloja sapni par lielo skatuvi un arvien gaidīja izdevīgu mirkli, lai trauslo vijolīti nomainītu pret dumpīgāku instrumentu – ģitāru. Un kā nu nē, ja viņā iekšā vienmēr ir bijis „Līvu” dumpinieciskais gars, mantots no tēva – leģendārā ģitārista un komponista Ērika Ķiģeļa. Sasniedzot pusaudža gadus, tas viņam arī izdevās un no 16 gadu vecuma Fēlikss uzsāka savu slavas ceļu ar ģitāru rokās.

20 gadu laikā Fēlikss ir bijis daudzu slavenu latviešu grupu idejiskais līderis un dibinātājs. Tieši Fēlikss lika pamatus Liepājas grupām „Tumsa” un „Melnā Princese”, dibināja „Amberkin Tribe” un „Rīga Rock”. Taču tik ekspresīvai muzikālai personībai, kāds ir Fēlikss, ir grūti nostāvēt vienā punktā, tāpēc, vēloties sasniegt jaunus muzikālos apvāršņus, 2002. gadā Fēlikss ar dziesmu „Vējā” pieteica sevi kā solo mākslinieku un guva acumirklīgus panākumus visā Latvijā!

Atrodoties 20 gadus uz skatuves, Fēlikss ir paguvis izdot 10 studijas albumus, koncertēt daudzās Eiropas valstīs, kā arī sadarboties ar nozīmīgiem Latvijas mūziķiem. Biļešu cenas: Ls 9 („Biļešu paradīzes” tīklā). Sīkāk internetā: www.palladium.lv.

Fēlikss Ķiģelis: „Vējā”

* II tacī (pagriezienā pie Annasmuižas tilta, „Jānīšos”) varēs baudīt zivju zupu upes malā un ceptus nēģus, kā arī iejusties nēģu zvejnieku ikdienā;

* III tacī varēs nogaršot ne tikai nēģu zupu un ceptus nēģus, bet arī apskatīt pašus tačus un noklausīties grupas „Mercs” koncertu.

Īpašu programmu no pulksten 10. līdz 15.00 sagatavojis arī Salacgrīvas muzejs, kur varēs aplūkot ne tikai ekspozīciju par nēģu zveju Salacā „Zutiņš murdā”, bet arī piedalīties aktivitātes ar puzlēm un konstruktoriem, kā arī noskatīties filmu „No eglēm līdz nēģiem”.

Nēģu dienas ietvaros vērts paviesoties arī vietējos krogos un viesu namos. Traktierī „Zvejnieku sēta” visu dienu - nēģu zupa un kino. Brīvdienu māja „Vējavas” piedāvās ekskursiju pie Svētupes nēģu tača zvejniekiem, nēģu zupas un nēģu degustāciju. Ciemošanās laikā no nēģu zvejniekiem varēsiet uzzināt visu interesējošo par nēģu dzīvesveidu, migrāciju, nēģu zveju un zvejas rīkiem. Mājas „Vējavas” lapenē būs gan filmas „Latvijas nēģi” (2009. gads) demonstrācija, kā arī seno nēģu zvejas rīku ekspozīcija. Sīkāk internetā: www.salacgriva.lv.

Jau tradicionāli Valmierā Simjūda dienu atzīmē ar gadatirgu. Pēc senajām tradīcijām Simjūdī ir daudz dažādu ritu, bet tirgus ir tā vieta, kur divus rituālus jau nu noteikti var veikt – pabarot Laimas māti un dzenāt ļaunos garus jeb urgučus. Vispirms tikai jāpabaro Laimas māte un tad jau arī paši var ķerties klāt galvenās Veļu dienas izdarībām un maltītei.

Simjūds vēsturiski ir pēdējais lielais tirgus pirms ziemas, kurā iespējams sarūpēt visdažādākā veida produkciju. Valmierā šogad tas notiks sestdien, 12. oktobrī, no pulksten 9.00 līdz 16.00. Uz lielo mandeli sestdien pieteikušies vairāk nekā 200 tirgotāji, amatnieki un mājražotāji, kas pārstāv visus Latvijas novadus, kā arī Lietuvu un Igauniju.

Lai ļautu ļaudīm sarūpēt pilnus gaņģus ar ziemas krājumiem, tirgotāji piedāvās ļoti daudzveidīgu produkciju: siltus adījumus, tamborējumus un kažokādas, tautas tērpus un to aksesuārus, rotaslietas, dažādus virtuves darba rīkus, kas uzrunās ikvienu kārtīgu saimnieci, stādus, rudens augļus, ogas un dārzeņus, medu, piparkūkas, žāvētas zivis, maizi, keramikas un ādas izstrādājumus, pinumus un daudz ko citu. Amatnieku darinājumi aptvers laika periodu, sākot no viduslaikiem līdz mūsdienām, lai ikviens tirgus apmeklētājs atrastu sev vispiemērotāko produktu.

Par jautru un muzikālu atmosfēru būs parūpējušies dažādi muzikanti un deju kolektīvi no Valmieras, tuvākās apkārtnes, kā arī Rīgas, piedāvājot senus dančus un ziņģes. Simjūda gadatirgū uzstāsies vokālās studijas „Smaidiņi” un „Notiņas”, pūtēju orķestris „Signāls”, tautas deju kopa „Liesmiņa”, modes un stila studija „Kira”, deju kolektīvs „Auda”, tautas mūzikas kapela „Abulmalas burlakas” un Valmieras Jaunatnes centra „Vinda” Estrādes vokālā studija. Tāpat būs padomāts par aizraujošām atrakcijām bērniem, lai izlustēties varētu ikviens tirgus dalībnieks.

* Lielie Rudens gadatirgi sestdien, 12. oktobrī, notiks arī Aizputē, Baložos, Ogrē, Saldū un Smiltenē.

Sestdien, 12. oktobrī turpināsies jau iepriekšējos gados „Pasažieru vilciena” aizsāktā Lielo Tautas ekskursiju tradīcija. Šoruden pirmajā Tautas ekskursijā no Rīgas Centrālās vilcienu stacijas ar čukčukbāni varēs doties uz Cēsīm. 12. oktobrī pulksten 10.36 no Rīgas aties vilciens, lai pulksten 12.27 visus interesentus nogādātu galamērķī – Cēsu dzelzceļa stacijā.

Stacijā viesus sagaidīs Cēsu pils kalpotāji - gidi. Viņu pavadībā visi dosies ekskursijā pa vecpilsētas līkumotajām ieliņām. Gidi iepazīstinās ar pilsētas apbūvi, kā arī stāstīs par cilvēkiem un notikumiem, kuri ir atstājuši būtisku ietekmi uz to, kāda pilsēta izskatās mūsdienās. Neizpaliks arī senās leģendas un teikas, kurās noteikti kāda daļa ir arī patiesības. Ekskursijas laikā tiks apmeklēts Cēsu simbols - skulptūra „Gadsimtiem ejot”. Ja paberzējot tajā attēlotā Laika veča lukturi, tas sākot rādīt gaismu nākotnei, labajām domām un darbiem, vēsta leģenda.

Ekskursija turpināsies Cēsu viduslaiku pilī. Tās laikā dalībnieki uzzinās par pils vēsturi un iemītniekiem. Senatnīgu lukturu gaismā būs iespēja uzkāpt pils Rietumu tornī un baudīt skaisto rudens panorāmas skatu, kā arī viduslaiku aktivitāšu centrā uzzināt par viduslaiku sadzīves tradīcijām.

Ekskursijas noslēgumā visiem būs iespēja doties orientēšanās spēlē pa pilsētu „Grāfa Zīversa mantojums”. Pilsētas viesi pēc ekskursijas tiek aicināti uzreiz prom nesteigties, jo pilsētā ir vēl daudz citu dažādu piedāvājumu.

Ekskursijas cena, kurā ir iekļauts viss iepriekš minētais, vienam pieaugušajam ir Ls 1,5, skolēnam, studentam, pensionāram – Ls 1. Vilciena biļetes cena no Rīgas līdz Cēsīm vienā virzienā maksā Ls 2,45. Vilciens no Cēsīm atpakaļ uz Rīgu dosies pulksten 18.52. Sīkāk internetā: www.cesis.lv.

Jānis Broks (piedziedājums Miks Dukurs): „Cēsis”

Par izpildītājmāksliniekiem aicināti vairāki talantīgi „Sinfonietta Rīga” mākslinieki, kā arī „Spīķeru kvartets”, kura sastāvā spēlē trīs „Sinfonietta Rīga” mūziķi un Liepājas Simfoniskā orķestra čellu grupas koncertmeistars Ēriks Kiršfelds.

Koncertu atklās īpatnējs projekts: slovāku – latviešu - lietuviešu ansamblis „Mi-65”, kas radīts, lai izpildītu mākslas kustības fluxus pioniera un Džona Keidža līdzgaitnieka Mialana Adamčiaka grafisko notāciju kompozīcijas.

Biļešu cenas: Ls 4 – 7 („Biļešu servisa” tīklā). Sīkāk internetā: www.skanumezs.lv.

Slovāku – latviešu - lietuviešu ansamblis „Mi-65”

Koncerta programmā paredzētas Jāzepa Vītola un Friča Bārdas „Trīs čigānu dziesmas”, Artura Maskata un Imanta Ziedoņa „Ziedoņa valši”, kā arī Pētera Butāna un Friča Bārdas „Sešas dziesmas ar Friča Bārdas dzeju”.

2010. gadā viens no Latvijas labākajiem koriem, jauniešu koris „Balsis” uzsāka jaunu tradīciju - veidot īpašu latviešu komponistu un dzejnieku programmu. 17 koncertos jau izskanējusi Ojāra Vācieša un Artura Maskata programma „Klavierkoncerts” un Valta Pūces cikls „Gadalaiku dziesmas” ar Aivara Neibarta, Ineses Zanderes, Amandas Aizpurietes un Pētera Brūvera dzeju. Šogad arī sagatavota gan žanriski, gan noskaņu un vizuālā ziņā krāsaina programma, kur kormūzika harmoniski savijas ar deju, kuru pirmo reizi atskaņos un izrādīs šosestdien Valmierā.

Programmā iekļauts latvju romantiskās dzejas emocionālākā pārstāvja Friča Bārdas mazāk zināmo - kaislīgo, ugunīgo, dažbrīd brutālo dzejas rindu traktējums mūzikā, ko 1914. gadā radīja Jāzeps Vītols. Tās ir „Trīs čigānu dziesmas” – „Mīlestības dziesma”, „Brūnās naktis” un „Brālis mēness”. 2005. gadā, šīm pašām dzejas rindām pievienojot „Manas rokas”, „Plaukstošas meitenes” un „Sapņotājs pāžs”, Pēteris Butāns radīja savu, vēl ugunīgāku un kaismīgāku versiju tango ritmos. Savukārt 2011. gadā viens no mūsdienu spilgtākajiem teātra mūzikas un dejas ritmu komponistiem Arturs Maskats radīja trauslu, liegu un romantisku skatu uz Imanta Ziedoņa dzeju valša ritmā, radot vienlīdz smeldzīgu un caurspīdīgu noskaņu gleznas. Ciklā iekļautas dziesmas „Viegli”, „Šajā vasarā” un „Es gribu ar Tevi...”.

Biļešu cenas: Ls 2 (skolēniem un pensionāriem – Ls 1). Biļetes nopērkamas Valmieras Kultūras centrā pirms koncerta Sīkāk internetā: www.balsis.lv.

7. Izstāžu ceļvedis: franču dizains, padomjlaika fotosatīra, pusotrs kilo dzīves un Liepājas balets

* Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā (Skārņu ielā 10/20, Vecrīgā) līdz 24. novembrim ir skatāma izstāde „20 franču dizaina ikonas. Dialogs”, kas hronoloģiskā secībā ataino franču dizaina pasauli no pašiem tās sākumiem un Latvijas Mākslas akadēmijas studentu redzējumu par to. Tā iepazīstina ar spēcīgiem modernās un laikmetīgās radošās pasaules simboliem, kā arī vienlaikus uzdod jautājumu par saikni starp vizuālo kultūru un funkciju, kas mūsdienās aktīvi dominē Rietumu sabiedrības dizaina pasaulē. Tāpat izstādei ir arī izglītojoša dimensija: Latvijas Mākslas akadēmijas studenti veikuši izpēti un sagatavojuši savu „lasījuma” versiju par leģendārajiem izstādes objektiem. Sīkāk internetā: www.lnmm.lv.

Jaunās mākslinieces Maijas Kurševas personālizstāde „Seriāls” ir kā seriāla sērija. Tās pamatā ir ritmisks atkārtojums - serialitāte, kas apaudzēta ar dažādām mežonīgām, automātiskām formām un lētiem, daudzpusīgi izmantojamiem materiāliem - finiera krāsa, faktūra, digitāldruka, kokgrebums, lāzergravējums un sietspiede; zīmējumi ar akrilu: uz papīra, finiera un galerijas sienām – tehnoloģijām, kas iespaido mākslu. Sīkāk internetā: www.kim.lv.

Savukārt izstāde „Save As” uzdod jautājumus par laikmetīgās mediju mākslas saglabāšanu. Izstādē aplūkojami gan vēsturiskas nozīmes, gan mūsdienu mediju mākslas darbi no dažādām pasaules valstīm. Izstādes tematiskie pieturas punkti mākslinieciski zinātniskām interpretācijām ir atmiņas (kolektīvā, individuālā, tehnoloģiskā, ram – brīvpieejas atmiņa), re-interpretācija, datu bāze, laika zonas, arhīvs (pieejams, publisks/privāts, nozagts, imaginārs, laicīgs), zināšanu ekskavācija (zināšanu nodošana, izmantojot arhīvu) un tā tālāk. Ar šo izstādi iesācies 15. starptautiskais jauno mediju kultūras festivāls „Māksla+komunikācija 2013”, kas ieguvis starptautisku ievērību ar savu tēmu novatorismu un līdz 17. novembrim norisināsies Rīgā un Liepājā. Sīkāk internetā: www.festival.rixc.lv.

* Izstāžu zāles „Arsenāls” (Torņa ielā 1, Vecrīgā) Radošajā darbnīcā līdz 10. novembri ir skatāma jaunās mākslinieces Zanes Veldres gleznu izstāde „1,5 kg dzīves”. Autores darbi ir vizionāri stāsti par ikdienā novērotiem notikumiem, situācijām un cilvēkiem, ar kuriem viņa satiekas, sajūtām un pārdomām, kas rodas tiešas vai pastarpinātas komunikācijas ceļā. Savos gleznojumos Zane Veldre priekšplānā izvirza estētisko pievilcību, uzskatot, ka mākslai nav jābūt noteikti naratīvai, bet gan vizuāli suģestējošai un jārosina radīt aizvien jaunas interpretācijas. Izstādē māksliniece eksponē lielfomāta abstraktas kompozīcijas, kurās pēta savu pašreizējo pasaules harmonijas modeli. Sīkāk internetā: www.lnmm.lv.

* Rīgas galerijā „Māksla XO” (Elizabetes ielā 14) līdz 5. novembrim skatāma mākslinieka un Latvijas Mākslas akadēmijas profesora Kaspara Zariņa jaunāko darbu izstāde „Sapņu sala”, kuru mākslinieks definē kā iedomātas laimes un nepiepildītu ilūziju pasauli, kas glabājas katrā cilvēkā. Pirms 12 gadiem kādā intervijā Kaspars Zariņš teica: „Mākslinieka uzdevums ir nomirt un palikt dzīvam. Nomirt – tas ir redzēt ar aizvērtām acīm, just skaidrāk un jūtīgāk, zināt to, kas nav zināms. Visus interesē tas, kas būs pēc nāves. Nāvi samēro ar miegu. Cilvēks ir laimīgs, kad iemieg. Tad reālā pasaule pāriet sapņu pasaulē un var sajust sevis piepildījumu. Realitāte bieži aizliedz būt pašam. Vislielākā lieta ir uztaisīt neko, iekrītot stadijā starp realitāti un vīziju. Kā sapnī.” Sīkāk internetā: www.makslaxogalerija.lv.

* Latvijas Fotogrāfijas muzejā (Mārstaļu ielā 8, Vecrīgā) līdz 3. novembrim ir apskatāma  fotogrāfa Gvido Kajona izstāde „Tēma 011”. Melnbaltās fotogrāfijas tapušas Padomju Latvijas laikā, un arī izstādes nosaukums veidots kā asprātīga atsauce uz šim laika posmam raksturīgo iezīmi nosaukumos izmantot skaitļus. Tātad izstādes apmeklētājus sagaida satīrisks sociālistiskās vides atainojums. Sīkāk internetā: www.fotomuzejs.lv.

Gvido Kajona fotogrāfiju izstāde (LTV „Panorāma”)

* Mākslas muzejā „Rīgas birža” (Doma laukumā 6, Vecrīgā) svētdien, 13. oktobrī, pulksten 15.00 visi tiek aicināti uz „Sarunu muzejā”, veltītu pirmajam ievērojamajam latviešu ainavu gleznotājam Jūlijam Federam (1838. –1909.), kura 175. gadu jubilejai veltītā izstāde muzejā ir skatāma līdz 10. novembrim. „Sarunas muzejā” laikā izstādes kuratores, mākslas zinātnieces Aija Brasliņa un Kristīne Ogle plašāk pastāstīs par gleznotāja personīgās un radošās biogrāfijas interesantākajiem aspektiem, sniedzot raksturojumu ekspozīcijā redzamiem darbiem – dabasskatiem visos gadalaikos un portretiem. Ja nu neiznāk laika aiziet uz „Sarunām muzejā”, tad vēl gandrīz mēnesi varat paspēt uz Latvijas mākslas „zelta fonda” klasikas izstādi, ko radījis Jūlijs Feders. Sīkāk internetā: www.lnmm.lv.

* Liepājas muzejā (Kūrmājas prospektā 16/18) atklāta izstāde „Liepāja. Balets. Personības”, kas veltīta Liepājas baleta trupas vēsturei no tās pirmsākumiem līdz pagājušā gadsimta četrdesmitajiem gadiem. Kā uzsver teātra zinātniece Margita Mantiņa, Liepājas baletam latviešu baleta vēsturē ir svarīga vieta. Šeit strādājuši teicami klasiskā baleta mākslinieki. Liepājas baleta priekšvēsture saistās ar profesionālo Liepājas teātri, kas nodibinājās 1907. gadā. Deju iespraudumi lugās, vēlāk arī dziesmu spēlēs, operās un operetēs, bija pirmie horeogrāfiskās mākslas vēstneši Liepājas teātrī. Jaunu pagriezienu dejas mākslas attīstībā nodrošināja jaunizveidotā Liepājas opera pirmās Latvijas brīvvalsts laikā. Izstāde būs skatāma līdz 3. novembrim. Sīkāk internetā: www.liepajaskultura.lv.