Rodions starp labākajiem un augstā tālmetienu precizitāte: kas Latvijas basketbolistiem palīdzēja sasniegt perfektu rezultātu 

Latvijas vīriešu basketbola izlase 2025. gada Eiropas čempionāta kvalifikāciju noslēdza perfekti – sešās spēlēs tikpat uzvaru. Kvalifikāciju Lukas Banki trenētā komanda sāka bez iespringuma sasniegt finālturnīru, kurā Latvija bija garantējusi vietu kā viena no čempionāta rīkotājām. Tas gan neliedza kvalifikāciju uztvert nopietni, divas reizes pārspēt Eiropas čempioni Spāniju (79:75, 83:66), kā arī Beļģiju (75:72, 85:83) un Slovākiju (64:52, 89:68). Vēl bez zaudējumiem kvalifikāciju noslēdza arī Francija un Serbija. 

23 basketbolisti 

Sešās kvalifikācijas spēlēs vīriešu basketbola treneru korpuss sastāvā iesaistīja pat 23 basketbolistus (Roberts Bērziņš mājās pret Beļģiju spēlēja simboliski – vienu sekundi). Eiropas čempionāta kvalifikācija sabraukumu jeb logu formātā noritēja sezonas garumā (2023./2024. gada sezonā viens, 2024./2025. gada sezonā divi logi), kas nozīmēja, ka ne vienmēr dažādu apstākļu dēļ pieejami būs valstsvienību labākie spēki. 

Visās sešās spēlēs piedalījās tikai trīs spēlētāji – saspēles vadītājs Kristers Zoriks, uzbrucējs Mārcis Šteinbergs un garā gala basketbolists Klāvs Čavars. Lielākā loma izlases veiksmēs bija Zorikam, kurš pēdējos divos logos bija viens no valstsvienības vadošajiem basketbolistiem. Kvalifikāciju Francijā spēlējošais basketbolists noslēdza ar vidēji gūtiem 13,7 punktiem (trešais rādītājs izlasē) un 5,3 rezultatīvajām piespēlēm (labākais rādītājs izlasē). 

Mārcis Šteinbergs pēc neizteiksmīgām pirmajām trim spēlēm atvērās uzbrukumā atspēlēšanās spurtā pret Beļģiju (15 punkti, tālmetienos 3/4) un trāpīja trīs tālmetienus arī Rīgas spēlē pret Spāniju (11 punkti). Vidēji Šteinbergam 19,7 minūtes, kurās iemesti 6,7 punkti un izcīnītas 2,7 atlēkušās bumbas. Mazākā loma no trijotnes bija Čavaram. Viņš sešās spēlēs vidēji nospēlēja tikai 11,2 minūtes, tajās iemetot 2,5 punktus un izcīnot 2,8 atlēkušās bumbas. 

Par rezultatīvāko Latvijas basketbolistu kvalifikācijā kļuva Rodions Kurucs, kurš 20. februāra spēlē pret Spāniju uzrādīja karjeras rekordu un iemeta 28 punktus. Kopumā uzbrucējs kvalifikācijā nospēlēja pusē spēļu (3), vidēji iemetot 14,3 punktus, izcīnot sešas atlēkušās bumbas, atdodot divas piespēles un pārtverot 3,7 pretinieku piespēles. Pēc uzvaras pār Spāniju Rodions jokoja, ka bijis nedaudz emocionāls pēc savas nomainīšanas spēles beigās, jo vēlējies pirmo reizi karjerā iemest 30 punktus. 

Vēl vidēji virs desmit punktiem izlases labā guva aizsargs Rihards Lomažs, kurš četros spēlētajos mačos iespēja 13,8 punktus un piecas rezultatīvās piespēles. Pēdējā logā gan viņš nebija izlases rindās, jo viņa ģimenē bija plānots pieaugums. Ar vidēji 11 punktiem izcēlās Artūrs Strautiņš, kuram dalību noslēdzošajā logā liedza nopietns ceļgala savainojums. Savukārt ar 10,8 punktiem izcēlās Andrejs Gražulis, kurš februāra izskaņā atgriezās valstsvienībā pēc gada pārtraukuma. 

Ar Rodionu Kurucu laukumā Latvijas izlase pretiniekus vidēji apspēlēja par 15,7 punktiem. Uzbrucējam arī labākā efektivitāte izlasē (19,7). Kristers Zoriks ar atrašanos laukumā palīdzēja pretiniekus vidēji apspēlēt par 11,8 punktiem un bija ar trešo labāko efektivitāti izlasē (14). Otrā labākā Strautiņam (14,3), ar kuru laukumā pretinieki guva vairāk punktu nekā Latvija (-7,7 punkti). 

Debitanti un atvadas

Kvalifikācijas laikā Latvijas izlasē debitēja vairāki spēlētāji. Savas pirmās spēles sagaidīja “Liepājas” basketbolisti Kristaps Ķilps un Rodijs Mačoha, kā arī “Rīgas zeļļu” saspēles vadītājs Toms Skuja. 

Ķilps un Skuja īpaši noderīgi bija novembra sabraukumā, kad dažādu iemeslu dēļ Latvijas izlasei nevarēja palīdzēt lielākā daļa no vadošajiem basketbolistiem. Pirmajā spēlē pret Beļģiju abi ar enerģiju deva iespēju atspēlēties un lauzt cīņas gaitu ar pirmās ceturtdaļas beigām. Ķilps trijās spēlēs vidēji laukumā pavadīja 14,3 minūtes (2,7 punkti, 1,7 atlēkušās bumbas), bet Skujam 10,3 minūtēs vidēji divi punkti un 1,7 piespēles.

Noslēdzošajā spēlē pret Slovākiju valstsvienībā oficiālā spēlē debitēja Rodijs Mačoha. Sev atvēlētajā laikā (14 minūtes) viņš atzīmējās ar sešiem punktiem, trīs bumbām zem groziem un vienu piespēli. Šajā pašā spēlē pirmos punktus oficiālā spēlē valstsvienībā guva Krišs Helmanis. Kopumā kvalifikācijā viņš laukumā devās trijos mačos, taču tikai pret slovākiem prata reizi bumbu mest grozā (divi punkti, divas bumbas zem groziem). 

Kvalifikācijas laikā notika arī atvadīšanās. 123. spēle izlasē par pēdējo kļuva saspēles vadītājam Jānim Strēlniekam. Tā tika atzīmēta ar Spānijas pārspēšanu (83:66), bet pats Strēlnieks nospēlēja gandrīz 11 minūtes, kurās izcēlās ar pieciem punktiem. Pēc spēles viņš atklāja, ka nemaz nebija plānots tik daudz spēlēt, taču korekcijas ieviesa Aigara Šķēles trauma. Izlases sastāvā Strēlnieks piedalījās četros Eiropas čempionātos, un no 123 spēlēm viņš 113 mačos laukumā devās sākumsastāvā. Laiku izlasē Strēlnieks noslēdza ar vidēji gūtu 10,1 punktu, atdotām 4,6 piespēlēm un izcīnītām 2,9 atlēkušajām bumbām. 

Statistika nemelo

Rodions Kurucs kvalifikāciju noslēdza kā labākais bumbu pārtvērējs (3,7 pārtvertas bumbas spēlē). Ar 70% precizitāti no divpunktu zonas viņš ir otrais labākais divpunktu metienu izpildītājs, savukārt ar 58,6% kopējo metienu precizitāti ceturtais labākais visā kvalifikācijā. Kā otrais labākais soda metienu izpildītājs kvalifikāciju noslēdza Rihards Lomažs, kurš vidēji realizējis 3,8 no četriem soda metieniem (93,8 %). 

Latvijas izlase kā komanda izceļas tālmetienu precizitātes rādītājā. Trīspunktniekus izpildot ar 38% precizitāti, Lukas Banki trenētā komandai ir ceturtā labākā šo metienu izpildītāja. Labāk klājies Lielbritānijai (39,2%), Serbijai (39,1%) un Lietuvai (38,3%). Ar 47,7% precizitāti Latvija ir piektā labākā kopējo metienu izpildītāja. Divpunktu metienus latvieši metuši ar 55,9% precizitāti (sestā vieta), bet soda metienu izpildē tikai 70,2% (21. vieta). 

“Turpinājām mūsu komandas attīstības procesu. Devām iespēju vairākiem jauniem spēlētājiem iegūt vērtīgu pieredzi un esmu apmierināts ar veidu, kā viņi to izmantoja. Kopumā aizvadījām labu turnīru. Katram pretiniekam bija savs spēles stils, katra spēle nebija vienkārša. Mūsu rezultāti apliecināja prasmi saglabāt uzticību savam spēles stilam paņemt enerģiju no katra spēlētāja, lai kādas izmaiņas notiktu sastāvā,” pēc kvalifikācijas noslēguma teica valstsvienības galvenais treneris Luka Banki. 

Vēl pirms noslēdzošā loga preses konferencē Banki minēja, ka vasarā uz gaidāmo Eiropas čempionātu izlasē var parādīties uzvārdi, kuri nav valstsvienībā nospēlējuši nevienu maču kvalifikācijā. Zināmākais ir Kristaps Porziņģis, kurš ikdienā spēlē NBA Bostonas “Celtics”. Banki vadībā izlasē maz spēlējis Anžejs Pasečņiks, kurš bijis kandidāts pirms visiem lielākajiem turnīriem. Kvalifikācijā nespēlēja arī Mareks Mejeris, kurš pēdējo reizi bija redzams izlasē 2024. gada Parīzes olimpisko spēļu kvalifikācijā. Šie mači par pēdējiem izlasē līdz šim kļuvuši aizsargam Artūram Žagaram. Visi šie vārdi var papildināt un pastiprināt izlasi. 

2025. gada Eiropas čempionāts Latvijā, Somijā, Polijā un Kiprā notiks no šī gada 27. augusta līdz 14. septembrim. Rīgā bez vienas grupas izspēles norisināsies arī visas izslēgšanas cīņas. Jau 27. martā gaidāma grupu izloze, kurā Latvijas valstsvienība uzzinās pretinieces apakšgrupā.