Brīvdienu ceļvedis. Septiņas lietas, kas jāpiedzīvo 16. un 17. novembrī. FOTO. VIDEO
Kultūra

Brīvdienu ceļvedis. Septiņas lietas, kas jāpiedzīvo 16. un 17. novembrī. FOTO. VIDEO

Jauns.lv

Valsts svētkus varat sākt svinēt jau sestdien un svētdien, izstaigājot gan starojošo Rīgu, gan apmeklējot dejas izrādi „No zobena saule lēca”. Šajās dienās Neatkarības dienu svin arī Polija un tai par godu Daugavpils teātris iestudējis vienu no Polijā skatītākajām lugām - Vojceha Tomčika „Nirnbergu”.

Brīvdienu ceļvedis. Septiņas lietas, kas jāpiedzīv...

Mūzikas gardēžiem īsts saldais ēdiens būs Balkānu mūzikas superzvaigznes Gorana Bregoviča ar visu savu kāzu un bēru orķestri viesošanās „Palladium” koncertzālē, kā arī Kaboverdes mūzikas meistara Tito Pariš no Portugāles viesošanās Siguldā, Berģos un Ziemeļblāzmā. Savukārt bērni būs priecīgi, ja viņus aizvedīs uz milzīgo jūras lauvu šovu Rīgas cirkā. Tāpat arī daudz jaunu izstāžu – gan rotas no insektiem un episks vēstījums par mīlestību, gan Mākslas akadēmijas profesoru privātās mākslas virtuves un izmēģinājumu telpa Valmierā.

1. Gaismas festivāls „Staro Rīga”

Kā ik gadu, arī šogad pirms valsts svētkiem Latvijas galvaspilsētā notiek tradicionālais gaismas festivāls „Staro Rīga”, kas tumšajās rudens vakara stundās mūs vilktin velk ārā no mājām, lai Rīgas ielās un laukumos sajustu un izbaudītu gaismu. Labs iemesls, lai mēs vis nesēdētu klubkrēslos, bet vakarā izietu ielās un ieraudzītu gaismas brīnumus! Pie tam par brīvu.

Šoreiz pilsētvides gaismas objektu veidotāji piesaka sešas tematiskās līnijas – „Rīgas karnevāls”, „Okeāna alkas”, „Izdzīvošanas komplekts”, „Ceļu karte”, „Dzintara ādere” un „Brīvības iela”. Tie ir seši „Staro Rīga” stāsti par prieku, kas aplūkojami katru vakaru līdz 18. novembrim - festivāla laikā pilsētā atrodams 31 gaismas objekts.

Lai nemaldītos gaismas meklējumos, jāņem vērā, ka šogad festivāla pamatmaršrutu veido centrālā pilsētas ass no Daugavmalas līdz Juglai, veidojot atzarus Vecrīgā, Esplanādē un Miera ielā, ar objektiem uz VEF kultūras pils fasādes, Teikas vidusskolā un Strazdumuižā. Ir arī citi objekti ārpus pilsētas centrālās daļas – Kalnciema kvartālā, atpūtas centrā „Lido”, tāpat tiks izgaismots kultūras pils „Ziemeļblāzma” skatu tornis.

Jāteic, ka festivāls „Staro Rīga” mūs priecēs arī nākamgad – no 17. līdz 19. janvārim, kad Eiropas kultūras galvaspilsētas atklāšanas nedēļas nogalē rīdziniekus un pilsētas viesus priecēs „Staro Rīga” speciālizlaidums. „Staro Rīga” programma un objektu saraksts internetā: www.staroriga.lv.

* Īpaši sestdien un svētdien, 16. un 17. novembrī, no pulksten 17.00 līdz 21.00 visi aicināti uz Mežaparku, kur notiks pasākums „Lepni zem Latvijas karoga” - veltījums Latvijai un brīvības idejai. Tajā ieplānotas vairākas krāšņas un līdz šim Latvijā nebijušas aktivitātes: Mežaparka alejas tiks izgreznotas ar vairāk nekā 200 karogiem, veidojot sarkanbaltsarkano karogu aleju un visu pilsētu un novadu karogu aleju ar zīmīgu nosaukumu – „Brīvības aleja”. Līdz šim aplūkot vienkopus pilsētu un novadu karogus nav bijis iespējams. Lielās estrādes teritorijā, pāri estrādes kora podestūrai būs izklāts pasaulē lielākais Latvijas karogs, kura izmērs ir vairāk nekā 1000 kvadrātmetru. Tam līdzās no degošām svecēm tiks izvietotas latviešu rakstu zīmes. Cilvēki, kuri būs atnākuši apskatīt pasaulē lielāko Latvijas karogu, varēs piedalīties gaismas objekta veidošanā, noliekot savu svecīti uz speciālā podesta un tādā veidā iezīmējot Latvijas kontūru.

Uz Lielās estrādes augšējās malas tiks projicēta filma par Latvijas nacionālajām vērtībām, savukārt pasākuma kulminācijā pulksten 20.00. klātesošie varēs vērot iespaidīgu uguns rituālu – vairāku metru augstu skulptūru sadegšanu. Sīkāk internetā:

.

Gaismas festivāls „Staro Rīga”

Šajās brīvdienās Mežaparka Lielajā estrādē, sagaidot Latvijas Neatkarības svētkus, izklāts pasaulē lielākais, vairāk nekā 1050 kvadrātmetrus lielais Latvijas karogs. Tam apkārt – Latvijas kontūra no svecītēm, visu novadu un pilsētu karogu, ugunsskulptūras...
Šajās brīvdienās Mežaparka Lielajā estrādē, sagaidot Latvijas Neatkarības svētkus, izklāts pasaulē lielākais, vairāk nekā 1050 kvadrātmetrus lielais Latvijas karogs. Tam apkārt – Latvijas kontūra no svecītēm, visu novadu un pilsētu karogu, ugunsskulptūras...

2. Dejas lielizrāde „No zobena saule lēca” Ķīpsalā

Latvijas nacionālo svētku priekšvakarā Ķīpsalas izstāžu hallē gan sestdien, gan svētdien, 16. un 17. novembrī, pulksten 15.00 un 19.00 atkal varēs redzēt dejas uzvedumu „No zobena saule lēca”, kurā piedalīsies ap 1000 dejotāju. Pirmo reizi dejas lieluzvedums tika uzvests pirms trim gadiem un nu tas ir atjaunots.

„No zobena saule lēca” ir unikāls uzvedums ne tikai vērienīgā dalībnieku skaita, bet arī vēstījuma un formas dēļ. Tajā mītisks stāsts par seno baltu dzīvi atspoguļots dejā, rituālos, mūzikā un scenogrāfiskos simbolos. Izrādes veidotāji radījuši būtisku kultūras vērtību, kas atspoguļo tautas zināšanu bagātību un dzīves gudrību. Izrādes paustais stāsts ļauj iepazīt seno latviešu dzīves gājumu, ikdienu, būtiskāko notikumu (dzimšanas, kāzu) ritus. Tā ir par laiku, kad cīņa par izdzīvošanu bija neatņemama dzīves sastāvdaļa. Izrāde ir par cilvēka likteni – spēju to pieņemt.

„Dejas izrāde „No zobena saule lēca” dzīvo savu dzīvi. Tā no lokāla uzveduma izauga par vērtīgu kultūras notikumu, ” teic izrādes producents Edžus Arums. „Izrāde caur skatītājiem, pašiem dalībniekiem diktē savu esību. Tai šī gada novembrī ir atkal jānonāk pie skatītajiem, kuriem šis stāsts un latviskā pašapziņa ir nepieciešami. Tie būs atkaltikšanās svētki,” saka producents.

Uzvedumu veidojis režisors Uģis Brikmanis, horeogrāfs Agris Daņiļevičs, mūzikas bungu un dūdu grupa „Auļi”, kā arī muzikālie vadītāji Ilze Grunte un Kaspars Bārbals. Tērpu autores – Evija Dāboliņa un Kristīne Korečko. Uzvedumā piedalīsies 25 dažādu paaudžu Latvijas deju kolektīvi, etnomūziķi – Zane Šmite, Ivars Cinkuss, Kristīne Ādmine, Lauma Bērza un koris „Gaudeamus”.

Biļešu cenā: Ls 7 – 15 („Biļešu paradīzes” tīklā). Sīkāk internetā: http://www.nozobena.lv.

Dejas lieluzveduma „No zobena saule lēca” atjaunošana: intervijas ar uzveduma autoriem

Ieskats dejas izrādē „No zobena saule lēca”
Dejas lielizrāde „No zobena saule lēca” (2010. gada novembris)

Dejas lielizrāde „No zobena saule lēca” (2010. gada novembris)

3. Balkānu superzvaigzne Gorans Bregovičs Rīgā

Rīgas koncertzālē „Palladium” (Marijas ielā 21) šosestdien, 16. novembrī, pulksten 19.00 uzstāsies Balkānu mūzikas superzvaigzne Gorans Bregovičs ar savu jaunāko koncerttūres programmu „Šampanietis Čigāniem”.

Līdz šim karstasinīgais mūziķis jau trīs reizes ir sniedzis neaizmirstamus koncertus Latvijā, un katru reizi tie bijuši pilnībā izpārdoti. Jaunā albuma koncerttūres programma „Šampanietis Čigāniem” tiek raksturota ar vārdiem: „Nav otras tādas ballītes kā Gorana Bregoviča ballīte”. Tās ieskaņošanā piedalījusies arī pasaulslavenā grupa „The Gypsy Kings”, bet visu koncertu pavadīs Bregoviča „Kāzu un Bēru orķestris” („Wedding and Funeral Orchestra”).

Gorans Bregovičs ir serbu izcelsmes mūziķis - Balkānu leģenda. Viņš ir šī pasaules reģiona slavenākais filmu komponists, sarakstot mūziku vairāk nekā 30 filmām. Savu karjeru viņš aizsāka, spēlējot ģitāru kādā itāļu striptīzklubā, taču šobrīd mūziķis karjeru turpina kā solo mākslinieks.

Albums „Šampanietis Čigāniem” ir atbildes reakcija uz Eiropā notiekošajiem čigānu nemieriem. Tie tikuši padzīti no Francijas, Itālijas, viņu mājas tiek dedzinātas Ungārijā, un pār viņiem līst nežēlīga vardarbība Serbijā, kā arī citās Eiropas valstīs. „Čigāni nav šīs pasaules problēma, tie vienmēr ir bijuši viens no šīs pasaules talantiem. Šis ir mans tosts viņu talantam,” šādi par situāciju un jauno albumu izsakās pats Gorans Bregovičs.

Biļešu cena: Ls 54,9 – 21,9 („Biļešu servisa” tīklā). Sīkāk internetā:

.

Gorans Bregovičs un viņa mūzika

Sestdien Rīgas koncertzālē šampanieti čigāniem uzsauks Balkānu mūzikas superzvaigzne Gorans Bregovičs.
Sestdien Rīgas koncertzālē šampanieti čigāniem uzsauks Balkānu mūzikas superzvaigzne Gorans Bregovičs.

4. Kaboverdes mūzikas zvaigzne Siguldā, Berģos un Ziemeļblāzmā

Tāpat šajā nedēļas nogalē Latvijā viesojās vēl viena, ja tā varētu teikt, reģionālās mūzikas zvaigzne. Sestdien, 16. novembrī, pulksten 18.00 Siguldas koncertzālē „Baltais flīģelis”, svētdien, 17. novembrī, pulksten 19.00 Berģu Kultūras namā un pirmdien, 18. novembrī, pulksten 19.00 Rīgā, kultūras pilī „Ziemeļblāzma”, koncertus sniegs pasaulē atzītais Kaboverdes mūziķis un komponists Tito Pariš no Portugāles ar savu īpašo programmu „Tito dzied Sezāriju”, kas ir veltījums baskājainajai dīvai, kaboverdiešu dziedātājai Sezārijai Evorai (1941. – 2011.). Nebūs daudz tādu, kas neko nav dzirdējuši par Kaboverdi jeb latviski - Zaļā raga salu arhipelāgu, salām Atlantijas okeānā, kuras ir dzimtene ne ar vienu citu nesajaucamajam mūzikas stilam.

Kaboverdes mūzikas zvaigzne Tito Pariš savas mūziķa gaitas sāka deviņu gadu vecumā, kad sāka spēlēt mazo cavaquinho ģitāru, vēlāk pievēršoties akustiskajai ģitārai un basģitārai. Deviņpadsmit gadu vecumā viņš tika uzaicināts uz Lisabonu spēlēt grupā „Voz de Cabo Verde”. Tito Pariš kļuva atpazīstams, spēlējot kopā ar citiem Lisabonas pazīstamajiem māksliniekiem, taču vislielāko atzinību guva, komponējot dziesmas un strādājot kopā ar tādiem dziedātājiem kā Bana un Sezārija Evora. Latvijas klausītāji atceras Sezāriju kā baskājaino dīvu, kas ar koncertiem Latvijā viesojās 2004. gadā un 2008. gadā. Tito un Sezārijas sadarbības laikā tapa Sezārijas Evoras pirmais albums „La Diva Aux Pieds Nus” pie kura Tito strādāja kā producents. 1997. gadā Tito Pariš uzrakstīja vienu no slavenākajām Sezārijas dziesmām – „Regressono” albuma „Cabo Verde”.

Biļešu cenas: Ls 8 – 20 („Biļešu paradīzes” tīklā). Jāpiebilst, ka 18.novembra koncerta īpašā viešņa būs izcilā poļu mūziķe Anna Marija Jopeka. Sīkāk internetā: www.livefest.lv.

Tito Pariš: „Na Pretinha”

5. Labākie pasaules jūras lauvas, kamieļi un Holandes govis Rīgas cirkā

Krāšņas svinības valsts svētkos sarīkojis arī Rīgas cirks, kurš šajā nedēļas nogalē prezentē savu jauno programmu „Gigantiskās jūras lauvas”. Programmas „Labākie pasaules cirki” ietvaros līdz 14. decembrim Rīgas cirks sola lielisku un elpu aizraujošu izrādi – Jūras lauvu šovu.

Bet jūras lauvas nebūs vienīgie dzīvnieki, kas sola aizraujošus un eksotiskus cirka priekšnesumus, būs arī Karakuma kamieļi, Holandes govis, jautri un lidojoši foksterjeri, kā arī daudz kas cits: tradicionālā cirka žanri, dzīvnieku atrakcijas, mūzika, krāšņi tērpi, dejas un klauni.

Jauno cirka programmu piedāvās Parīzes, Monako, Romas un Maskavas cirka festivālu laureāti un uzvarētāji:

* Gigantiskās jūras lauvas (katra sver apmēram tonnu) Gajane Martirosjanas vadībā (Jurija Ņikuļina vārdā nosauktais Maskavas cirks „Na Cvetnom buļvare”);

* Eksotiskais šovs – kamieļi, lamas, pundurponiji, ēzelīši, un nepārspējamais Mišela Rogalla (Berlīne, Vācija) vadībā;

* Rustams Juldaševs (Ukraina) un viņa fantastiskie foksterjeri;

* nepārspējamie gaisa vingrotāji Rustama Asadullina vadībā (Maskavas Valsts cirks Vernacka prospektā);

- bērnu mīlulis – klauns un brīnumdaris – Rokijs.

Jaunās cirka programmas pirmizrāde piektdien, 15. novembrī, pulksten 18.00. Sestdien un svētdien, 16. un 17. novembrī, cirka izrādes pulksten 13.00 un 16.00, bet pirmdien, 18. novembrī, pulksten 16.00. Biļešu cenas: Ls 5 -10 („Biļešu servisa” tīklā). Sīkāk internetā: www.cirks.lv.

Rīgas cirkā jauna programma – gigantisko jūras lauvu šovs. Jūras lauvas un citus eksotiskus un mazāk eksotiskus dzīvniekus, kā, piemēram, govis un foksterjerus, Rīgas cirkā varēsiet sastapt līdz decembra vidum.
Rīgas cirkā jauna programma – gigantisko jūras lauvu šovs. Jūras lauvas un citus eksotiskus un mazāk eksotiskus dzīvniekus, kā, piemēram, govis un foksterjerus, Rīgas cirkā varēsiet sastapt līdz decembra vidum.

6. Nirnberga Daugavpils teātrī

Daugavpils teātrī šo sestdien, 16. novembrī, pulksten 18.00 pirmizrādi Daugavpilī piedzīvos poļu autora Vojceha Tomčika darbs „Nirnberga” (šīs nedēļas sākumā Dailes teātrī „Nirnberga. 2013” piedzīvoja Rīgas pirmizrādi), kuru Daugavpils teātris iestudējis sadarbībā ar Polijas vēstniecība, atzīmējot Polijas Neatkarības dienu.

Izrādes režisors Harijs Petrockis uzsver, ka Vojceha Tomčika darbs „Nirnberga” ir augstas raudzes dramaturģija. Luga no savādākas šķautnes liek paskatīties uz vēsturiskajiem notikumiem. Tomēr - „izrādi nebūt nevēlos pārvērst par vēstures stundu”, uzsver režisors Harijs Petrockis.

Šāda veida izrāde, kāda būs „Nirnberga.2013.” Daugavpils teātrim ir izaicinājums, jo

Polijā luga atrodas oriģināldramaturģijas topā un tās iestudējums Latvijā varētu kļūt

par neparastu notikumu.

Lugā saduras un tā liek aizdomāties par personībām un varas iekārtām, patiesību un pretrunām. Izrādes galvenais varonis ir ierauts sarežģītā laikā un apstākļos. Un šī izrāde ir kā viņa grēksūdze, lai saprastu un piedotu. Jāatgādina, ka Nirnberga vēsturē iegājusi ar to, ka pēc 2. pasaules kara šajā Vācijas pilsētā tiesāja izdzīvojušos nacistu režīma līderus.

Izrādes stāstu izdzīvo trīs aktieri - Alda Krastiņa, Kristīna Baranovska un Rūdolfs Plēpis. Rūdolfam Plēpim režisors ir uzticējis galvenā varoņa - pulkveža lomu. Jaunā aktrise Kristīna Baranovska stāsta, ka „tieši galvenā varoņa tēls liek aizdomāties un vedina uz atziņu - no ticības rodas sirdsapziņa”.

Biļešu cena: Ls 6 („Biļešu paradīzes” tīklā). Nākamā izrāde – 6. decembrī pulksten 18.30. Sīkāk internetā:

.

Izrādes „Nirnberga. 2013” režisors Harijs Petrockis (pa kreisi) un galvenās lomas atveidotājs Rūdolfs Plēpis.
Izrādes „Nirnberga. 2013” režisors Harijs Petrockis (pa kreisi) un galvenās lomas atveidotājs Rūdolfs Plēpis.

7. Izstāžu ceļvedis: vienotās nāves laikmetīgās rotas, mākslas profesoru privātās virtuves un brīvības garša

* Galerijā „Putti” (Mārstaļu ielā 16, Vecrīgā) līdz 28. novembrim ir skatāma zviedru mākslinieces Martas Matsones laikmetīgo rotu izstāde „Vienoti nāvē”. Māksliniece savus darbus raksturo ar spriedzi, ko rada vienlaicīga pievilkšanās un atgrūšanās, kad nevēlies skatīties, bet tomēr skaties, nevēlies redzēt, bet tomēr redzi. Viņa izvēlas strādāt ar insektiem, dzīvnieku atliekām un citām biovielām, pārstrādājot tās neticami poētiskās un estētiskās rotās. Sīkāk internetā: www.putti.lv.

Zviedru mākslinieces Martas Matsones izgatavotās rotas atsauc atmiņā gan Senās Ēģiptes aizraušanos ar saules un atdzimšanas simbolu skarabeju, gan Viktorijas laikmeta rotu tradīcijas, kur tauriņi simbolizēja dzīves un skaistuma īslaicību.
Zviedru mākslinieces Martas Matsones izgatavotās rotas atsauc atmiņā gan Senās Ēģiptes aizraušanos ar saules un atdzimšanas simbolu skarabeju, gan Viktorijas laikmeta rotu tradīcijas, kur tauriņi simbolizēja dzīves un skaistuma īslaicību.

* Izstāžu zāles „Arsenāls” Radošajā darbnīcā (Torņa ielā 1, Vecrīgā) līdz 8. decembrim aplūkojama mākslinieka Gintera Krumholca personālizstāde „Kāpēc tu mani nepamodināji?” - konceptuāli vienots, episks vēstījums par mīlestību, laika zūdamību un mirkļa nozīmi. Ar saturisko, formālo un semantisko uzstādījumu mākslinieks savas izstādes apmeklētāju aicina uz eksistenciālu, iekšupvērstu apceri, teic izstādes organizētāji.

Ginters Krumholcs. Bez nosaukuma. Darbs no izstādes „Kāpēc tu mani nepamodināji?” (poliestera sveķi, krāsa, 2013).
Ginters Krumholcs. Bez nosaukuma. Darbs no izstādes „Kāpēc tu mani nepamodināji?” (poliestera sveķi, krāsa, 2013).

* Mākslas galerijā „Mākslas banka” (Jaunielā 14, Vecrīgā) līdz 30. novembrim skatāma izstāde „Brīvības garša”, ko veidojuši mākslinieki Inguna Audere (stikls), Vineta Groza (stikls) un Viktors Jansons (režija). Katrs no viņiem ar saviem izteiksmes līdzekļiem atspoguļojis noskaņu diapazonu no pilsoniski atbildīgā līdz emocionāli radošam. Sīkāk internetā:

.

Ingunas Auderes darbs no izstādes „Brīvības garša”.
Ingunas Auderes darbs no izstādes „Brīvības garša”.

* Latvijas Mākslas akadēmijā (Kalpaka bulvārī 13, Rīgā) atklāta Glezniecības katedras pasniedzēju izstāde „Privātais process”. Izstādē par savu privāto mākslas procesu vēsta mākslinieki Ivars Heinrihsons, Ieva Iltnere, Aleksejs Naumovs, Irēna Lūse, Andris Vītoliņš, Kristīne Rubene, Vija Zariņa, Juris Jurjāns, Kaspars Zariņš, Imants Vecozols, Kristaps Zariņš, Pēteris Postažs un Normunds Brasliņš. Izstāde ļauj izsekot mākslas darba tapšanai no idejas dzimšanas brīža, jeb radošās inspirācijas, līdz pat gala rezultātam – gatavam mākslas darbam. Izstāde būs skatāma līdz 3. decembrim. Sīkāk internetā:

.

8-Mākslas akadēmijas pasniedzēju izstāde „Privātais process” dod iespēju katram kaut nedaudz ieskatīties mākslinieka privātajā mākslas tapšanas virtuvē.
8-Mākslas akadēmijas pasniedzēju izstāde „Privātais process” dod iespēju katram kaut nedaudz ieskatīties mākslinieka privātajā mākslas tapšanas virtuvē.

* Valmieras Kultūras centrā (Rīgas ielā 10) atklāta Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Grafikas nodaļas studentu darbu izstāde „Izmēģinājumu telpa”. Izstādē eksponētie darbi izvēlēti, lai iespēju robežās parādītu dažādas tehnikas un stilus, kādus apgūst un izmanto LMA Grafikas nodaļas studenti. Par izmēģinājumu telpu var nosaukt gan Grafikas nodaļas darbnīcu, kurā studenti strādā, gan visu studiju laiku Mākslas akadēmijā kopumā, kas ļauj eksperimentēt un meklēt ceļus, kā atrast un uzrunāt savu publiku. Izstāde būs skatāma līdz 15. decembrim. Sīkāk internetā: www.valmiera.lv.

Valmieras Kultūras centrā apskatāma LMA Grafikas nodaļas studentu izstāde „Izmēģinājumu telpa”. Jauno mākslinieku tēmas ir ļoti atšķirīgas – sākot no globālām problēmām līdz dziļi subjektīvam pasaules vērojumam.
Valmieras Kultūras centrā apskatāma LMA Grafikas nodaļas studentu izstāde „Izmēģinājumu telpa”. Jauno mākslinieku tēmas ir ļoti atšķirīgas – sākot no globālām problēmām līdz dziļi subjektīvam pasaules vērojumam.

* Liepājas muzeja nodaļā „Liepāja okupāciju režīmos” (Klāva Ukstiņa ielā 7/9) iekārtota muzeja krājuma gleznu izstāde „Skaistā Latvija”, kurā eksponētas dažādu latviešu mākslinieku paaudžu gleznas un grafikas ar brīnišķīgām Latvijas dabas ainavām. Dažādie skatupunkti, kurus Latvijas ainavā uztvēruši mākslinieki savā laikā, ir atšķirīgi. Katrs redzējis ko skaistu, mīļu vai neparastu, un centies to parādīt arī citiem. Gleznu un grafiku autoru kolektīvs ir pietiekami dažāds, lai katrs izstādes apmeklētājs atrastu kādu darbu vai pat motīvu, kas liktu padomāt: „Lūk, tā ir mūsu skaistā Latvija!” Starp izstādīto mākslas darbu autoriem ir Konrāds Ubāns, Arturs Baumanis, Teodors Uldriķis un citi, īpaši daudz izstādē pārstāvēti mūsu vecmeistara Vilhelma Purvīša studenti. Izstāde būs aplūkojama līdz 8. decembrim. Sīkāk internetā: www.liepajaskultura.lv.

Jānis Lauva. „Baltā ķēve”.

Skaistā Latvijas Liepājas muzejā

Elmārs Barkāns/Foto: publicitātes foto, Kristaps Kitners, Edijs Pālens/LETA, AFP/LETA