Kādēļ bērnus sporta stundās vairs nevērtē pēc sasniegtā rezultāta? Skaidro Izglītības un zinātnes ministrija
Kopš 2020. gada sporta skolotāji stundās vairs nedrīkst bērnus vērtēt pēc viņu sasniegtā rezultāta - nu atskaites kritērijs ir bērna individuālais progress. Kamēr daļa skolotāju šādu lēmumu uzskata par kļūdu, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) uzsver, ka "jauniešiem šādā veidā tiek sniegta iespēja mācīties".
Jau ziņots, ka līdz ar Valsts izglītības satura centra (VISC) īstenoto kompetenču sistēmu (Skola2030) arī sporta skolotāji kopš 2020. gada vairs stundās nedrīkst vērtēt bērnus viņu sasniegtā rezultāta. IZM Jauns.lv uzsver, ka, kopš 2020. gada sporta stundu mācību saturs gan nav stipri mainījies, bet ir mainījušies pieejas akcenti mācīšanas procesā - darbs tiek organizēts tā, lai skolēns izprastu, ko viņš dara un praktizētu veselīga dzīvesveida paradumus.
"Skolotāja atbildība ir attīstīt ne tikai zināšanas, izpratni un pamatprasmes, bet arī vispārīgās jeb caurviju prasmes un ieradumus, kas balstīti vērtībās. Šo prasmju attīstīšana ir nozīmīgs priekšnoteikums dziļākas izpratnes veidošanai mācību priekšmetā," norāda IZM.
Ministrija skaidro, ka minētā pieeja ļauj skolēnam kopā ar skolotāju izvirzīt katra fiziskajai sagatavotībai atbilstošus individuālos mērķus un veicināt veselīgus ieradumus. Tāpat mācību saturs pamatskolām ir papildināts ar tādām populārām fiziskajām aktivitātēm kā skrituļošana, braukšana ar skrituļdēli vai velosipēdu, bet skolēni mācībās apgūst ne tikai fiziskās aktivitātes, bet arī "drošību un veselību", norāda IZM.
Savukārt vidusskolā, IZM ieskatā, jauniešiem ir jādod iespēja mācīties un iedziļināties mācību priekšmetos atbilstoši viņu mērķiem un interesēm, turpinot attīstīt viņu fiziskās spējas un pilnveidojot prasmi mācīties un veicinot izpratni, kādēļ viņš dara to, ko dara. Ministrija norāda, ka "sporta skolotājiem arī būtu jānovirza talantīgākie skolēni uz sporta skolām vai klubiem, kas attiecīgi ļautu viņiem attīstīt fiziskās prasmes un virzīties uz augsta sasnieguma sportu".
Skolotāju viedokļi ir dalās
Jāpiemin, ka skolotāju viedokļi par normatīvu izslēgšanu no vērtējuma skalas dalās. Piemēram, Gulbenes novada vidusskolas sporta skolotāja Sarmīte Gobiņa, kura var lepoties ar 35 gadu stāžu, Jauns.lv atklāj, ka "bērni paši sporta stundās lūdz, lai viņu rezultāti tiktu mērīti", piebilstot, ka "ja jau matemātikā vai latviešu valodā bērnus vērtē pēc snieguma, nevis tikai pēc progresa, to vajadzētu atļaut arī sporta stundās".
Ādažu vidusskolas sporta skolotājs Toms Opelts, kurš divus gadus strādā skolā, uzskata, ka "bez rezultātu mērīšanas bērni tiek palaisti pašplūsmā". "Sports vienmēr ir ticis vērtēts ar rezultātu. No savām sporta stundām atminos, ka tās vienmēr man personīgi ļāva tiekties pēc kā labāka. Tagad vidusskolas 12. klasēs mēs atduramies pret to, ka nav nekādi kontroles normatīvi, pēc kā tiekties, un bērniem zūd mērķis, pēc kā tiekties," norāda skolotājs.
Rīgas Zolitūdes ģimnāzijas sporta pārstāve Svetlana, kura jau 30 gadus strādā ar bērniem norāda, ka sporta stundās tagad pārsvarā tiek strādāts ar vingrinājumiem, lai nebojātu bērnu veselību un veicinātu tālāku attīstību. "Sistēma ir mainījusies – vairs nav jāskrien krosi, nav jāpiepumpējas noteiktā skaitā. Bet vai tiešām svarīga ir piepumpēšanās? Varbūt tiem, kas vēlas studēt Valsts policijas koledžā, tas ir svarīgi, bet tā ir novecojusi sistēma. Viņiem ir iespējams sadarboties ar sporta skolām, kurās bērni skrien, lec un trenējas aktīvāk," norāda Svetlana.
Savukārt bērnu endokrinoloģe un pediatre Jurgita Gailīte uzskata, ka "jebkuram bērnam ir jādod iespēja sportot un nevar visus bērnus standartizēt". "Nu, teiksim, nevar nodarboties visi ar basketbolu, jo citi ir maza auguma un nekad nevarēs kļūt par profesionāliem sportistiem," norāda pediatre. Tomēr viņa uzsver, ka "aptaukošanās Latvijas bērnu vidū ir izteikta problēma un tādēļ sistēmā kaut kas būtu jāmaina".
