Jānis Strēlnieks atvadās ar ovācijām. Emocijām bagātā vakarā Latvijas izlase izrēķinās ar Eiropas čempioni basketbolā

Ceturtdienas, 20. februāra vakarā, Latvijas basketbola izlase 2025. gada Eiropas čempionāta kvalifikāciju turpināja izcili, pārliecinoši ar 83:66 apspēlējot kontinenta čempioni Spāniju, kas gan uz Rīgu nebija ieradusies spēcīgākajā sastāvā. Panākums devis iespēju uzvarēt C apakšgrupā, bet punkts kvalifikācijai tiks likts svētdien, 23. februārī, izbraukumā pret Slovākiju.

Paldies, Jāni!

Spēle gan ieies atmiņā ar Jāņa Strēlnieka atvadām no izlases. Viņš valstsvienībā nospēlēja 123 mačus, kuros guva 1117 punktus. Savā pēdējā spēlē izlasē viņš laukumā pavadīja 10:42 minūtes, kurās guva piecus punktus, izcīnīja divas bumbas zem groziem un atdeva vienu rezultatīvo piespēli. Kā viņš norādīja pēc mača, tad nemaz nebija plānots spēlēt tik daudz, taču korekcijas ieviesa Aigara Šķēles kājas savainojums otrās ceturtdaļas sākumā, kas viņam liedza turpināt spēli. “Es nevarēju atstāt Kristeru (Zoriku) vienu. Bija jāiedod viņam pāris minūtes, lai viņš var ievilkt elpu. Centos, cik vien varēju,” teica 35 gadus vecais basketbolists, kurš oficiālā mačā laukumā nebija devies kopš 2024. gada vasarā notikušās Parīzes olimpisko spēļu kvalifikācijas. 

Par faktu, ka Jānis Strēlnieks spēlē pret Spāniju noslēgs karjeru izlasē, mēļoja jau pietiekami ilgi, tomēr plašākai publikai tas tika darīts zināms spēles puslaika pārtraukumā. Tad uz “Xiaomi Arēnas” tablo tika demonstrēts video ar viņa ģimenes, bijušā U-18 trenera Vara Krūmiņa, bijušā Latvijas izlases galvenā trenera Ainara Bagatska un bijušā “Ventspils” trenera Agra Galvanovska komentāriem. Visi šie treneri pielikuši roku Strēlnieka karjeras attīstībā. Tā bijusi spilgta ne tikai izlasē, bet arī viņam personīgi, ilgus gadus spēlējot Eiropas augstākajā līmenī – ULEB Eirolīgā. 

Tieši Šķēles savainojums otrās ceturtdaļas trešajā minūtē lika Lukam Banki pirmo reizi izšķirties par Strēlnieka uzlaišanu laukumā. Viņš komandas biedra vietā guva divus punktus ar soda metienu palīdzību, kā arī vēlāk pārķēra bumbu, reizi kļūdījās un izpelnījās piezīmi. Otro iznācienu laukumā Latvijas izlases aizsargs piedzīvoja trešās ceturtdaļas izskaņā, kad reizi kļūdījās, izcīnīja divas bumbas zem groziem un realizēja savu vienīgo tālmetienu. Savukārt pēdējo reizi Latvijas formā viņš laukumā devās, kad līdz spēles pamatlaika beigām atlika 4:33 minūtes. Šajā laikā viņš izpelnījās piezīmi, atdeva vienu piespēli un meta garām otro tālmetienu. 19 sekundes līdz pamatlaika beigām viņu nomainīja, bet 11 tūkstoši sanākuši līdzjutēji kopā skandēja “Jānis Strēlnieks”. 

“Fani šo spēli padarīja daudz vieglāku,” viņš teica pēc mača. “Pirms spēles man pašam bija lielāks satraukums nekā pirms parastas spēles izlasē. Zināju, cik šis ir īpašs brīdis. Es tiešām izbaudīju šo dienu,” turpināja Strēlnieks. Viņš sākotnēji bijis nedaudz atturīgs pret ideju spēlēt savā noslēdzošajā spēlē, taču pierunāts no Latvijas Basketbola savienības puses, par ko ir pateicīgs. “Laiks izlasē paskrēja ļoti ātri. Vienmēr esmu lepojies, kad uzvilku izlases kreklu. Vienmēr esmu teicis, ka klubā nekad nebūs tādu sajūtu kā izlasē.” 

Strēlnieks neatbildēja konkrēti par saviem spilgtākajiem brīžiem izlasē. Viņa cīņubiedrs un vienaudzis Dairis Bertāns kā Jāņa spilgtāko brīdi atcerējās bronzas metienu U-18 Eiropas čempionātā, kas Latvijas U-18 izlasei ļāva mājās braukt ar godalgu. “Jānis ir viens no atbildīgajiem par to, kur šobrīd esam Eiropas un pasaules rangā – topā. Visi viņa 15 gadi izlasē ir bijuši kā spilgts brīdis.” Spilgtu spēļu Jānim Strēlniekam Latvijas izlasē netrūka. 

2017. gada Eiropas čempionātā pret Beļģiju ar 13 rezultatīvām piespēlēm viņš laboja Raimonda Miglinieka rekordu atdotajās piespēlēs finālturnīrā. Jāatceras gan, ka Turcijā Strēlniekam bija arī veselības problēmas no viesnīcas piedāvātā ēdiena, kas rezultējās pat ar nokļūšanu slimnīcā. 2015. gada Eiropas čempionāta izšķirošajā spēlē par tikšanu “play-off” pret Igauniju latvieši nonāca iedzinējos ar -16, taču tad vadošo lomu uzņēmās tieši Strēlnieks, kurš ar rezultatīvu spēli lauza cīņas gaitu. Atspēlēšanos un uzvaru ar 75:64 Strēlnieks kaldināja ar 21 punktu, bet iekļūšanu vēlāk ceturtdaļfinālā ar panākumu pār slovēņiem Latvijas izlases aizsargs sekmēja ar 17 punktiem unn astoņām piespēlēm. Nevar aizmirst 2019. gada Pasaules kausa kvalifikāciju, kurā spēlē pret Zviedriju viņš uzstādīja savu rezultativitātes rekordu izlasē (27 punkti), bet izšķirošajā spēlē pret Melnkalni bija izlases līderis (25 punkti), traumas dēļ gan nevarot pabeigt spēli. Pavisam noteikti ir vēl daudzas citas vērā ņemamas spēles ar Strēlnieka dalību. 

No 123 spēlēm 113 viņš sāka starta pieciniekā. Ar 447 rezultatīvajām piespēlēm viņš ir rekordists Latvijas izlasē. Karjeru izlasē Strēlnieks pabeigs ar vidēji spēlētām 26 minūtēm, kurās caurmērā gūts 10,1 punkts, atdotas 4,6 rezultatīvās piespēles un izcīnītas 2,9 atlēkušās bumbas.  “Vēlme ir, galva arī ir, bet ķermenis vairs neļauj spēlēt tik augstā līmenī, lai es būtu tik liels palīgs,” uz jautājumu, vai lūkojies 2025. gada Eiropas čempionāta virzienā, atbildēja Strēlnieks. “Labāk dodu vietu kādam jaunajam. Būšu tribīnēs un nekur nepazudīšu.” Viņš vēl neliek punktu basketbolista karjerai, taču laiku izlasē vēlējies noslēgt ar skaistu dienu, kas arī izdevies. 

Rodiona karjeras vakars 

Spēli klātienē noraudzījās vairāk nekā 11 tūkstoši fanu, kas ir rets notikums Latvijas sporta notiekošajās spēlēs arēnā. Jau pirms spēles Latvijas Basketbola savienība informēja, ka tā kļūs par vienu no apmeklētākajām nesen pārsauktajā arēnā pēdējo piecu gadu laikā. 

Bez Jāņa Strēlnieka godināšanas ar video pirms spēles sākuma tika pieminēts traģiski mūžībā aizgājušais Jānis Timma. Visu Latvijas izlases basketbolistu kreklus rotāja arī melna uzšuve ar 10. numuru – tieši ar to izlasē spēlēja Timma. 

Spānija uz Rīgu atveda gados jaunu sastāvu, kas vismaz spēles sākumā bija trāpīgs no tālmetienu līnijas. Ar trīs trīspunktniekiem izcēlās Santi Justa, kurš ikdienā spēlē ACB līgas klubā “Zaragoza”. “Lielākā uzmanība tika vērsta Justam, jo viņš bija rezultatīvs iepriekšējās spēlēs. Kopumā gan mēs nemaz nezinājām, kādā sastāvā viņi sāks. Spānijai šis tomēr ir eksperimentāls sastāvs,” pēc spēles teica spēka uzbrucējs Andrejs Gražulis. 

Gražulis, kuram tā bija pirmā spēle izlasē pēc gada pārtraukuma, laukumā devās kā otrais no rezervistu soliņa, piecas minūtes līdz pirmās ceturtdaļas beigām nomainot Kārli Šiliņu. Tieši pēc viņa piespēles Dāvis Bertāns īstenoja vienu no spēles skaistākajām epizodēm, triecot bumbu grozā no augšas pāri pretspēlētājam. Pašam Gražulim ar metienu realizāciju nesekmējās, tikai divi precīzi metieni no septiņiem, bumbai no groza apakšas bieži cītīgi izlidojot ārā no stīpas. Tomēr viņš bija produktīvs citās ailēs – ar septiņām bumbām zem groza viņš bija izlases labākais cīnītājs par atlēkušajām bumbām, bet ar sešām piespēlēm labākais piespēlētājs. Pēc spēles viņš jokoja, ka esot nogulējis roku, bet piespēļu ziņā tās nozadzis Strēlniekam. 

Atgriežoties pie spēles gaitas, Latvija to kontrolēja no otrās ceturtdaļas. “Pirmajā spēles daļā bijām vadībā aizsardzības dēļ. Atdevām dažus brīvos metienus, kas nebija atļauts. Ja tā nebūtu bijis, spēle jau pirmajā puslaikā būtu bijusi mierīgāka,” teica Dairis Bertāns, kurš uzteica spēles kvalitāti aizsardzībā. “Viņi grib spēlēt tādā atvērtā laukumā ar daudz caurgājieniem. Mēs tos ļoti labi taisījām ciet, saslēdzoties pa diviem vai trīs. Viņi vienkārši gāja un iesprūda. Protokolā vēl neesmu skatījies, taču pārtvertajām bumbām un bloķētajiem metieniem jābūt labā līmenī.”

Kapteinim ir taisnība. Veselas 14 pārtvertas bumbas un trīs bloķēti metieni. Pats Dairis pārtvēra trīs piespēles, četras pārtvertas bumbas Rodionam Kurucam, bet divas – Dāvim Bertānam un Andrejam Gražulim. Pārtverto bumbu skaits atsaucas uz Spānijas kļūdu daudzumu – 21, kamēr Latvijai 13 neprecizitātes. 

Jau no pašas spēles sākuma vienā Latvijas izlases basketbolistā varēja manīt papildus niknumu un koncentrēšanos. Tas bija Rodions Kurucs, kurš ikdienā pārstāv ACB līgas klubu Mursijas UCAM un dienu pirms spēles atklāja, ka viņam tā būs principiāla. Pēc spēles Rodions pauda, ka vēlējies dāvāt patīkamas emocijas Jānim Strēlniekam, taču atkārtoja, ka viņam šī bijusi principiāla spēle, jo spēlēts pret pretiniekiem, kuri labi zināmi ACB līgā.

Maču Rodions noslēdza ar karjeras rekordu Latvijas izlasē – 28 punktiem (1p. 6/6, 2p. 8/12, 3p. 2/3), septiņām bumbām zem groziem, trīs piespēlēm un četrām pārtvertām bumbām. Neilgi pirms pamatlaika beigām Luka Banki viņu nomainīja, kas izsauca nelielas emocijas spēlētājā un pasmiešanos ar komandas biedriem. Kā Rodions norādīja pēc spēles, viņš vienkārši vēlējies pirmo reizi karjerā iemest 30 punktus spēlē. “Jokojos ar treneri, ka pirmo reizi gribēju gūt 30 punktus spēlē. Tas bija tikai joks. Koncentrējamies uz labo. Priecājos, ka uzvarējām Spāniju trešo reizi pēc kārtas. Mūsu valstij tas ir liels sasniegums.” 

Kvalifikācijā atlikusi viena spēle

Svētdien, 23. februārī, pret Slovākiju Latvijas valstsvienība noslēgs 2025. gada Eiropas čempionāta kvalifikāciju. Pagaidām Lukas Banki trenētā komanda ir viena no trim (Francijai un Serbijai šobrīd 4-0), kas kvalifikācijā vēl nav zaudējusi.

Latvijas izlase vēl arī nekad nav zaudējusi Slovākijai – deviņās spēlēs deviņas uzvaras. Pirms gada kvalifikācijas ietvaros Rīgā tika izcīnīta grūta uzvara (64:52). Slovāki zaudējuši visās piecās kvalifikācijas spēlēs un uz vietu finālturnīrā vairs nepretendē. “Jānokoncentrējas. Mums ir jābūt mentāli gataviem. Nevajag aizbraukt ar domu, kas tie slovāki tādi ir. Viņi divas reizes cīnījās pret Spāniju. Spāņi šīs uzvaras izcīnīja sarežģītos mačos. Viss būs galvās, tas arī viss,” par noskaņošanos pirms pēdējās spēles teica Gražulis.

Sagaidāms, ka Latvijas izlasē var būt izmaiņas sastāvā. Jānis Strēlnieks karjeru izlasē noslēdzis, bet Aigars Šķēle ar savu palīdzību nespēja pamest laukumu pēc gūtās traumas. Treneris Luka Banki izteica cerību, ka viņa savainojums nav pārāk nopietns. Tas nozīmē, ka pie iespējas var tikt 20. februārī malā palikušie Toms Skuja vai Kristaps Ķilps (iespējams, abi). Vēl malā palika Krišs Helmanis un Rodijs Mačoha, kuriem arī var dot iespēju sevi apliecināt izbraukuma cīņā. 

2025. gada Eiropas čempionāts risināsies no šī gada augusta beigām līdz septembra vidum. Grupas izspēlēs Latvijā, Polijā, Kiprā un Somijā, bet visas izslēgšanas spēles gaidāmas Rīgā. Jau marta beigās Latvijas galvaspilsētā notiks izloze, kas noteiks grupu izkārtojumus.