Lukas Banki laiks beidzas ar lielu vilšanos. Latvijas uzbrukums apstājas pret Lietuvas gudro basketbolu

Latvijas basketbolistiem 2025. gada Eiropas čempionāts basketbolā noslēdzies jau astotdaļfinālā. Pārpildītā arēnā Latvija nevienu sekundi neatradās vadībā pret Lietuvu, zaudējot ar 79:88. Lietuvieši atgriezušies “EuroBasket” ceturtdaļfinālā pirmo reizi kopš 2015. gada, kad arī vienas grupas izspēle notika Rīgā. Viņiem Latvijā spēlēt patīk, jo līdz šim Eiropas meistarsacīkšu laikā uzvarētas veselas desmit no 11 spēlēm. Arī Latviju vismaz “EuroBasket” ietvaros var uzskatīt par Lietuvai ērtu pretinieku, jo latviešiem šajā turnīrā tikai viena uzvara sešos savstarpējos mačos. 

Taktika, kurai nepielāgojāmies 

No malas skatoties, šķita, ka Lietuva uzvarēt vēlas vairāk un ir gatava ziedoties uzvarai vairāk. Dairis Bertāns pēcspēles preses konferencē atklāja, ka viņam sajūtas bijušas kā spēlē pret Turciju (zaudēja ar 73:93). Viņš nepaziņoja par karjeras beigām izlasē, sakot, ka šis nav īstais brīdis, kad lemt šādus jautājumus.

Pēc zaudētās kaujas Latvijas basketbolisti bija izteikti vīlušies un ne visi bija gatavi par saviem novērojumiem runāt ar žurnālistiem - savus komentārus sniedza Artūrs Žagars, Rihards Lomažs un Kristaps Porziņģis, kurš arī pēc neveiksmes profesionāli un izsvērti atbildēja uz katru uzdoto jautājumu. 

Var iespējams teikt, ka konkrētajā spēlē Lietuvas treneru korpuss ar Rimu Kurtinaiti priekšgalā taktiski apspēlēja Latvijas treneru korpusu. Jau starta sastāvā Lietuva sūtīja izteikti garāku sastāvu (Mareks Blaževičs, Arns Velička, Gitis Radzevičs, Ažuols Tubelis, Deivids Sirvidis), kamēr Latvija pretī laukumā devās ar trīs aizsargiem (Artūrs Žagars, Artūrs Kurucs, Rihards Lomažs, Dāvis Bertāns un Kristaps Porziņģis). 

Taktika ar trīs mazajiem vienlaicīgi laukumā šoreiz nestrādāja. Lietuva lēma spēlēt līdzīgi kā pret Somiju, pret Kristapu Porziņģi aizsardzībā sūtot augumā mazāku spēlētāju, kamēr Tubelis strādāja pret Artūru Žagaru. Lietuvas taktika lika mainīties pie blokiem, kas tādā veidā ļāva, piemēram, Tubelim pēc Porziņģa un Žagara “pick&roll” situācijas jau aizsardzībā strādāt pret Porziņģi. Šāda taktika - vispirms spēka uzbrucējam spēlēt pret saspēles vadītāju un pēc bloka jau pret savas pozīcijas spēlētāju, Lietuvai nesa augļus. Latvijas uzbrukums bija sasaistīts un ar domu izmantot auguma priekšrocības zem groza, taču tajā pašā laikā tas atņēma ierasto bumbas kustību ap perimetru un brīvus tālmetienus. Pat, ja kāds brīvāks parādījās, tas pārsvarā lidoja grozam secen. Dāvis Bertāns savu pirmo metienu uz grozu izdarīja tikai trešajā ceturtdaļā. 

“Tas bija saistīts ar viņu izvēlēto taktiku, sistemātisko mainīšanos,” pēc spēles par izvēli vairāk punktu gūšanu balstīt no soda laukuma (divpunktu metienu 17/35, 28 punkti no soda laukuma) atbildēja Luka Banki. “Tā piedāvā auguma priekšrocības zem groza. Mēs mēģinājām to izmantot. Varu kļūdīties, taču, manuprāt, šāda stratēģija bija jāizmanto. Viņi riskēja uz to, ka netrāpīsim metienus. Diemžēl tā arī notika (tālmetieni 11/35),” turpināja treneris. Dāvim Bertānam un Artūram Kurucam tālmetienos 1/4, Rolandam Šmitam 0/3, bet Artūram Žagaram 0/5, netrāpot arī pavisam brīvus metienus. 

“Viņiem bija gudrs spēles plāns,” par Lietuvas izlases taktiku pēc mača teica Kristaps Porziņģis. “Viņi visur mainījās jau no paša spēles sākuma. Viņi ir labi aizsardzībā un ir kaut kur tomēr jāiedod viņiem kredīts. Varbūt mēs nedaudz nobijāmies no viņu spiediena. Pret to varējām spēlēt agresīvāk un lauzt, lai dabūtu kvalitatīvākus metienus. Iespējams, spēles sākumā patraucēja mājas sienu spiediens, jo gribās visu izdarīt pēc iespējas labāk. Bija intensitāte, taču arī stīvums,” godīgs savās atbildēs bija Latvijas izlases līderis. 

Tikmēr cits turnīrā vadošais spēlētājs Rihards Lomažs (maču pret Lietuvu pabeidza ar rezultatīvāko turnīrā - 21 punkts, septiņas piespēles) nesaprata, kāpēc mača laikā nav mainīta taktika, ja redzams, ka tā nav nesusi augļus. “Plāns nestrādāja. Nezinu, kāpēc neko nemainījām ātrāk. Tas gan nav mans lauciņš un arī neiešu kādu vainot. Gribējām spēlēt divi uz divi, un viņi visu iemeta. It kā otrajā ceturtdaļā atnācām atpakaļ, taču muļķīgi lēmumi atkal atmeta uz -10.”

Lietuvas galvenais treneris Rims Kurtinaitis lēma tikai piešķirt desmit minūšu spēles laiku šīs valstsvienības lielākajai zvaigznei Jonam Valančūnam. “Ja godīgi, biju gaidījis, ka viņš sāks,” uz jautājumu, vai tas pārsteidzis, teica Porziņģis. “Tomēr arī šāda taktika ir loģiska no viņu puses. Viņi uzlika Tubeli uz Žagaru un katrā mūsu sadarbībā samainījās. Mums vairs nebija nekādu super priekšrocību. Lietuvai bija gudrs spēles plāns, par ko visu cieņu. Viņi bija labāki.” Pats Valančūns uz Jauns.lv jautājumu, kā komentē trenera lēmumu, daudz to neiztirzāja. 

“Tas ir jautājums trenerim,” viņš iesāka savu atbildi. “Esmu šeit, lai spēlētu. Mīlu šos puišus un darīšu visu viņu labā, neatkarīgi, laukumā vai ārpus tā. Esmu bieži teicis, ka basketbols ir komandas spēle, kurā katrs spēlētājs ir ļoti svarīgs.” Šī nebija pirmā spēle, kurā Valančūns laukumā iesaistījās no rezervistu soliņa. Lietuva uzvarējusi nu jau desmit no 11 “EuroBasket” spēlēm, kad tā notiek. Viņš šoreiz diplomātiski atbildēja, vai uzvara pār Latviju ir saldāka par kādu citu pretinieku. 

Lietuvas Alekss Karuzo un atlēkušās bumbas 

Lietuvas basketbolisti vadībā atradās no pirmās minūtes. Kā jau augstāk aprakstīts, aizsardzībā neizdevās nospēlēt tajā labākajā līmenī, jau no pirmajām minūtēm uzbrukumā ļaujot iejusties atsevišķiem tās spēlētājiem. 

Viens no tiem bija aizsargs Arns Velička. Vēl pirms Lietuvas pēdējās pārbaudes spēles pirms Eiropas čempionāta viņš vēl tikai cīnījās par vietu sastāvā, bet pēc Roka Jokubaiša izkrišanas bija jāuzņemas vadošā saspēles vadītāja loma. Basketbolists, kurš pagājušo sezonu pavadīja Vācijas klubā Braunšveigas “Lowen” un nākamajā būs Riharda Lomaža komandas biedrs Klaipēdā, kļuvis tikai par trešo Lietuvas spēlētāju aiz Šarūna Jasikeviča un Manta Kalnieša, kam “EuroBasket” izslēgšanas mačā vismaz desmit atdotas piespēles. Tāpat viņam 21 punkts un labākā spēlētāja gods. 

Ažuols Tubelis ne tikai strādāja aizsardzībā, bet arī guva 18 punktus un izcīnīja 12 atlēkušās bumbas zem groziem. Tas kļuva par viņa trešo pēc kārtas “double-double” šī gada turnīrā - tikai Arvīds Sabonis 1995. gadā šādus rādītājus spēja iekrāt vairāk mačos pēc kārtas kā Tubelis (sešos). Deividam Sirvidam 18 punkti un tādējādi šī ir pirmā izslēgšanas spēle kopš 2013. gada, kad Lietuvai ir trīs basketbolisti ar vairāk nekā 15 gūtiem punktiem. 

“No paša sākuma iesākām ne tik labi,” savus novērojumus izteica Kristaps Porziņģis. “Šādos turnīros vienā spēlē var notikt jebkas. Otrajā ceturtdaļā pievilkām un likās, ka tūlīt jau būsim klāt, bet līdz galam noķert neizdevās. Viņi arī iemeta svarīgus metienus tādos brīžos.” Lietuva pirmajā ceturtdaļā iemeta 28 punktus, kas ir tās rezultatīvākā ceturtdaļa “EuroBasket” izslēgšanas mačos kopš 2003. gada. Arī puslaikā gūtie 47 punkti ir rezultatīvākais puslaiks "play-off" ietvaros kopš šī paša gada. Tas nozīmē, ka pirmajā puslaikā Latvijas aizsardzības taktika nebija līmenī. 

Lietuva prot arī labi noturēt pārsvaru, kas pierādījās otrajā puslaikā. To pierāda arī statistikas dati. Lietuvieši vēl nav zaudējuši “EuroBasket” ietvaros, kad puslaikā dodas ar vismaz desmit punktu pārsvaru. Latvijai bija izdevies divas reizes atspēlēties (2015. gadā pret Igauniju un 2017. gada pret Krieviju), taču šī kļuva par 12. reizi 14 gadījumos, kad atspēlēšanās nesekoja. 

Bez Lietuvas trim uzvaras galvenajiem kaldinātājiem tie turpināja pierādīt, ka ir arī labākie cīņā par atlēkušajām bumbām. Pirms spēles pret Latviju tie vidēji izcīnīja 41,7 bumbu zem groza, kas bija pārliecinoši labākais rādītājs. Lietuvieši savu māku cīnīties par bumbām pierādīja arī duelī pret Latviju, izcīnot 44 bumbas, no kurām 12 uzbrukumā. Latvijai 36 bumbas zem groziem, taču bija jūtams iztrūkums garajā galā Rodiona Kuruca un Andreja Gražuļa traumu dēļ. 

Kristapa Porziņģa performance

“Jā, man bija jāuzņemas vairāk,” par savu individuāli lielisko spēli pēc mača atklāja Kristaps. Viņš cīņu noslēdza ar 34 gūtajiem punktiem, 19 atlēkušajām bumbām, diviem bloķētiem metieniem un efektivitāti 39. Porziņģis kļuvis par pirmo spēlētāju 30 gadu laikā “EuroBasket”, kurš vienā mačā gūst vismaz 30 punktus un izcīna vismaz 15 atlēkušās bumbas. 19 izcīnītās bumbas ir trešais labākais rādītājs “EuroBasket” vēsturē vienā spēlē - vairāk izcīnījuši Arvīds Sabonis 1995. gadā pret Grieķiju (23) un Andris Biedriņš 2009. gadā pret Franciju (20). 

“Turnīra laikā fiziski sāku justies pietiekami labi, tad nu šodien centos darīt visu, lai komandai palīdzētu uzvarēt. Ar to gan bija par īsu. Ja skatās uz statistiku, tad spēle bija jaudīga, tikai žēl, ka nav uzvaras,” viņš turpināja. Kristaps Porziņģis visa turnīra laikā bija pieejamākā medijiem basketbola zvaigzne no NBA. Šis bija viņa otrais lielais turnīrs Latvijas izlasē, 2017. gadā ar to Eiropas čempionātā kopā ar viņu izstājoties ceturtdaļfinālā. Nākamais lielais turnīrs ir 2027. gadā Pasaules kauss Katarā, taču tam vispirms ir jākvalificējas. 

Lukas Banki ēra beigusies 

Līdz ar vakardienas neveiksmi Latvijas basketbolā beigusies itāļa Lukas Banki ēra. Viņš par Latvijas vīriešu basketbola izlases galveno treneri kļuva 2021. gada martā pēc tam, kad tā nekvalificējās 2022. gada Eiropas čempionātam.

Visdrīzāk viņa vadībā pīķis tika sasniegts pirms diviem gadiem, 2023. gada Pasaules kausā. Ceļā uz to kvalifikācijā tika piedzīvots tikai viens zaudējums, bet pašā finālturnīrā apspēlētas tādas izlases kā Francija, Spānija, Brazīlija, Lietuva, Itālija, kas deva piekto vietu. Pašu Banki atzina par tā turnīra labāko treneri un pavēra iespējas atgriezties Eirolīgā - vispirms kā Boloņas “Virtus” un vēlāk kā Stambulas “Anadolu Efes” galvenajam trenerim. Pēdējās divas vasaras Banki vadībā rezultāti nav nākuši un turnīri pabeigti ar vilšanos sajūtu. 

“Ļoti daudz atmiņu,” uz jautājumu, kā atcerēsies šos četrus gadus, atbildēja Banki. “Piepildījām arēnu, kvalifikācijā uzvarējām 21 no 22 spēlēm. Kad šeit ierados, basketbols, iespējams, atradās zemākajā punktā. Sākot no pirmās dienas, jutos kā mājās.” Paldies par darbu Banki pateica Kristaps Porziņģis. Pagaidām Banki jaunas darbavietas nav un viņš plāno atpūsties, jo izlases darba savienošana ar klubu prasījusi daudz spēka un enerģijas. Stafetes kociņu pārņems spānis Sito Alonso, kurš sekojis līdz izlases gaitām visas vasaras garumā. Jau novembrī izlase sāks savu ceļu pretī 2027. gada Pasaules kausam.