Pans Kleksis: muzeji pazūd ministriju birokrātijā. VIDEO
Spriežot pēc preses relīzēm, Rīga nopietni gatavojas nākamgad kļūt par Eiropas kultūras galvaspilsētu. Tiktāl bez ironijas. Tomēr uz interesantu pasākumu fona, šķiet, pazudis jautājums par to, kas gan tā par kultūras galvaspilsētu, kuras liela daļa muzeju nav pieejami. Runa ir par muzejiem, kas līdz šim atradušies Rīgas pilī.
2013.gads tūlīt beigsies, savukārt pēdējās ziņas par Rīgas pils muzeju tālāko likteni ir no 8.oktobra, kad Kultūras ministrija (KM) iepazīstināja valdību ar iespējamiem risinājumiem. Pati par labāko atzīstot muzeju pilnīgu pārcelšanu uz pagaidu telpām. Iespējams, ka šāds variants ir tiešām pareizākais, jo uguns nelaimes skartajā pilī, pat ja neņem vērē ēkas rekonstrukcijas darbus, jēdzīga pastāvēšana muzejiem nebūs.
Tiktāl skaidrs.
Problēma ir tā, ka apstiprināta jauna kultūras ministra nav, bez tā KM neuzdrošinās neko tālāk darīt, gaida arī valdība. Pieņemsim, ka Melbārde kaut kad novembrī šai problēmai nopietni pieķeras. Jau tagad ir skaidrs, ka visu muzeju visiem krājumiem pagaidu telpas nevarēs nodrošināt valstij piederošos īpašumos. KM pati atzinusi, ka, piemēram, daļai Aizrobežu mākslas muzeja (AMM) ekspozīcijas tās izmēru un svara dēļ nāksies meklēt privātajam sektoram piederošās telpās.
Tiktāl arī skaidrs.
Būtu it kā loģiski, ka ekspozīcijas mēģina izvietot kaut kur puslīdz pilsētas centrā. (Atklāti sakot, ideja par ekspozīciju izvietošanu valstij piederošos īpašumos Bauskas ielā un Ganību dambī nesajūsmina, bet ko padarīsi). Tātad meklējam privātā īpašumā esošas telpas nosacīti centrā – tieši AMM ekspozīcijai. Varētu likties – nav problēma. Privatizācijas aģentūras (PA) ir pārņēmusi no valstij piederošās Hipotēku un zemes bankas aktīvu portfeli, kurā ir arī nekustamie īpašumi, kas bankā ieķīlāti, piemēram, publikai diezgan labi zināmā Sapņu fabrika Lāčplēša ielā. Vieta atbilstoša, diez vai īpašnieki daudz spirinātos pretī, ja kreditors lemtu telpas izmantot AMM vajadzībām. Bet, redz’. PA nav vaļas: jānoņemas ar Citadeles bankas pārdošanu un tamlīdzīgām „lielām” un attiecīgi, teiksim tā, interesantām lietām. Cik zināms, PA it kā neesot pret šādu variantu, bet, kā jau minēts, nav, mīļie, laika... Tikmēr muzeji turpina gaidīt (arī pārvākšanās, atvainojiet, nav iespējama nedēļas laikā – pati KM runā par vismaz mēnesi – diviem), 2014.gads tuvojas ar visu kultūras galvaspilsētas statusu.
