Aiviekstē nekonstatē jaunu piesārņojumu un zivju bojāeju

Secināts, ka beigtās zivis Aiviekstē ieskalotas no Ičas upes, kur piesārņojums bijis vienreizējs un lokāls. Patlaban tiek uzskatīts, ka nepastāv draudi piesārņojumam izplatīties tālāk uz Daugavu.

Vienlaikus dienesti turpina uzraudzīt situāciju upēs, tostarp ņemot ūdens paraugus analīzēm.

Atbildīgo dienestu rīcībā aizvien nav informācijas par to, kas izraisījis zivju bojāeju. Valsts vides dienesta ģenerāldirektora vietniece Aina Stašāne teica, ka telefoniski saņemta informācija no Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta "BIOR" laboratorijas, ka paraugos nav konstatēta atsevišķu toksisko metālu klātbūtne zivju paraugos, turpinās pārbaudes par pesticīdu un dzīvsudraba piesārņojumu.

Nākamās nedēļas sākumā būšot lielāka skaidrība, jo analīžu rezultāti sašaurinās iespējamo upi piesārņojušo vielu loku.

Valsts vides dienesta ģenerāldirektore Inga Koļegova klāstīja, ka piesardzības pasākumi jāīsteno, jo pastāv pieņēmums, ka zivju bojāejas iemesls varētu būt toksiskas vielas. Par šādu rīcību izlemts drošības apsvērumu dēļ, lai pasargātu cilvēku veselību. Joprojām tiek gaidītas ziņas no "BIOR" laboratorijas speciālistiem, kas palīdzētu analizēt un saprast zivju bojāejas cēloņus. Ierobežojumi paliks spēkā, kamēr netiks noskaidroti piesārņojuma iemesli.

Koļegova stāstīja, ka arī upes augštecē veiktas pārbaudes, bet pēc dienesta rīcībās esošās informācijas, piesārņojums plūst uz priekšu un atkārtota piesārņojuma nav. Kopš piektdienas nav konstatēti jauni zivju bojāejas gadījumi, tādēļ speciālisti sliecas uzskatīt, ka kaitīgā viela plašākos ūdeņos ir atšķaidījusies un nav vairs tādā koncentrācijā, lai apdraudētu dzīvus organismus. Taču dienesti turpina ņemt analīzes vairākās vietās un uzraudzīt situāciju.

Koļegova aicināja visus iedzīvotājus pašiem nepiesārņot vidi, kā arī, novērojot kādas netipiskas pazīmes, ziņot atbildīgajiem dienestiem. Esot aizdomas, ka iedzīvotāji par bojāgājušajām zivīm zinājuši jau divas nedēļas iepriekš, bet par to neziņoja.

Kā ziņots, vides sargi un armijas pārstāvji Ičā un Aiviekstē pēta, vai ir iespējams noteikt kādu piesārņojošo jeb toksisko vielu klātbūtni ūdenī. Visticamāk, piesārņojuma koncentrācija vairs nav pietiekama, lai noteiktu šo vielu klātbūtni, bet apsekošana ir viens no piesardzības pasākumiem.

"BIOR" izstrādājuši plānu līdz pat otrdienai, lai pārbaudēs pakāpeniski izslēgtu tās vielas, kas nav piesārņojuma cēlonis. "Ar izslēgšanas metodi varētu pievirzīties tuvāk tam, kas tad varētu būt šī kaitīgā viela," aģentūrai LETA teica Stašāne.

Viņa klāstīja, ka ir iesaistīti vairāki dienesti un arī pašvaldības, kas apziņo cilvēkus par situāciju un piesārņojuma vietām, izliek brīdinājuma zīmes par ūdens nelietošanu, nemakšķerēšanu. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests sadarbojas ar pašvaldībām, iesaistīta Veselības ministrija, Veselības inspekcija, bet Pārtikas un veterinārais dienests sagatavos informāciju par piesardzības pasākumiem, ko nogādās iedzīvotājiem personīgi uz katru apkārtnes māju.

Tāpat Rēzeknes reģionālās vides pārvaldes darbinieki kopā ar Valsts policiju joprojām turpina meklēt piesārņojuma avotu, pārbaužu teritorija tiek paplašināta, lai pārbaudītu visas iespējas, kā piesārņojums varēja nonākt upē.

"BIOR" vadītājs Aivars Bērziņš aģentūrai LETA sacīja, ka saistībā ar analīzēm pagaidām vēl nekas nav konstatēts un apstiprinājies, taču ir saraksts ar vielām, kuras laboratorija testē, lai izslēgtu kādu piesārņojumu klātesamību.

Jau ziņots, ka Ičas upē posmā no autoceļa Rēzekne-Gulbene līdz Vērdes upes ietekai uzskaitītas 374 upē redzamas bojāgājušas līdakas, 88 asari un citas zivis kopumā 60 kg apmērā. Pārbaudēs vizuāli novērots, ka lielākais bojāgājušo zivju skaits ir Ičas upes posmā apmēram vienu kilometru uz augšu pret straumi un apmēram vienu kilometru lejup pa straumi no vietas, kur Ičas upē ietek gar Bērzpils purva austrumu, dienvidaustrumu un dienvidu malu esošais meliorācijas grāvis.

Šāda zivju koncentrācija, iespējams, saistīta ar Ičas upes grunts reljefu un straumi. Tālāk pa straumi no minētās vietas redzamo bojāgājušo zivju skaits pakāpeniski samazinājies, līdz izzudis pavisam līdz Vērdes upes ietekai. Citos Ičas posmos zivju bojāeja nav konstatēta.

Lai noskaidrotu zivju bojāejas iemeslu, paņemti ūdens paraugi un tiek pētītas arī bojāgājušās zivis. Pirmie saņemtie rezultāti no laboratorijas liecina, ka zivju bojāejā varētu būt vainojamas toksiskas vielas. Taču pārbaudēs uz vietas eksperti nav konstatējuši ne notekūdeņu, ne kādu toksisko vielu izplūdes avotus. Tāpat nav novērots vizuāli redzams piesārņojums ūdenī, kā arī nav sajūtamas kādas smakas.