Šis nav cilvēks ar invaliditāti, bet gan cilvēks - supervaronis! Rihards Snikus un viņa zelta ceļš

Kļūšana par meistaru ir līdzīga Damaskas tērauda asmeņu radīšanai, kas tika kalti un daudzkārt locīti, izveidojot to stingrību, lai tie būtu gan asi, gan elastīgi. Iegūtie asmeņi ir ne tikai īpaši funkcionāli, bet arī cienījami un izcili skaisti. Tāpat arī Rihards daudzu gadu garumā vēl joprojām turpina kalt un slīpēt savu prasmi un izturību.

Veselības problēmu saasinājums

Rihards savas jāšanas gaitas uzsāka pie ilggadējās treneres Olgas Šelleres, kura sportistu aizveda līdz pirmajām paraolimpiskajām spēlēm Londonā. Pirms Londonas Lielās balvas iejādē tandēmam pievienojās jātniece Kristīne Lisovska, ar kuru sadarbība turpinājās arī vēlāk. Ar līdzšinējo paraolimpisko partneri King Of The Dance Rihardu trenē iejādes meistare Agnese Rozīte. Uz Parīzi Rihards skatījās ar sapni par zeltu, kas šķita pietiekami reāli, ja reiz pirms trim gadiem no Tokijas atbrauca ar divām sudraba godalgām.

Gads pirms Parīzes paraolimpiskajām spēlēm bija īpaši smags ne tikai pašam sportistam un attiecīgi arī viņa ģimenei, bet arī Riharda ilggadējam partnerim, zirgam King Of The Dance un zirga saimniecei Irinai Andrusai. Eiropas čempionātā 2023. gada septembrī zirgu piemeklēja nopietnas veselības problēmas, arī paša Riharda veselība tika satricināta. Strauji tuvojās paraolimpiskās spēles, bet Latvijas dalība paraolimpiskās iejādes disciplīnā kļuva par lielu jautājumu.

Tuvie sadevās rokās

Šoreiz Rihardam no sirds palīdzēja cilvēki, kuri vienmēr viņu ir atbalstījuši un mīlējuši. Kristīne Lisovska sarunāja Rihardam fizioterapeitu, kura terapija un rekomendācijas palīdzēja sportistam atgūt veselību. Tā kā Rihards nebija sēdējis zirgā kopš Eiropas čempionāta, pirms 2023. gada Ziemassvētkiem sportists jāšanai un savas fiziskās formas uzturēšanai, kā to noteica fizioterapeits, no Kates Ansones bez maksas saņēma īpaši elastīgu un Rihardam viegli jājamu zirgu Annubis, ar ļoti stabilu nervu sistēmu, ar kuru sportists jāja gan ārā, sniegā, gan sporta centra Kleisti manēžā. Ikdienā Rihardam milzu palīdzību sniedza arī māsa Elīna Brigmane, kura ne vien rūpējās par dažādu inventāru, bet arī risināja komunikācijas jautājumus (pats Rihards nerunā, bet spēj komunicēt rakstot) ar vīru Edgaru, kurš bija kļuvis par topošā paraolimpiskā čempiona galveno pārvadātāju.

Līdztekus tam aktīvi tika meklēti dažādi zirgi, ar kuriem būtu iespējams kvalificēties paraolimpiskajām spēlēm, ja King Of The Dance nepaspētu atgūt formu. Rihards izmēģināja vairākus zirgus, startējot sacensībās ar zirgiem Churchill, Apache JJ un Rising Gold, taču, lai pilnvērtīgi sagatavotos paraolimpiskā sporta nozīmīgākajam notikumam un tam kvalificētos ar otru zirgu, bija nepieciešams laiks, kura šoreiz varēja arī pietrūkt. Iejādes tiesneši Sandra Karisa, Anita Mangale un Kristīne Lisovska aktīvi meklēja Rihardam zirgu starp Latvijā startējošiem iejādes zirgiem, kuriem ir izcilas soļu gaitas un stabila nervu sistēma un kuri būtu spējīgi sadarboties ar Rihardu. Rihardam Snikum un Agnesei Rozītei izdevās veiksmīga sadarbība ar Dagniju Ārguli un viņas zirgu Rising Gold. Vairāku mēnešu garumā Dagnija deva savu zirgu Rihardam un Agnesei treniņiem sporta centrā Kleisti. Savu atbalstu Rihardam sniedza Latvijas Paralimpiskā komiteja, Latvijas Jātnieku federācija un citi.

Kings atguvās

Nav jābaidās no augstiem mērķiem, ir jāuzliek augsta latiņa, lai ir uz ko tiekties. Tieši to veiksmīgi pierādīja King Of The Dance (Kings) saimniece Irina Andrusa, kura nepadevās un turpināja ārstēt Kingu, ieguldot šajā procesā ne tikai visu savu sirdi, bet arī daudzus tūkstošus eiro un savu laiku. Neraugoties uz darbu, laiku un finansēm, ko saimniece ir veltījusi savam zirgam, uzvaras brīžos viņa vienmēr ļauj mirdzēt tieši Rihardam un Kingam.

Jāņa Bušera veterinārais atbalsts un Agneses Rozītes kā iejādes speciālistes meistarība un trenētprasme palīdzēja Kingam ātri atgūt sacensību formu. Agnese ir joprojām nacionālā un starptautiskā mērogā startējoša sportiste un veiksmīga trenere. Līdzjutēji atviegloti uzelpoja, kad Rihards ar Kingu vasarā atgriezās no Nīderlandes ar trīs uzvarām. Bija skaidrs, ka zirgs atkal ir pilnvērtīgs sportists. Aiz muguras pagaidām tika atstātas arī vairākas lietas, ko labāk gribētos noklusēt, jo ikviens saprot, ka paraolimpiskā mērķa labā uz laiku ir jānoliek pie malas viss, kas varētu traucēt mērķa sasniegšanai.

Rihards saviļņo apkārtējos

“Paraolimpiskajā ciematā ir superīgi, redzu, ka Rihardu ļoti ciena, varētu pat teikt, ka citu valstu sportisti par viņu fano. Kad mēs braucam uz staļļiem vai dodamies paēst, cilvēki nāk sveicināties, vēlas fotografēties. Ar mums atnāca nofotografēties Brazīlijas paraolimpiskās iejādes vadītāja, itāļi un austrālieši ir ļoti jauki un atbalstoši. Rihards ir šovmenis, viņam patīk būt uzmanības centrā. Spēļu apbalvošanā bija lieliska atmosfēra, Rihards aiznesa Kingam apostīt medaļu, un visi par to bija sajūsmā. Kings medaļu pat pakošļāja,” stāsta Riharda māsa Elīna, kura palīdzēja savam brāli arī Parīzē.

“Te ir daudz fantastisku brīvprātīgo, kuri šeit strādā. Viena meitene raudāja, kad ieraudzīja Rihardu ar medaļu, un mums sacīja, ka Rihards viņu iedvesmojot. Rihards meitenei uzdāvināja savu paraolimpisko spēļu simboliņu, un meitene turpināja raudāt vēl vairāk. Šie mirkļi ir tik ļoti emocionāli!”

Latvijai produktīvākā delegācija

Parīzes paraolimpiskajās spēlēs medaļu kopvērtējumā pārliecinoši uzvarēja Ķīna, kamēr Latvija ar trim zelta un vienu sudraba medaļu ierindojās augstajā 36. vietā.

Latvijai divas zelta medaļas iejādē izcīnīja Rihards Snikus, šķēpmešanā triumfēja Diāna Krūmiņā, bet diska mešanā Aigaram Apinim sudrabs, kas gan, iespējams, tiks pasludināts par zeltu, jo ir pamatotas aizdomas par zelta medaļas ieguvēja, šrilankiešu izcelsmes itāļa Rigivana Ganešamortija atbilstību pārstāvētajai veselības klasei.

Latvija trīs zelta medaļas un vienu sudrabu spēja izcīnīt ar astoņu parasportistu delegāciju – Apinis, Krūmiņa Emīls Dzilna un Raivo Maksims (visi – vieglatlētika), Oskars Gailišs (riteņbraukšana), Jurijs Semjonovs (peldēšana), Margita Kanopka (šaušana) un Snikus (paraolimpiskā iejāde), kas ir pārliecinoši produktīvākais rādītājs no visām nācijām. Vietu spēlēs bija izcīnījis arī paravieglatlēts Edgars Bergs, taču viņš veselības apsvērumu dēļ no starta Parīzē atteicās

Mūsu kaimiņi lietuvieši ar vienu bronzas godalgu ieņēma dalītu 79. vietu, bet igauņi šoreiz palika bez medaļām.

Ķīnas paraolimpieši kopumā izcīnīja 94 zelta, 76 sudraba un 50 bronzas medaļas, pārliecinoši triumfējot arī godalgu skaita ziņā. Otrajā vietā medaļu ieskaitē ierindojās Lielbritānija ar 49 augstākā kaluma godalgām, 44 sudrabiem un 31 bronzu. Savukārt trešo vietu ar 36 zelta, 42 sudraba un 27 bronzas godalgām ieņēma ASV.