Korupcija, absurds vai likt par sevi runāt? Parādās jaunas versijas par plaši apspriesto Raygun breika priekšnesumu

36 gadus vecā Reičela Guna ir pasniedzēja Sidnejas Makkari universitātē un ir studējusi breika dejas. Raygun priekšnesums Parīzē mazāk atgādināja breiku, bet dažādu dīvainu kustību kopumu, tostarp ķenguru lēcienus, un čūskas līšanu, izceļot savas dzimtenes dabu. Tiesneši viņas priekšnesumu novērtēja ar apaļu nulli punktu visos trīs dueļos.

Raygun savu no konkurentēm atšķirīgo priekšnesumu skaidroja, ka atlētiskajā ziņā nebūtu spējusi konkurēt ar krietni jaunākajām sāncensēm, tāpēc izvēlējusies oriģinālu pieeju. Austrālietes oriģinalitāti izcēla ar sacensību tiesneši un atzinīgi novērtēja, tomēr dejas kvalitāte bija nepietiekama, lai konkurētu ar atlētiskajām sāncensēm.

Daudzus skatītājus pārsteidza redzētais un sākās pieņēmumu izteikšana, kas varētu būt par iemeslu, kā šāda sportiste, kuras priekšnesumu pie televīzijas ekrāniem gana autentiski atdarinājuši daudzi blogeri, varēja nonākt Parīzes olimpiskajās spēlēs.

Austrālijā nav breika?

Viena no populārākajām versijām bija, ka sportiste uz olimpiskajām spēlēm nosūtīta bez nekādas konkurences nemaz īsti nepārliecinoties par prasmēm. Tā nu gluži nav, jo Raygun spēja uzvarēt Okeānijas atlases sacensībās. Austrālijas breikdensa asociācija tika dibināta 2019. gadā, bet nākamajā gadā sporta veids tik iekļauts olimpisko spēļu programmā.

Austrāliju 2023. gada pasaules čempionātā Beļģijā pārstāvēja gan jau labi iepazītā Raygun, gan Mollija Terēze Čepmena (ar iesauku Holy Molly). Par pasaules čempioni kļuva tolaik vien 16 gadus vecā lietuviete Dominika Baneviča (Nicka), kura Parīzē pieplusoja arī olimpisko sudrabu, bet Gunai 64. vieta, kamēr Čepmena bija 79.

Daudzi sociālajos tīklos norāda, ka tieši Čepmena, kura bija 2023. gada Austrālijas ranga līdere būtu vairāk pelnījusi nonākt Parīzē.

Vīrs “iebīdīja”?

Vietnē Change.org ir sākta parakstu vākšana, lai izmeklētu veidu, kā Raygun nonāca Parīzē. Iniciatīvas autori apgalvo, ka viens no Austrālijas dalībnieces noteicējiem bijis Reičelas Gunas vīrs, breika treneris un sacensību tiesnesis Samuels Frī.

Lai kvalificētos olimpiskajām spēlēm, kurās piedalījās 16 vīriešu un 16 sieviešu breika dejotāji, ceļazīmes varēja nopelnīt trīs veidos: panākumi pasaules čempionātā (tikai čempioni abos dzimumos), reģionālā kvalifikācija (tikai uzvarētāji abos dzimumos) un olimpiskā kvalifikācija (Pa 10 atlikušajām vietām katram dzimumam). Reģionālajā kvalifikācijā dalību olimpiskajās spēlēs nopelnīja Guna, kura pēc ranga bija Austrālijas labākā breikere 2020. un 2021. gadā, bet 2022. un 2023. gadā ieņēma otro vietu valstī.

Kā pagājušā gada septembrī vēstīja Austrālijas breikdensa asociācija, kvalifikācijai pieteikties varēja ikviens licencētais breika dejotājs. Sacensībās piedalījās 37 breikeri un 15 breika dejotājas, kuru priekšnesumus novērtēja 10 ārzemju tiesneši no Japānas un Dienvidkorejas, tātad bez Frī līdzdalības. Sacensību galvenais tiesnesis bija japānis Katsu One. Tiesneši dalībnieces vērtēja pēc Parīzes olimpisko spēļu kritērijiem.

Reičela Guna uzvarēja priekšsacīkstēs un vēlāk arī finālā, tiekot uz olimpiskajām spēlēm. Austrālijai gan bija iespēja nosūtīt vēl vienu sportisti uz olimpiskās kvalifikācijas turnīriem Šanhajā un Budapeštā, bet asociācija nolēma to nedarīt līdzekļu taupīšanas nolūkos.

Kvalifikācijā nekādas nelikumības dalībnieku izvēles ziņā nevarēja notikt. Cita runa, ka ne visas breika dejotājas pat vēlējās sacensties olimpiskajās spēlēs, bet vēl citas nevarēja piedalīties sacensības nepietiekama vecuma dēļ – bija jābūt vismaz 16 gadus veciem.

Prasa atvainoties

Daudzi cilvēki aicinājuši Raygun publiski atvainoties par izgāšanos olimpiskajās spēlēs un vietas aizņemšanai kādai jaunākai sportistei, kas varbūt iekrātu vērtīgu pieredzi uz sporta lielākās skatuves. Tikmēr pati sportiste neslēpj, ka šā brīža agresivitāti sociālajos tīklos neesot izturama un apvainojumu vētra veļas gan viņas, gan tuvinieku virzienā.

Austrāliešu breika dejotāja neslēpj, ka ļoti centusies savā priekšnesumā un tam nopietni gatavojusies, kā arī izteikusi milzu lepnumu, ka tikusi pie iespējas pārstāvēt savu valsti olimpiskajās spēlēs, un darījusi to pēc labākās sirdsapziņas.

Tikmēr Austrālijas Olimpiskā komiteja (AOK) norādījusi, ka šai agresīvajai kampaņai būtu jābeidzas un tas ir bulings pret Gunu un nepieļaujama rīcība pret AOK oficiāli izvēlētu olimpisko spēļu dalībnieku.

Tikmēr citi sazvērestību teoriju cienītāji izmet versijas, ka Guna tikai centusies piesaistīt sporta veidam lielāku populartitāti. Jau pirms olimpiskajām spēlēm tika izziņots, ka breikdensa Losandželosas olimpiskajās spēlēs nebūs, savukārt nākamā iespēja atgriezties olimpiskajās spēlēs varētu būt 2032. gada Brisbenā. Olimpiskajās spēlēs pašas mājās Raygun noteikti atkal kļūtu slavena. Arī pašai nepiedaloties spēlēs, gan viņai, gan sporta veidam publicitāte būtu milzīga.

Vēl kāda interesanta versija medijos izskan, ka profesore Guna gluži vienkārši esot izmantojusi iespēju kādam ar breikdensu saistītam pētījumam. Iespējams, kādai auditorijas sasniegšanas analīzei vai gluži vienkārši novitātes pieņemšanai. Austrāliete noteikti sporta veidam radījusi milzīgu ažiotāžu. Mēdz teikt, nav sliktas publicitātes. Tomēr viņas rīcības ietekmi uz sporta veida attīstību laikam vēl pāragri analizēt.