“Lidojošā Černobiļa?” NATO brīdina, ka Krievijas jaunā kodolraķete var apiet visu Eiropas aizsardzību
Krievija ir pabeigusi savas ar kodolenerģiju darbināmās spārnotās raķetes “Burevestņik” izstrādi – ieroča, ko Rietumu izlūkdienesti vērtē kā potenciāli nopietnu apdraudējumu NATO aizsardzībai, liecina slepens aliansei piederošs dokuments.
Raķete, kas NATO klasifikācijā pazīstama kā “SSC-X-9 Skyfall”, spēj sasniegt vairāk nekā 900 km/h lielu ātrumu, ir ļoti manevrētspējīga un to iespējams palaist no mobilajām platformām, raksta vācu medijs “Die Welt”, atsaucoties uz NATO izlūkošanas departamenta dokumentu.
Krievijas līderis Vladimirs Putins pirms trim nedēļām paziņoja par veiksmīgiem raķetes izmēģinājumiem.
Ko spēj “Burevestņik”?
Raķetes kodolreaktors tai teorētiski nodrošina neierobežotu darbības rādiusu, ļaujot tai:
• veikt lidojumus desmitiem tūkstošu kilometru bez degvielas uzpildes,
• uzturēties gaisā ilgstoši,
• mainīt kursu un uzbrukt mērķiem no jebkura virziena.
“Esošie izaicinājumi būtu vēl lielāki, ņemot vērā raķetes ārkārtīgi lielo darbības rādiusu un manevrētspēju,” norādīts NATO dokumentā. Sistēma varētu izvēlēties garus, netiešus maršrutus un apiet NATO pretgaisa aizsardzību — arī virzienos, kur novērošana ir minimāla, piemēram, dienvidos un virs polārajiem reģioniem.
Pilnībā operacionāls “Burevestņik” būtu nopietns izaicinājums Eiropai, atzīmē dokumenta autori. Tomēr eksperti norāda — raķete nesasniedz hiperskaņas ātrumu un kļūst ievainojamāka, jo ilgāk atrodas gaisā.
Eksperti analizē arī “SS-X-28 Oreshnik”, kas pirmo reizi izmēģināta Ukrainā 2024. gada novembrī. Rietumi ir īpaši nobažījušies par tās darbības rādiusu līdz 5500 km, iespēju aprīkot to ar dažāda veida kaujas galviņām, tostarp kodolieročiem.
“Spēja uzbrukt jebkuram mērķim Eiropā un mobilais palaišanas komplekss nodrošina augstu izdzīvošanas spēju. Neskaidrība par izmantoto kaujas galviņu veidu rada NATO aizsardzības izaicinājumus,” teikts dokumentā.
Baltkrievija 2025. gada decembrī izvietos “Oreshnik” raķetes, paziņoja Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko pārstāve Natālija Eismonte. Lukašenko norādīja, ka tas esot “atbilde Rietumu eskalācijai”.
Dokumentā īpaši izcelts arī kodolspējīgais zemūdens drons “Poseidon”, kas varētu kļūt operatīvs līdz 2030. gadam. Tas paredzēts, lai spētu iznīcināt:
• jūras bāzes,
• ostas,
• piekrastes pilsētas ASV austrumu krastā, Lielbritānijā un Francijā.
Šī drona pārvadātājzemūdenes būs “grūti atklāt un iznīcināt”, bet NATO pašlaik trūkst torpēdu, kas būtu pietiekami ātras un ar lielu darbības rādiusu.
Ne visi eksperti tic “Burevestņik” efektivitātei
Oslo Universitātes kodoldrošības pētnieks Fabians Hofmans raķeti nodēvējis par “nelietderīgu un lieku”.
2019. gada izmēģinājuma laikā notika sprādziens, kurā gāja bojā pieci Krievijas zinātnieki, bet reģistrēts arī īslaicīgs radiācijas pieaugums. Nav skaidrs, vai radiācija izraisīja kādus nāves gadījumus. ASV jau 1950. gados atteicās no šādiem projektiem kodolreaktoru risku dēļ.
Amerikāņu kodoleksperts Viljams Alberke norāda: “Lielākās briesmas rodas palaišanas brīdī. Ja raķeti notrieks, tās kodolreaktors var izkliedēt radioaktīvos materiālus plašā teritorijā — kā mini-Černobiļu debesīs.”
Savukārt neatkarīgais eksperts Pāvels Podvigs piebilst: "Būtu uzmanīgi ar apgalvojumiem par 'lidojošo Černobiļu'. Ja būtu notikusi liela radioaktīvo vielu noplūde, to noteikti pamanītu."
