Leģendārais basketbola treneris Jānis Zeltiņš: "Latvijas izlase ir kā baznīca - kad tu tur ieej, jānoņem cepure un jāsaka paldies!"
Leģendārais basketbola treneris Jānis Zeltiņš, kurš nupat atzīmēja 88. dzimšanas dienu un vēl pērn varēja sevi saukt par profesionāli, jo saņēma algu par basketbola trenēšanu, izvirzījis mērķi ilgi kustēties, lai redzētu, kā tiek pakārts Krievijas diktators Vladimirs Putins, basketbola leģenda pastāstīja žurnāla “Sporta Avīze” jūlija numurā.
Jānis Zeltiņš un Armands Krauliņš ir divi vienīgie speciālisti, kuri trenējuši gan Latvijas vīriešu, gan sieviešu nacionālo izlasi. Zeltiņš pie dāmu valstsvienības stūres 1994. gadā bija četrās spēlēs, bet vīru izlasi vairākos mēģinājumos vadīja 17 cīņās. Skaitot kopā ar padomju laikiem, viņa komandas deviņas reizes izcīnījušas Latvijas čempionu titulu.
Speciālists aizveda vīru valstsvienību līdz ceļazīmei uz 1997. gada Eiropas čempionātu un tika nosaukts par 1996. gada labāko treneri Latvijas sportā, tomēr uz finālturnīru Spānijā neaizbrauca. “Kad izlasei gāja slikti un nebija, kam strādāt, tad teica, lai tas Zeltiņš iet. Paņēmu līdzi arī Nikolaju Bolvačovu, un strādājām, tomēr pēc tam Valdis [Valters] pateica, ka viņa krustmeitas tēvam vajag dot iespēju,” Jānis Zeltiņš atcerējās sarunā ar “Sporta Avīzi”. 1997. gada Eiropas čempionātā Latvijas izlases galvenais treneris jau bija Igors Miglinieks un komanda zaudēja visās piecās turnīra spēlēs.
Tomēr Miglinieka trenēšana tika uztverta sāpīgi, jo vēl tikai piecus gadus pirms tam viņš bija atteicies no cīņas par ceļazīmi uz olimpiskajām spēlēm Latvijas izlases sastāvā, tā vietā pārstāvot Neatkarīgo valstu savienības veidojumu. “Kā var nodot Latviju? Latvijas izlase ir kā baznīca – kad tu tur ieej, jānoņem cepure un jāsaka paldies, ka esi ar viņiem. Saliekam muguras kopā un cīnāmies!” pauž pieredzējušais treneris.
Runājot par 17 spēlēm, kurās viņš vadīja Latvijas vīriešu izlasi, Jānis Zeltiņš saka, ka, ja viņam tolaik būtu tāda pieredze un drosme kā tagad, rezultāti būtu daudz labāki. “Es baidījos, domāju, vai daru pareizi, man nebija pārliecības par sevi. Kopš strādāšanas ar Lēdurgas puišiem man ir pārliecība, ka viss iznāk,” stāsta pieredzējušais speciālists un pauž uzskatu, ka visam akcentam spēlē jābūt uz aizsardzību, kā arī cīnīšanos par atlēkušajām bumbām uzbrukumā. “Ja tu met ar 50% precizitāti un tev spēles laikā ir 64 uzbrukumi, tas ir ļoti labs rādītājs. Tomēr man ar bumbas pārķeršanu, ar izcīnītām bumbām pie pretinieku groza un neļaušanu bumbu izcīnīt pie sava groza jau ir nevis 64, bet 76 uzbrukumi. Mēs metam ar 46% precizitāti, bet tāpat ar sešu punktu pārsvaru uzvaram, jo vienkārši bija vairāk uzbrukumu,” saka treneris. “Basketbola būtība ir neļaut pretiniekiem iemest tik, cik tu iemet. Mūsdienās visi ir aizmirsuši par aizsardzību. Izcīnīta bumba pie pretinieku groza, tas ir viens uzbrukums vairāk. Necīnīšanās par bumbām ir nopietna problēma.”
Tāpat Jānis Zeltiņš ir zināms kā Valda Valtera pirmais pilnvērtīgais basketbola treneris – vēlākais FIBA Slavas zāles iemītnieks oranžās bumbas spēlē bija nedaudz jau trenējies pie Maigoņa Valdmaņa, tomēr jaunais treneris Zeltiņš viņu pamanīja futbola laukumā. Kā spilgtu epizodi treneris atceras reizi, kad Valdis treniņā sācis uzvesties ar tādu pat necieņu kā skolā. “Teicu viņam, ka ejam augšā uz trenera kabinetu. Uzgājām un teicu, lai velk bikses nost, došu ar siksnu. Es tā ļoti viegli uzsitu, un viņš teica, ka turpmāk viss būs kārtībā. Šādi spēlētāji vienkārši jāievirza pareizajā virzienā,” pauž Zeltiņš, kurš savā ilgajā mūžā ne reizi vien pārliecinājies, ka huligāni var kļūt par labākajiem spēlētājiem. “Vienīgi trenerim ir jāatbild uz visiem jautājumiem, kas tiek uzdoti, un jāatbild tā, lai ikviens audzēknis saprot, vai tas ir pieaugušais vai bērns.”
Vietējo Lēdurgas komandu Jānis Zeltiņš stūrējis līdz pat pagājušajam gadam. “Sapratu, ka vairs nevaru redzēt, kurš nomet garām. Sieva saka, ka dzirdu arī švakāk, bet, ko vajag, to dzirdu,” ar smaidu saka pieredzējušais treneris, kurš līdz ar to naudu kā basketbola treneris saņēmis vēl 87. dzīves gadā. “Reiz prasīju Imantam Pļaviņam, cik viņš ilgi trenēja, teica, ka pēc 85 gadu apritēšanas beidza.” Savā mūžā viņš noteikti vēl vēlas sagaidīt kādu svarīgu notikumu. “Kā mans tēvs teica, mantu nekāro, galvenais ir veselība. Vēlos ilgāk kustēties un redzēt, kā to Putinu pakar aiz pautiem kā Musolīni,» saka Jānis Zeltiņš.
Visu stāstu par Jāni Zeltiņu lasiet jūlija “Sporta Avīzē”, kas vēl pēdējās dienas atrodama labākajās preses tirdzniecības vietās.
