Kā regulēt asinsspiedienu skriešanas laikā? 33 dienas līdz "Rimi" Rīgas maratonam
Skriešana ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā dabiski regulēt asinsspiedienu un uzlabot sirds veselību, taču svarīgi ir ievērot dažus noteikumus, lai šis process būtu drošs un efektīvs. Neatkarīgi no tā, vai cilvēks jau regulāri skrien vai tikai plāno sākt, pareiza pieeja var palīdzēt izvairīties no asinsspiediena svārstībām un iespējamām veselības problēmām.
Vispirms ir svarīgi sākt fiziskās aktivitātes lēnām un pakāpeniski. Ķermenim ir jādod laiks, lai pielāgotos fiziskai slodzei, tāpēc ieteicams sākt ar vieglu iesildīšanos – pāris minūšu pastaigu vai lēnu skrējienu. Strauja un intensīva skriešana var izraisīt asinsspiediena strauju paaugstināšanos, tāpēc drošāk ir izvēlēties mērenu intensitāti. Ja skrienot ir iespējams sarunāties bez pārmērīgas aizelšanās, tad temps ir piemērots.
Sirds un asinsvadu sistēmas slodze skriešanas laikā palielinās, un asinsspiediens var dabiski paaugstināties. Tomēr pēc treniņa tam būtu jānokrīt līdz normālam līmenim aptuveni 10–15 minūšu laikā. Ja asinsspiediens saglabājas augsts ilgstoši, iespējams, skriešanas temps ir bijis pārāk intensīvs. Lai kontrolētu slodzi, noderīgs var būt viedpulkstenis vai pulsa monitors, kas palīdz sekot līdzi sirdsdarbības ātrumam.
Lielu lomu asinsspiediena regulēšanā spēlē pareiza elpošana. Dziļa, ritmiska elpošana palīdz samazināt spriedzi un nodrošina labāku skābekļa piegādi organismam. Diafragmas elpošana, kur ieelpa tiek veikta caur degunu un izelpa caur muti, var palīdzēt saglabāt stabilu asinsspiedienu un samazināt sirds slodzi.
Skriešanas laikā svarīgi ir arī pietiekami daudz dzert ūdeni, jo dehidratācija var izraisīt asinsspiediena svārstības un reiboņus. Karstā laikā vai garākās distancēs var būt nepieciešami arī elektrolītu dzērieni, lai uzturētu šķidruma un minerālvielu līdzsvaru organismā. Tāpat svarīga ir vide un segums – skriešana uz mīkstākas virsmas, piemēram, meža takām, var būt saudzīgāka asinsvadiem nekā asfalts vai betons.
Pēc skriešanas nevajadzētu pēkšņi apstāties – tas var izraisīt strauju asinsspiediena pazemināšanos un reiboni. Labāk ir pakāpeniski samazināt tempu, pārejot uz lēnu soli un noslēdzot treniņu ar nelielu atsildīšanos. Regulāra, bet mērena skriešana ilgtermiņā ir daudz efektīvāka asinsspiediena kontrolei nekā retas, bet intensīvas slodzes. Ja asinsspiediens ir paaugstināts vai ir diagnosticētas sirds problēmas, pirms skriešanas uzsākšanas ieteicams konsultēties ar ārstu.
