“Katra spēle ir svarīga!” Basketbola speciālisti kritizē izlases pieeju Pasaules kausa kvalifikācijas ievadā

Latvijas vīriešu basketbola izlase 2027. gada Pasaules kausa kvalifikāciju un jaunā trenera Sito Alonso ēru sākusi ar vienu uzvaru divās spēlēs. Ar lieliem iztrūkumiem sastāvā un Daira Bertāna karjeras pēdējā spēlē valstsvienībā savā laukumā tika atzīts Nīderlandes pārākums, kamēr vēlāk izbraukumā ar labi aizvadītu trešo ceturtdaļu izcīnīta komfortabla uzvara pār Austriju. 

Jaunais treneris Sito Alonso jau pirmajos mačos ieviesis atsevišķas sava stila taktiskās iestrādnes abos laukuma galos, kas gan ne vienmēr attaisnojās. Jau nākamā gada februāra beigās un marta pirmajā dienā izlase kvalifikāciju turpinās ar diviem mačiem pret Poliju, bet pirmo logu ar Jauns.lv analizēja bijušais izlases treneris Kārlis Muižnieks un valstsvienības spēļu komentētājs LTV7 kanālā Kristaps Zeids. 

Vieglprātīga attieksme 

“Šādā kvalifikācijā katra spēle ir svarīga. Nevar būt tik nenopietna pieeja kā pirms pirmās spēles pret Nīderlandi. To var attiecināt gan uz treneriem, gan spēlētājiem, gan LBS vadību,” savu teikto par to, kas pirmajā logā nepatika, iesāka bijušais izlases treneris Kārlis Muižnieks. “Nebijām iespējami stiprākajā sastāvā. Nevar būt tā, ka no potenciāli vadošajiem spēlētājiem astoņi ir traumēti un tādējādi nevar ierasties.” Jāmin, ka šāda neveiksme pret Nīderlandi var potenciāli atspēlēties kvalifikācijas turpinājumā. 

Līdzīgu viedokli pauž Zeids, sakot, ka, viņaprāt, pirmajām divām kvalifikācijas spēlēm pieiets ne tik nopietni. “Nesaku, ka kāds atteicās, taču, manuprāt, mēs nedaudz vieglprātīgi attiecāmies pret šīm spēlēm. Šķiet, domājām, ka būs vieglāk un spēsim uzvarēt abas izlases jebkādā sastāvā. Varbūt zaudējums Nīderlandei kļūs par tādu kā trauksmes zvaniņu, ka tā nedrīkst rīkoties.” Zeids pauda, ka, iespējams, Latvijas izlasei varēja palīdzēt arī kāds ULEB Eirolīgā spēlējošais latvietis. “Gribas domāt, ka kāds spēlētājs sastāvā varēja būt…” Arī bez tiem iztrūkumu bija gana – nevarēja spēlēt arī Andrejs Gražulis, Kristers Zoriks, Artūrs Strautiņš, Ojārs Siliņš, Aigars Šķēle un citi. 

Raugoties citu izlašu sastāvos, redzami vairāki ULEB Eirolīgas basketbolisti. Horvātijas izlasē (potenciāli Latvijas pretiniece otrajā kārtā) līdera dotības apliecināja Madrides “Real” viens no vadošajiem basketbolistiem Mario Hezonja (divās spēlēs vidēji 22 punkti, desmit bumbas zem groziem un 4,5 piespēles), Čehijas sastāvā rezultatīvo piespēļu rekordu Pasaules kausa kvalifikācijā atdeva “Barcelona” basketbolists Tomāšs Satoranskis (16 piespēles uzvarā pret Igauniju), kamēr Somijas izlasē vadošās lomas spēlēja Artūra Žagara komandas biedrs Stambulas “Fenerbahce”, Mikaēls Jantunens (divās spēlēs vidēji 30,6 minūtēs 11 punkti, astoņas bumbas zem groziem un piecas piespēles).

Viņi nebija vienīgie Eirolīgas basketbolisti, kuri pievienojās savām nacionālajām izlasēm. Francijas izlasē vadošo lomu spēlēja “Monaco” basketbolists Metjū Strazels, uz Gruzijas izlasi varonīgi kārtējo reizi rāvās Tornike Šengelija, Vācijas sastāvā vienu maču aizvadīja Eiropas čempionāta fināla vērtīgākais basketbolists Īzaks Bonga un cits nozīmīgs rotācijas basketbolists Oskars da Silva. Eirolīgas komandu basketbolistus varēja izmantot arī Grieķijas, Izraēlas, Itālijas, Serbijas un Turcijas izlases, kurām gan potenciāli tos sarunāt ir vieglāk, jo šo valstu klubi startē Eiropas spēcīgākajā turnīrā.

Kāpēc nespēlēja Latvijas Eirolīgas basketbolisti? Dāvis Bertāns pēdējos mačus Dubaijas sastāvā aizvadīja ar pretsāpju līdzekļiem, iepriekš savainojot paceles cīpslu. Neilgi pirms Pasaules kausa kvalifikācijas Stambulas “Fenerbahce” sastāvā pēc cirkšņa traumas izārstēšanas atgriezās Artūrs Žagars, kurš FIBA logu, kā redzams viņa “Instagram” profilā, izmantojis atpūtai. Vitorijas “Baskonia” nav naski uz spēlētāju laišanu uz izlasi. Jau vasarā komanda nevēlējās pieļaut Rodiona Kuruca spēlēšanu pēdas iekaisuma dēļ. Savukārt Šmits, kuram pēdējā laikā pieaudzis spēles laiks Stambulas “Anadolu Efes”, sezonas laikā FIBA logos izlasē īsti nav spēlējis. Līdz ar to attaisnojošu iemeslu ir pietiekamu, taču, iespējams, ir pamats diskusijai par to, vai šajā logā kāds Eirolīgas spēlētājs tomēr varēja ierasties. 

Par agru vērtēt Alonso 

Jau pirmajās spēlēs pret Nīderlandi un Austriju varēja vērot atsevišķas tendences, kā Sito Alonso vēlas spēlēt savu basketbolu. Uzbrukumā bija pamanāmas iespēles garajiem basketbolistiem ar muguru pret grozu, kas tālāk ar piespēli meklē metiena izkārtošanu komandas biedram. Bija redzamas ieskriešanas soda laukumā, kas dažkārt noslēdzās ar precīzu metienu. Aizsardzībā bieži tika pielietota taktika, kurā centra spēlētājs palīdz soda laukumā segt mazo, kā arī pret Nīderlandi tika spēlēta Alonso iemīļotā “spy” aizsardzība. 

“Bija jāsāk ar stiprajiem ieročiem,” par Latvijas izlases starta sastāvu pret Nīderlandi teica Muižnieks. Latvija spēli uzsāka ar garo piecinieku, Artūru Kurucu, Rihardu Lomažu, Robertu Blumbergu, Mārci Šteinbergu un Anžeju Pasečņiku. Sastāvs sevi neattaisnoja, jo spēle sākās ar 0:9. Pret Austriju notika izmaiņas, laukumā dodoties trim aizsargiem – Rihardam Lomažam, Artūram Kurucam un Tomam Leimanim, kuriem blakus devās Šteinbergs ar Pasečņiku. “Lai arī izlasei ir jauns treneris, viņam ir palīgi, kuri labi zina komandu un spēlētājus. Uz pirmo spēli bijām taktiski nesagatavoti. Mēs tomēr labāk jūtamies, kad spēlējam vairāk ar mazo sastāvu,” pauda Muižnieks. Lielais izrāviens pret Austriju tika veikts, kad laukumā atradās Mareks Mejeris un Klāvs Šiliņš – garie spēlētāji, kuri var spēlēt dažādās pozīcijās. 

Muižnieks uzskata, ka pagaidām Alonso jaunās vēsmas nestrādā. “Aizsardzības taktika ilgstoši rezultātu nedeva.” Bijušais Latvijas izlases treneris gan arī norāda uz Alonso sarežģīto situāciju lielā spēlētāju trūkuma dēļ. “Šoreiz mēs bijām limitēti visās līnijās. Ja mums nav izteikta saspēles vadītāja, tad tā bumba nekustas. Aizsardzībā ir nepieciešami atlētiski centri, kuri var apturēt šos caurgājienus, nobloķēt vai palīdzēt izrotēt ārā. Tad šī aizsardzība strādā. Mums īsti nav tādu garo aizsargu, pat nezinu, vai mums Alonso sistēma strādā. Trenerim gan ir savs redzējums,” turpināja Muižnieks. Viņš uzsvēra, ka veikt lielus pārkārtojumus trīs dienu laikā ir ļoti grūti, sakot, ka Alonso ir vispusīgs treneris, kurš, laikam ejot, sapratīs, kas strādā un kas nestrādā. 

To, ka Alonso veikumu vērtēt ir pāragri, izsaka Kristaps Zeids, kurš pamazām iejūtas komentētāja lomā. “Alonso basketbolu varēs kritizēt pēc vasaras cikla, kad viņš varēs atstrādāt savas iestrādnes. Šobrīd tas bija hibrīda basketbols starp Banki veco un Alonso jauno pieeju. Varēja redzēt, ka bija integrētas lietas no Banki un bija mainītas. Uzbrukumā bija atsevišķas kombinācijas no Banki laika, taču tās ir pietiekami populāras Eiropā. Aizsardzībā bija redzamas pārsvarā jaunas lietas, kuras Banki laikā neredzējām. Pret Nīderlandi šī aizsardzība nestrādāja. Kad aizgājām uz maiņām pie blokiem ar Mareku Mejeri sastāvā, tā strādāja labāk,” secina Zeids, kuram šajās divās spēlēs visvairāk nepatika tieši darbība aizsardzībā. 

“Šajās spēlēs lielākā problēma bija “pick&roll” aizsardzība. Pirmajos puslaikos daudz ielaidām mazo spēlētāju ar bumbu soda laukumā, kas radīja problēmas. No malas šķita, ka spēlētāji nav uzķēruši trenera ideju. Mazie it kā taisīja vienu pusi ciet, taču garais šādā aizsardzībā nesagaidīja un neapturēja mazo, kas būtu jādara. Izskatās, ka vienkārši bija pārāk īss laiks, lai atstrādātu šo aizsardzību. Vien otrajā puslaikā pret Austriju uzķērām to.” Zeids klāsta, ka, piemēram, spēlē pret Nīderlandi problēmas aizsardzībā un līdz ar to ielaistie punkti vai zaudēti grozi pēc pretinieku izpildītajiem soda metieniem slāpēja Latvijas tempu uzbrukumā. “Ja regulāri laid iekšā grozā, tad visu laiku jāspēlē klasiskais pieci uz pieci basketbols, bet Latvijai vairāk tuvs ir dinamiskāks basketbols.”

Bijušais vairāku vietējo basketbola komandu treneris Zeids uzskata, ka pirmajā logā Sito Alonso ir taustījies. “Noteikti, ka kaut kas no plānotā nepiepildijās un viņam pašam veidojās kādi pozitīvi un negatīvi pārsteigumi. Neticu, ka viņa vadībā ar Eirolīgas un NBA spēlētājiem izlase spēlēs tieši šādā pašā veidā.”

Ne viss ir slikti 

Pirmajās divās spēlēs Latvijas basketbola izlasei lielāko slodzi laukumā vajadzēja iznest ārējās līnijas spēlētājiem Rihardam Lomažam un Artūram Kurucam. Abiem virs 30 minūtēm spēlē kā vienīgajiem šī loga dalībniekiem (respektīvi, 34 un 30,5 minūtes). Pēc pirmā loga Latvija ir viena no labākajām bloķētājām (3,5 bloki spēlē) un bumbu pārtvērējām (10,5 pārķertas bumbas spēlē), taču metienu precizitātē redzama vieta uzlabojumiem – 53,3% divpunktu metienos, 33,3% tālmetienos un 80% soda metienos. 

Abi uzrunātie basketbola pazinēji spēja pamanīt arī atsevišķas pozitīvās iezīmes. “Patika, ka nenolaidām rokas un varbūt ne tik veiksmīgās spēlēs pratām otrajā puslaikā pret Austriju atrast savu spēli. Komanda un spēlētāji neapjuka, turpinot strādāt,” min Muižnieks, papildinot, ka savu iespēju izmantojuši jaunie spēlētāji, īpaši jau Adrians Andževs. Viņš savā debijā pret Austriju pirmajā puslaikā guva vairākus svarīgus punktus (sešus), tādā veidā noturot Latviju nelielā vadībā. 

“Droši šajās spēlēs izmantojām gan jaunos, gan nosacīti jaunos, kuri pirms tam nebija sevi līdz galam pierādījuši. Paaudžu maiņa, gribot negribot, notiek katrā komandā. Tā kā izvēles praktiski nebija ārējā pozīcijā, tad komanda bija spiesta iesaistīt jaunos, taču viņi savu iespēju izmantoja,” turpināja Muižnieks. 

Zeids tikmēr uzsvēra, ka pozitīvs bijis otrais puslaiks pret Austriju, kurā izdevies pretiniekus vairākkārtīgi apturēt aizsardzībā. “Kā atsitām aizsardzību, bija “transition” punkti, (ātrie uzbrukumi) un veidojās “mis-match” situācijas (citas pozīcijas pretspēlētāji, kuriem ir fiziskas grūtības pret konkrētu pretspēlētāju).” Viņam gan ir bažas attiecībā par izlases sastāvu uz nākamo logu, 2026. gada februāra beigās un marta ievadā. Tad paredzētas divas spēles pret Poliju, kas, iespējams, ir pašas svarīgākās visā Pasaules kausa kvalifikācijā. “Pret poļiem kā minimums jāuzvar vienā spēlē, vēlamas uzvaras abās. Pirms 27. februāra spēles 25. un 26. februārī ir Eirolīgas spēles, brīvāki spēlētāji būtu uz otro dueli, 1. martā. Polijai lielākoties sastāvs būs tāds pats kā tagad,” akcentēja Zeids. 

Ja salīdzina Sito Alonso laiku ar Lukas Banki, tad arī itālis ceļu uz 2023. gada Pasaules kausu sāka ar visai nestabilu pirmo logu, kurā tika zaudēts Serbijai un izcīnīta grūta uzvara pār Slovākiju. Virziens augšup tika uzņemts ar divām ļoti grūtām uzvarām pār Beļģiju, kas uzsāka kvalitatīvi aizvadītu posmu un trenera identitātes izveidi. Tiesa, Banki vadībā jau bija ilgāks treniņprocess, vadot izlasi priekškvalifikācijas turnīrā (pa divām reizēm tika pārspēta gan Baltkrievija, gan Rumānija, gan arī aizvadītas pārbaudes spēles pirms šiem mačiem).