
VIDEO: nobļauta balss, asaras acīs un emociju pārpilnība. Kā “nevajadzīgs” Latvijas futbolists kļūst par galveno varoni

“Esmu spēlējis Vemblijā, esmu spēlējis Turcijā pie 45 tūkstošiem skatītāju, bet šī spēle bija vislielākā manā karjerā!” tā par Latvijas kausa finālu pēc spēles izteicās mača galvenais varonis Eduards Dašķevičs.
Kā zināms, 29. oktobrī Latvijas kausa finālā “Skonto” stadionā jaunā valsts čempionvienība “Riga FC” ar 1:2 piekāpās FK “Auda”, kas ļāva komandai, neraugoties uz pagaidām piekto vietu Virslīgas tabulā un niecīgām izredzēm pakāpties augstāk, nodrošināja vietu Eirokausos arī nākamsezon. Pie Eiropas klubu futbola ik gadu tiek četri vadošie Latvijas klubi – čempionāta pirmās trīs vietas - divas kārtas pirms turnīra beigām godalgas jau sadalītas “Riga”, RFS un FK “Liepāja”, bet par ceturto kļūst vai nu kausa ieguvēji (ja par tiem nekļūst kāda no Top3 komandām), vai turnīra ceturtās vietas ieguvēji, kas, visticamāk, būtu BFC “Daugavpils”.
Tad, kad Tev ir 23 gadi un esi vienkāršs puisis no Daugavpils. Tev ir pārkliegta, aizlauzta balss, ribās puspudele uzvarētāju šampanieša 🍾, esi pagalam noraudājies, jo ...
— Emīls Benders (@EmilsBenders) October 29, 2025
tik tikko esi ieguvis Latvijas Kausu 🇱🇻🏆⚽️ finālā pret komandu, kurai Tu nebiji vajadzīgs.. pic.twitter.com/M9VmhTdLee
Kausa finālā, kurā “Auda” triumfēja vien otro reizi pastāvēšanas vēsturē (pirmais panākums 2022. gadā) par galveno varoni kļuva Eduards Dašķevičs, kuram uzvaras vārtu guvums un rezultatīva piespēle, turklāt valkājot komandas kapteiņa apsēju.
23 gadus vecais malējais pussargs Dašķevičs šo sezonu iesāka kā “Riga” spēlētājs, un pēc iepriekšējās sezonas, kurā viņa loma Latvijas bagātākajā sporta komandā pakāpeniski palielinājās, cerēja, ka tas turpināsies. Tomēr jaunā trenera, slovāku speciālista Adriana Guļas taktiskajos zīmējumos vieta talantīgajam Latvijas izlases futbolistam atradās ļoti retās reizēs. Turklāt spēlu prakses gūšanas nolūkā nereti tika nosūtīts pat uz Nākotnes līgu. Tāpēc vasarā transfēru logā tika pieņemts lēmums par spēlētāja pāreju uz “Auda”.
Dašķevičs pēcspēles sarunā, uz kuru futbolists ieradās acīmredzami aizsmacis, ar Latvijas Televīziju neslēpa, ka viņam šis mačs bija ļoti īpašs: “Gaidījām grūtu spēli, kas man bija ļoti personiska. Man šī spēle nozīmēja ļoti daudz, bet domāju, ka uz visiem jautājumiem atbildēju laukumā. Prieks par komandu, prieks par komandas biedriem un treneriem. Paldies līdzjutējiem, nākamgad spēlēsim Eirokausos!”
Eduarda sekmīgais sniegums palīdzēja komandai nopelnīt iespēju arī nākamsezon piedalīties UEFA Konferences līgas kvalifikācijā, kas automātiski arī vienības budžetā ienes vairākus simtus tūkstošus eiro.
“Domāju, ka jūs nevarat iedomāties, ko pārdzīvoju pirmajā pusgadā “Riga” komandā. Es gan negribu pārāk daudz par to runāt, jo tas man bija ļoti sarežģīts brīdis, taču šī spēle man nozīmēja ļoti daudz. Centos motivēt visus spēlētājus, jo mums virslīgā kaut kā iet ļoti grūti, bet zinājām, ka tas ir fināls – tā ir tikai viena spēle un viss ir iespējams. Mēs nespēlējām pret “Barcelona” – tā bija “Riga”, kas tikko nospēlēja 0:0 pret “Tukumu”. Zinājām, ka viss ir iespējams, es ticēju līdz galam un arī komandas biedri ticēja.”
Tāpat pussargs neslēpj, ka šis uzskatāms par viņa līdz šim lielāko panākumu: “Klubs laikam kaut kādu naudu nopelnīs. Bet es nezinu, kāda būs mana nākotne – vai palikšu “Audā” vai atgriezīšos “Riga”. Ja mana nākotne būs “Audā”, tas man nozīmē daudz, jo es gribu spēlēt Eirokausos. Daudz emociju – šī bija vissvarīgākā spēle manā dzīvē. Esmu spēlējis Vemblijā, esmu spēlējis Turcijā pie 45 tūkstošiem skatītāju, bet šī spēle bija vislielākā manā karjerā.”
Eduards Dašķevičs šosezon Virslīgā 24 spēlēs guvis četrus vārtus un atdevis divas rezultatīvas piespēles (zīmīgi, ka 1+1 arī bija Virslīgas iepriekšējā kārtā), savukārt kausa izcīņā trīs mačos divi vārti un viena piespēle. Savukārt Latvijas izlases rindās futbolistam pirmajos 22 mačos vārtus gūt vēl nav izdevies.
Par “Riga” un “Auda” klubu attiecībām futbola kuluāros tiek runāts jau vairākas sezonas. Lai gan oficiāli tās ir divas neatkarīgas organizācijas, aprindās tiek mēļots, ka budžets pildās, pateicoties vienam īpašniekam. Arī spēlētāju pārejas un izīrēšana abu starpā notiek regulāri, ar pirmatnējo mērķi pastiprināt “Riga” potenciālu. Līdz ar to jau pirms fināla daudz tika runāts, ka Latvijas čempioni varētu nemaz necensties par katru cenu tiekties pēc uzvaras. Tas gan nekādā veidā nemazina “Audas” sasniegumu, jo laukumā abās pusēs devās ne vien labākie spēki, bet arī abu vienību spēlētāji vēlējās tikt pie trofejas.
Taisnības labad jāmin, ka Latvijas futbolā šis nav vienīgais gadījums, kad divu klubu starpā regulāri notiek spēlētāju “rotācija” lielkluba interesēs – diezgan līdzīga situācija ir starp RFS un “Daugavpils” komandām. Savukārt FK “Liepāja” pēc iepriekšējā sezonā piedzīvotiem zaudējumiem pret FK “Grobiņa” vairs nebija tik labvēlīga ar savas sistēmas futbolistu palaišanu prakses gūšanā uz pilsētu blakus. Tā vietā tiek attīstīta sadarbība ar “Tukums/Telms 2000” komandu.








