Visu neiemesto metienu dienā jāuzvar ar gaļu. Latvijas basketbolisti principiālu panākumu gūst neglītā spēlē

Latvijas basketbolisti 29. augusta vakarā demonstrēja raksturu un Eiropas čempionāta ietvaros svinēja pirmo uzvaru. Tā nenāca vieglā cīņā - dienā, kurā tika mesti garām visi iespējamie metieni, Latvija ar 72:70 apspēlēja Igauniju. 

Ne skatāmākais basketbols 

Atmosfēra arēnā runāja pati par sevi. Gandrīz 10,3 tūkstoši fanu bija sadalījušies divās frontēs - Latvijas un Igaunijas. Vieni skandēja “Latvija, Latvija”, bet otri “Eesti, Eesti”. Abu fanu pretstāve bija redzama jau himnas laikā, mēģinot labāk izpildīt dzīvo dziedājumu. Visas spēles laikā te Latvijas, te Igaunijas fani bija skaļāki. “Bija tiešām patīkami no abām pusēm,” pēc spēles Jauns.lv teica Dāvis Bertāns, kurš, spēlējot Serbijā, pieredzējis arī priekšmetu mešanu laukumā. “Domāju, ka faniem bija interesanti abās pusēs.” Tikmēr Rihardam Lomažam šķita, ka tribīnēs igauņu bija vairāk nekā latviešu. “Akmens LBS (Latvijas Basketbola savienības - aut) lauciņā,” viņš ar sarkasmu teica. “Man šķita, ka igauņu bija vairāk. Spēlēt bija forši tādā pirtiņā. Lai arī basketbols nebija baudāms, līdzjutēji tādu līdzīgu spēli noteikti izbaudīja.”

Arēnā tik tiešām bija karsts, kas ietekmēja arī spēles grīdu. Bieži bija redzams, kā basketbolisti uz tās paslīd. Tāpat slidenas dažreiz bija bumbas, kuras spēlētāji vairākkārtīgi slaucīja savos spēļu dvieļos. “Laikam arēnā bija mitrums,” par apstākļiem laukumā teica Lomažs, kurš maču noslēdza ar lielāko spēles laiku komandā (33:46 minūtes), deviņiem punktiem, četrām atlēkušajām bumbām un četrām piespēlēm, bet arī garām aizmestiem 14 metieniem no spēles (vairāk Latvijas izlases vēsturē vienā mačā bijis vien Ainaram Bagatskim - 1997. gadā 15 garām aizmesti) - “Visvairāk slīdēja tās uzlīmes.” Ar to viņš domāja sponsoru uzlīmes. Bija redzams, ka vairākkārtīgi spēlētāji paslīdēja soda metienu izpildes laukumā. 

Atgriežoties pie basketbola, uzvara nenāca vieglā cīņā. Pirmās trīs ceturtdaļas netika uzsāktas labā manierē, visās no tām nonākot virs desmit punktu deficīta. Sākot ar trešo ceturtdaļu (41:52), Latvija pakāpeniski lauza cīņas gaitu un to noslēdza jau ar pirmo vadību. Ceturtajā ceturtdaļā ilgi bija redzams futbola cienīgs rezultāts (vēl sestajā minūtē 2:0 par labu Latvijai), bet uz beigām rezultativitāte atgriezās. Pateicoties Kristapa Porziņģa spējām uzbrukumā, Latvija nosargāja minimālo pārsvaru un svinēja laimīgu uzvaru. 

“Ceru, ka nenolamāšos,” pēc spēles teica Dāvis Bertāns. “Šī bija ļoti smaga un fiziska spēle. Dažbrīd šķita, ka tā vairāk līdzinās regbijam nevis basketbolam. Prieks, ka protam uzvarēt arī šādā spēlē. Arī tādas ir jāmāk uzvarēt.” Līdzīgu tēzi atkārtoja Lomažs. “Kārtīga komandas rakstura uzvara ar gaļu. Šķiet, ka pilnībā neskatāma spēle no mūsu puses. Pozitīvākais, ka tādā spējām uzvarēt. No šādām uzvarām varam būvēt ko īpašu.” Dāvis izteicās, ka, iespējams, atsevišķas ķermeņa daļas viņam varētu sāpēt vēl ilgi. 

Kas nesanāca uzbrukumā? 

Jau otro spēli pēc kārtas bija novērojamas grūtības izcelties uzbrukumā. Ja Turcijai izdevās neitralizēt Kristapu Porziņģi, tad šoreiz Latvijas basketbolisti neuzskatīja, ka mazrezultativitāte slēpjas pretinieka aizsardzības spējās.

“Ja pirmajā puslaikā būtu sametuši tos brīvos metienus, būtu vieglāka spēle,” teica Dāvis, sakot, ka izstrādātās kombinācijas ļāvušas tikt pie brīviem metieniem. “Nezinu, cik viņi bija mūs izskautojuši. Pirmajā ceturtdaļā vien bija četri vai pieci pilnībā brīvi tālmetieni, kuri vienkārši neiekrita. Otrajā puslaikā daži krita grozā un tā spēle kļuva nedaudz vieglāka.” Dāvim pret Igauniju tikai trīs metieni no spēles un neviens izmests tālmetiens. Viņš sniedza ieguldījumu citās frontēs, tiekot pie 11 bumbām zem groziem. Šajā ziņā Dāvis bija sekmīgākais cīnītājs komandā un atkārtoja labāko rādītāju kopš Andra Biedriņa laikiem.

“Man jāuzņemas atbildība - nevaru tā mest garām,” paškritisks pēc mača bija Lomažs, kurš trāpīja tikai 3 no 17 metieniem (2/7 divpunktu metienos, 1/10 tālmetienos). “Mēģināju spēlēt agresīvi, vienkārši drastiski nekrita, ko pat nevaru izskaidrot. Tādas dienas vienkārši gadās.” Kopumā Latvijas basketbolisti metienus izpildīja ar 37,3% precizitāti - 61,5% no divpunktu zonas, uz ko balstīja punktu gūšanu (16/26) un 6/33 no tālmetienu zonas. Šajā ziņā nekrita pat ļoti brīvi metieni. “Problēma šodien bija uzbrukums,” secināja Latvijas izlases aizsargs. Šāda problēma Latvijas izlasei gan ir jau otro turnīra spēli pēc kārtas. Šoreiz gan izdevās ierobežot pretinieku punktu gūšanā savā grozā. 

Lai arī no malas varēja izskatīties, ka spēle ir fiziska, Lomažs tam līdz galam nepiekrita. “Pat nezinu, vai spēle bija ļoti fiziska. Viņi tur baigi savilkās, taču nelikās, ka spēle ir ļoti fiziska. Nebija tā, ka bumbu būtu grūti saņemt vai būtu grūti kustēties. Viņi mums atdeva metienus, un izvilka pilno lozi ar to, ka metām tos garām.” Savukārt Dāvis Bertāns uzsvēra arī tiesnešu lomu, ar kuriem spēlē pret Igauniju runāts tika daudz. “Ļoti ātri sapratām, kā ir jāspēlē un kas ir tas limits, ko atļauj tiesneši. Pratām tam ātri adaptēties.”

Lūzums un komunikācija 

Ar ko Latvija salauza šo spēli? “Ar fizikalitāti,” atbild Lomažs. “Ar tādu komandas raksturu un cīņu, spējot atrast pareizos veidus, kā uzlauzt viņu aizsardzību, kad metieni nekrita. Un Kristaps Porziņģis mūs labi pavilka (guva 26 punktus). Beigās mēs viņu uzbrukumā meklējām.” Dienu iepriekš jau tika teikts, ka Latvijas izlases spēlētāji varētu vairāk spēlēt soda laukumā, jo Igaunija nav augumā gari spēlētāji. Porziņģis, kuram pret Turciju nebija tā labākā spēle, šoreiz uzbrukumā bija valstsvienības līderis. 

Otrajā puslaikā pretinieki guva tikai 30 punktus. Ceturtās ceturtdaļas ievadā igauņi meta garām visus iespējamos metienus un latvieši tos noturēja bez punktiem 11 minūšu garumā. “Iespējams, šī ir tāda pirmā spēle,” uz jautājumu, vai atceras, kad kāda komanda neiemet ceturtdaļā vairāk kā piecas minūtes teica Dāvis. Lomažs gan uz sitiena šādu spēli neatminējās. 

Lai arī aizsardzībā bija redzama nepieciešamā pašatdeve, ik pa laikam bija arī kāda komunikācijas kļūda. Pirmajā ceturtdaļā savstarpēji nesapratās Dāvis Bertāns un Andrejs Gražulis, pirmajam dodoties uz minūtes pārtraukumu esot itin dusmīgam uz savus komandas biedru. Kas tika darīts nepareizi? “Tajā brīdi bija sarunāts, ka, ja ir kontakts un bloks, tad maināmies. Viņš tajā brīdī to mēģināja darīt nedaudz ātrāk, kad bloks vēl nebija uzlikts,” emocijas skaidroja Dāvis. 

“Tādas lietas notiek. Neviens netur ļaunu prātu. Dažreiz sanāk vienam otram ko asāku pateikt, taču esam ļoti labi pazīstami. Pēc tam ģērbtuvē un uz soliņa situāciju izrunājam un maucam tālā,” teica Dāvis. Šoreiz laika atpūtai nebūs daudz, jo jau šodien plkst. 18:00 spēle pret turnīra galveno favorīti Serbiju ar Nikolu Jokiču priekšgalā. 

“Jāieiet pirtiņā uz dažām minūtēm, lai var ātrāk aiziet gulēt,” par veidu, kā atjaunoties pirms nākamās spēles teica Dāvis. Tā jau ir šodien, kad pretiniekos būs Serbija ar Nikolu Jokiču priekšgalā. “Un miegs. Cik vien daudz var dabūt.” Līdzīgi teica Lomažs, kuram uz nākamo cīņu papildus motivācija nav nepieciešama. “Jāpaēd, procedūras un jāmēģina aizmigt.”