Kādēļ maratonā "lūzums" iestājās pēc pievarētiem 30 kilometriem, un kā to pārvarēt? 39 dienas līdz "Rimi" Rīgas maratonam
Daudzi skrējēji norāda, ka maratonā tā saucamais "lūdzuma punkts" iestājas distances 30. līdz 35. kilometrā, kad eirofiju nomāc nogurums un ķermenis šķietami atsakās turpināt distanci.
Maratona skrējēji bieži sastopas ar fenomenu, ko dēvē par "sienu" – pēkšņu spēku izsīkumu un nogurumu, kas parasti iestājas, kad pievarēti 30. līdz 35. kilometri distancē. Izrādās, šī parādība ir ne tikai psiholoģiska - tā ir saistīta ar ķermeņa enerģijas rezervju izsīkumu, īpaši glikogēna – galvenā muskuļu enerģijas avota – samazināšanos. Kad glikogēna krājumi ķermenī tiek iztērēti, tas pāriet uz tauku dedzināšanas režīmu enerģijas iegūšanai, taču šis process ir lēnāks un mazāk efektīvs, un tas izraisa cilvēkos nogurumu un veiktspējas kritumu.
Lai pārvarētu "sienu", skrējējiem ieteicams, pirmkārt, pirms sacensībām uzņemt ogļhidrātiem bagātas maltītes, kas palīdzētu palielināt glikogēna rezerves muskuļos. Arī, sacensību laikā ieteicama regulāra ogļhidrātu uzņemšana, piemēram, ar sporta dzērienu vai enerģijas želeju palīdzību. Tas palīdzēs uzturēt enerģijas līmeni un aizkavēt glikogēna izsīkumu.
Otrkārt, jābūt atbilstošam sagatavošanās periodam - treniņos, pirms gaidāmā skrējiena, jāiekļauj gari skrējieni, kas ļauj ķermenim pielāgoties ilgstošai slodzei un uzlabo spēju efektīvāk izmantot taukus kā enerģijas avotu. Svarīgi ir praktizēt treniņos arī distances tempu sacensībās, kas ļaus ķermenim un prātam pierast pie gaidāmās slodzes. Visbeidzot, tikpat nozīmīga kā fiziskā sagatavotība ir psiholoģiskā sagatavotība. Mentālie treniņi, piemēram, vizualizācija, var palīdzēt uzturēt skrējēja motivāciju distances laikā un ļaut viņam vieglāk pārvarēt grūtos brīžus distancē.
